Reaģējot uz lielo ziedotāju skaitu, Latvijas labdarības organizācijas pagarinājušas ziedojumu punktu darba laiku.
Dimanta novēroja, ka sabiedrība joprojām ļoti atbalsta Ukrainu, tomēr šī vairāk nekā gada laikā cilvēki ir pieraduši pie kara, karš kļuvis par jauno normālo, fokuss novirzās uz citām lietām, tomēr morāls atbalsts saglabājas.
Pēdējos mēnešos arī humānā situācija, apstākļi ar pārtikas apgādi Ukrainā normalizējās, un galvenais, kas bija nepieciešams, bija ieroči un militārās preces, ko iedzīvotājiem grūtāk sagādāt, un cilvēkiem vairāk bija sajūta, ka NATO un ES ar to palīdz, stāstīja Dimanta.
Taču pēc tam, kad Krievijas spēki uzspridzināja Kahovkas HES un iestājās humānā katastrofa, cilvēki sāka ziedot vairāk, tie, kas ziedo regulāri, lūguši novirzīt savus ziedojumus tieši plūdos cietušajiem.
Dimanta sacīja, ka plūdos cietušajiem nepieciešamas elementāras sadzīves lietas, jo viņi bija palikuši bez nekā, vajadzīgas segas, guļammaisi, pārtika, medicīnas preces, higiēnas preces. Cilvēki paliek bez nekā, daudzi, kuri atgriezušies no okupācijas atbrīvotajās teritorijās, tagad spiesti pamest savas mājas jau otro reizi.
Lai palīdzētu Ukrainai, var ziedot līdzekļus "Ziedot.lv" mājaslapā, praktiskas lietas un mantas var nodot biedrībai "Tavi draugi" Rīgā, Ventspils ielā, un automašīnas savukārt var ziedot "Tviterkonvojam", atgādināja Dimanta.
"Ir divu veida palīdzības – tiem, kas vienā naktskreklā evakuējās, tur nav nekā, ne bērniem drēbes, ir atslēgta elektrība. Un lielāka palīdzība – administrācijai, viss, kas saistīts ar ģeneratoriem, ūdens atsūknēšanu, mēs uz to koncentrējamies! Liels paldies daudzajiem ziedotājiem! Mēs to varam!" sacīja Dimanta.
Biedrības "Tavi draugi" noliktavā Hersonas plūdos cietušajiem var ziedot līdz pat deviņiem vakarā. Īpaši nepieciešamas ir laivas, gumijas zābaki, teltis, segas un pārtika, tostarp barība suņiem un kaķiem.
"Šeit burtiski jūtam tādu otro ziedošanas vilni. Cilvēki nāk visu laiku, un esam pagarinājuši darba laiku līdz deviņiem vakarā.
Skatāmies visu ar makšķerēšanas lietām uz upes, laivas, mēs ņemsim laivas, ja kādam ir. Daudzi, kas evakuējas, grib palikt netālu no mājām. Teltis arī droši nesiet. Varbūt ir glābšanas vestes," sacīja biedrības "Tavi draugi" pārstāvis Kaspars Bērziņš.
"Šobrīd ir sajūta kā kara sākumā. Ir milzīgs pārdzīvojums, bet strādājot cenšamies domāt par pienākumiem," sacīja biedrības "Tavi draugi" vadītājs Ulvis Noviks.
Tāpat palīdzība nepieciešama kaķiem, suņiem un citiem dzīvniekiem. Jau saņemti pirmie barības ziedojumi, un dzīvnieku barību noteikti var ziedot vēl.
"Jau atnāca pieprasījums par pārtikas pakām. Tie cilvēki ir izmitināti teltīs, skolās, slimnīcās. Viņiem nav, ko dot ēst," atzina biedrības "Tavi draugi" koordinatore Iriša Mogira.
Šodien veikti jau pirmie pārskaitījumi partneru organizācijām, kas pirmās nepieciešamības lietas pērk un nogādā uz plūdu teritoriju.
"Mēs jau nosūtījām mūsu sadarbības partneriem naudu, lai viņi var iegādāties ātrāk, nekā mēs vestu no kaut kurienes. Viņi jau šodien iegādāsies ūdens sūkņus," sacīja Mogira.
Ziedojumus uz biedrības "Tavi draugi" noliktavu atnesusi arī ukrainiete, kura no kara patvērusies Latvijā.
"Ir jāpalīdz! Mēs visi esam viena ģimene. Neatkarīgi no pilsētas mēs esam ģimene. Mēs esam izmētāti pa visu pasauli, bet neesam vienaldzīgi pret cits cita bēdām," stāstīja Jevgēnija.
"Tviterkonvoja" izveidotājs Reinis Pozņaks gatavs uz Ukrainu dzīt laivas, ūdens cisternas un citas lietas.
"Bet normālas, funkcionālas, der gan piena mašīnas vecās, bet kur muca ir darba kārtībā, tādas der. Derētu droši vien ūdens kubi, bet vajag transportu, kur likt. Jebkas, ar ko var pārvadāt ūdeni, tur būs vajadzīgs," sacīja Pozņaks.
Tajā pat laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kritizēja lielās starptaitiskās palīdzības organizācijas par viņu kūtrumu.
"Mums vajadzīgas starptautiskas organizācijas, piemēram, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, lai tās nekavējoties pievienotos glābšanas operācijai un palīdzētu cilvēkiem okupētajā Hersonas reģiona daļā.
Katrs cilvēks, kurš tur mirst, ir spriedums šīm organizācijām, kas aizmirsušas, kā glābt dzīvības. Ja šīs katastrofas vietā tagad nedarbojas šīs organizācijas, tas nozīmē, ka tās nepastāv vispār!" sacīja Zelenskis.
Latvijas Sarkanais Krustam neesot tādas brigādes, kas brauktu uz Hersonu, norādīja Latvijas Sarkanā Krusta prezidents Uldis Līkops:
"Es nevaru atbildēt par Zelenska izteikumiem, tie ir nekorekti! Jo Ukrainas Sarkanais Krusts ļoti daudz ko dara Ukrainā. Pārmest, ka starptautiskā organizācija neko nedara – tas neatbilst patiesībai."
To, ka lielās organizācijas reaģē daudz kūtrāk, novērojuši tie, kas Ukrainai palīdz jau kopš kara pirmās dienas.
"Es viņās jau krietnu laiku atpakaļ esmu vīlies, arī redzot, kā viņi Ukrainā uz vietas darbojas. Nevar teikt, ka nepalīdz, to nevar. Bet uz viņiem jau sen pašā Ukrainā neviens nepaļaujas. Reālie palīdzētāji ir ukraiņu cilvēki," sacīja "Tviterkonvoja" izveidotājs.
"Man arī ir mazliet skumji, ka mēs skatāmies uz tām lielajām starptautiskajām organizācijām, kuru loma miera laikos ir ļoti laba, bet krīžu laikā mēs viņus nedzirdam. Es tiešām aicinātu Starptautisko Sarkano Krustu un vietējo Sarkano Krustu parādīt, kāpēc šīs organizācijas ir dibinātas," norādīja Dimanta.
Pirmās palīdzības kravas no Latvijas uz plūdu apgabaliem dosies jau nedēļas nogalē.
KONTEKSTS:
6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.
Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.
