Unikālā Dunavas pārceltuve Līvānu un Jēkabpils novados darbojās teju 30 gadus, taču šovasar neparastais transporta līdzeklis izcelts Daugavas upes krastā. Katru gadu tā uzturēšanas izmaksas auga, un bija arī vairāki citi iemesli, kādēļ saimnieks tomēr nolēma vienu no trīs šāda veida vēsturiskajām Latvijas pārceltuvēm slēgt.
Līvānu novada Kultūras, tūrisma un sporta pārvaldes tūrisma speciāliste Inese Stahovska stāstīja: "Saimnieks Jānis Gulbis – tā bija viņa sirdslieta. Viņš jau pensijas vecumā, un katru gadu bija tā, ka viņš atlika šo savu lēmumu nodot to arodu kādam citam. Diemžēl ir tā, ka lēmumu, to galapunktu noteica mūsu birokrātija. Ir jāreģistrē, un, tiklīdz to reģistrē, tam ir jābūt pārbaudēm izietām."
Noteikumiem pielāgojas un darbu Līvānu pusē vēl turpina Dignājas pārceltuve. Tā atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no Dunavas, pagaidām gan lielāku darba apjomu tā neizjūt.
Dignājas pārceltuves stūrmanis Tālis Strods sacīja: "Pagaidām vēl nē, tāpēc ka jau šogad tas lielais līmenis bija un mēs arī tikai maija beigās sākām."
Arī šai pārceltuvei ir jau vairāk nekā 30 gadu, un, ja arī to slēgs, pār tuvāko tiltu apkārt jābrauc aptuveni 60 kilometrus. Tagad pārceltuve ir vienīgais, taisnākais un īsākais veids, kā nokļūt no Līvāniem uz Jēkabpils novada Dignāju.
Strods norādīja: "Piecas minūtes kaut kur vidēji, no līmeņa atkarīgs, ja liels ūdens, paiet septiņas, astoņas minūtes pavasarī, vasarā mazliet zem piecām minūtēm. No piepilsētas izmanto iegādāties preces, degvielu, aptieka. Tur laukos jau nekā nav. Veikali, kā saka, pilsētā ir un tūristi braukā. Teiksim, aizbrauca mašīna pēc grants uz karjeru."
Līvānu iedzīvotājs Raimonds stāstīja: "Daudzi brauc. Ar kājām un ar mašīnām, ar riteņiem. Izmanto, izmanto. Vienīgi, ka tas tur strādāja dienu un nakti. Mēs visi uzskatām Līvānos, ka tas ir ļoti nozīmīgi."
Atšķirībā no Dignājas pārceltuves, Dunavā tā darbojās visu diennakti, un pagaidām šis ir viens no lielākajiem trūkumiem pēc tās slēgšanas. Saimnieki gan cer, ka turpmāk pārceltuvi varēs pārdot un tās darbību atjaunos. Turklāt pārcēlājiem ir liela kultūrvēsturiskā nozīme.
Līvānu novada Kultūras, tūrisma un sporta pārvaldes tūrisma speciāliste Stahovska atzīmēja: "Senos laikos pa Daugavu pludināja kokmateriālus, medījumus, arī citu produkciju. Šis amats un arods bija ļoti cienīts un bija nodots arī no paaudzes paaudzē."
Pašvaldība risinājumus pagaidām neredz, vien atzina – tiltu nebūvēs, jo tas esot par dārgu. Pārceltuvju sezona sākas pēc paliem un noslēdzas, kad parādās pirmais ledus.
