Vai vēlētāji jūt atsvešinātību
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Kārlis Bukovskis iedzīvotāju salīdzinoši zemo aktivitāti EP vēlēšanās skaidroja ar cilvēku atsvešinātību un zemo interesi par Eiropas jautājumiem. Iespējams, zināma loma bija arī laika apstākļiem. Piemēram, 2009. gada vēlēšanās bija samērā auksts laiks un salīdzinoši liela aktivitāte. Tiesa, tas bija arī krīzes laiks.
"Tā ir normāla situācija, Latvijas liktenis," vēlētāju aktivitāti vērtēja Bukovskis.
SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš norādīja, ka vēlētāju aktivitāte EP parlamenta vēlēšanās jāvērtē "ārpus labi un slikti". "Tie [aktivitātes] līmeņi ir iezīmējušies," sacīja Kaktiņš.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis vērtēja, ka vēlētājiem tuvākas ir Saeimas vēlēšanas. "Saeimas vēlēšanās ir sajūta, ka tavai balsij ir nozīme, ir lielāka teikšana," sprieda Daugulis. Arī viņš uzskata, ka attiecībā uz EP lemto vēlētāji jūt atsvešinātību.
"Cilvēki nejūt piederību, neredz vajadzību iesaistīties," vērtēja Daugulis.
Pēc viņa teiktā, tomēr ir zināma sabiedrības daļa, kam reģionā un visā pasaulē trauksmainā laikā ir vēlme iesaistīties EP vēlēšanās, kas ir konsekventa savās rīcībās un izvēlēs.
Politikas pētnieks Veiko Spolītis Latvijas Radio rezumēja, ka acīmredzot Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas vēlētāju apziņā kļuvušas par otršķirīgām. Lai arī 2009.gadā vēlēšanu līdzdalība uzkāpa līdz gandrīz 54%, kopš tā brīža līdzdalības procents ir krities, nostiprinājies starp 30 un 35%. Līdz ar to divas trešdaļas Latvijas vēlētāju uzskata, ka viņu balss neko nenozīmē, neuzskata Eiropas Parlamentu par nozīmīgu, iespējams, nesaprot, kā Eiropas likumdošana strādā un ietekmē viņu ikdienas dzīves. Taču, iespējams, viņi ir pilnīgi apmierināti ar visu, kas notiek, un viņiem ir vienalga, kas viņus pārstāvēs Eiropas Parlamentā," sacīja Spolītis.
Pilsoniskajā līdzdalībā Latvija diemžēl atpaliek arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, un tā ir laba augsne populismam. "Tieši tas pats notiek arī Slovākijā, Bulgārijā, Rumānijā. Atšķirībā no vecajām demokrāijām tur vēlētājiem ir vēlme, nosauksim to tā, pēc "grabuļiem".
Katrās vēlēšanās vēlētājs grib jaunus "grabuļus". Nepatīk vieni, mēs kā bērni metam laukā vecos un gribam jaunus," komentēja Spolītis.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajā tīklā "X" atzina, ka gribējis, lai vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās būtu bijusi augstāka. "Te gan vērts atgādināt, ka 2029. gadā notiks gan Eiropas Parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanas, tas noteikti ietekmēs līdzdalību."
Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir noslēgušās.
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) June 8, 2024
Paldies visiem vēlētājiem, kas tajās piedalījās, tas bija atbildīgs un valstisks solis.
Būtu gribējies augstāku līdzdalību (mikroskopisks pieaugums jau ir). Ceru, ka nākotnē tas mainīsies, bet tas jau ir mūsu kopīgs darbs 🇱🇻🇪🇺
To, kam rūp drošība, bija vairāk
Nacionālās apvienības EP deputāta amata kandidāts Roberts Zīle savukārt LTV raidījumā sprieda, ka zemo aktivitātes līmeni EP vēlēšanās var skaidrot ar vairākiem iemesliem.
Tomēr tie, kam rūp drošības jautājumi, pie vēlēšanu urnām devās lielākā skaitā, uzskata Zīle.
Līdzīgi izteicās "Jaunās Vienotības" EP deputāta amata kandidāts Valdis Dombrovskis, norādot, ka drošības jautājumi ir dažādi mobilizējuši dažādus vēlētājus. Tie vēlētāji, kam drošības jautājums ir aktuāls, vairāk piedalījās vēlēšanās.
"EP vēlēšanās apmeklētība vienmēr bijusi zema, šogad tā ir nedaudz augstāka. Drošības tēma nav tik ļoti uzrunājusi tos, kam tā ir mazāk aktuāla," vērtēja Dombrovskis.
Partijas "Latvijas attīstībai" EP deputāta amata kandidāts Ivars Ijabs atzina – viņš cerējis, ka vēlētāju aktivitāte šajās EP vēlēšanās tomēr būs augstāka.
Iespējams, cilvēki bija noguruši no EP vēlēšanu kampaņām, kas sākās jau janvāra beigās, februāra sākumā.
Tikmēr "Saskaņas" EP deputāta amata kandidāts Nils Ušakovs atzīmēja, ka kopumā aktivitāte vēlēšanās nav mainījusies; zema vēlētāju aktivitāte bijusi ne tikai Latgalē, bet arī Rīgā. Pēc Ušakova domām, pie tā, ka vēlētāji mazāk piedalījās EP vēlēšanās, vainojams arī Rus.LSM.lv debašu trūkums, kā dēļ minoritātes nesaņēma pietiekamu informāciju.
Savukārt "Stabilitātei!" saraksta līderis Ņikita Piņins zemo vēlētāju aktivitāti EP vēlēšanās skaidroja ar iedzīvotāju neuzticību politiķiem kopumā. Šī neuzticība esot gan veciem, gan salīdzinoši jauniem politiķiem.
Bet partijas "Latvija pirmajā vietā" EP deputāta amata kandidāts Vilis Krištopans un "Apvienotā saraksta" EP deputāta amata kandidāts Reinis Pozņaks pauda viedokli, ka daļa vēlētāju Latvijā nemaz nezina par EP vēlēšanu norisi un informatīvām kampaņām bija jābūt plašākām.
KONTEKSTS:
EP vēlēšanās Latvijā nobalsojuši vismaz 520 045 jeb 33,77% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte kā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.
Iepriekšējā nobalsošanā noteiktajās stundās pirmdien, ceturtdien un piektdien savu izvēli izdarījuši 126 615 vēlētāji jeb 8,22%. Vēl vismaz 2321 vēlētājs jeb 0,15% balsojuši savā atrašanās vietā.
Bet sestdien vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 385 035 jeb 24,98% vēlētāju, un savā atrašanās vietā – 6949 jeb 0,42% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati par aktivitāti 980 no 999 iecirkņiem.
