⇒ Iepriekš CVK mājaslapu piemeklēja tehniskās problēmas, kā dēļ tajā tika norādīts lielāks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojušo skaits, nekā ir patiesībā, noskaidroja aģentūra LETA.
CVK pārstāvis Andrejs Vaivars LTV skaidroja, ka dati, kuri bija redzami mājaslapā, bija lielāki, nekā bija patiesībā, taču ar datu apkopošanas programmām nav problēmu, "tās strādā, viss notiek korekti, bet nebija korekti atspoguļoti dati mājaslapā".
"Tas tika konstatēts, un mūsu speciālisti strādā, lai šo problēmu atrisinātu," sacīja Vaivars.
Visvairāk vēlētāju bija Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 35,06%, tam seko Kurzemes apgabals – 30,76%. Zemgales apgabala nobalsoja – 30,4%, Latgales apgabalā – 20,2%, Bet Rīgas apgabalā – 20,29%.
No pašvaldībām vislielākā aktivitāte bija Saulkrastu novadā, kur nobalsoja 56,95%, bet viszemākā – Rēzeknes novadā, kur vēlēt devās 16,42%.
Divos iecirkņos – Rīgā un Saulkrastos – bijis nepieciešams piegādāt papildu aploksnes un vēlēšanu zīmes, jo tur bijusi necerēti liela vēlētāju aktivitāte.
Vairākos iecirkņos Latvijā bijuši gadījumi, ka iedzīvotāji ieradušies balsot bez derīgiem dokumentiem, proti, ar pasi, kurai beidzies derīguma termiņš.
Ne Valsts policija, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav konstatējis pārkāpumus vēlēšanu procesā.
Savukārt Valsts drošības dienests ziņo – pirmsvēlēšanu dienās un sestdien saņemti 30 ziņojumi par iespējamiem pārkāpumiem, kas lielākoties novērsti. Atsevišķos gadījumos informācijas pārbaude vēl turpinās.
Valsts drošības dienests arī nav konstatējis tiešus Krievijas vai citu valstu mēģinājumus iejaukties vēlēšanu norisē.
Kā izdarīt izvēli?
Eiroparlamenta vēlēšanās talkā var nākt LSM "Kandidātu šķirotava" un "ES Partiju šķirotava"!
Aizpildi anketas un uzzini kandidātus un partijas, ar kurām tavas domas sakrīt visvairāk un vismazāk! Tas aizņem tikai dažas minūtes.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savukārt informēja, ka līdz sestdienas, 8. jūnija, plkst. 12.00 saņēmis informāciju no desmit iedzīvotājiem par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem, bet aizdomas nav apstiprinājušās.
EP vēlēšanu diena Latvijā ir sestdien, 8. jūnijā, kad iecirkņi būs atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00.
Pirms tam vēlētājiem bija iespēja nobalsot arī iepriekšējā balsošanā, ko dažās stundās pirmdien, ceturtdien un piektdien, kā arī atrašanās vietā un pasta balsošanā izmantojuši 128 938 vēlētāji jeb 8,37% balsstiesīgo.
Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019.gadā līdz pulksten 16.00 bija nobalsojuši 16,15%, 2014.gada – 16,85%, 2009.gadā – 30,53%, bet pirmajās EP vēlēšanās Latvijā 2004.gadā – 25,33%.
Kopumā iepriekšējās EP vēlēšanās 2019. gadā nobalsoja 33,5% balsstiesīgo, bet 2014. gadā EP vēlēšanās piedalījās 30,1% vēlētāju. Lielāka aktivitāte EP vēlēšanās bija 2009. gadā, kad tās notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām un tajās piedalījās 53,7%. Savukārt pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā 2004. gadā balsoja 41,3%.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek no 6. līdz 9. jūnijam.
Vēlēšanas Latvijā notika 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas. Nākamā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
