Pirms vēlēšanu iecirkņu durvju vēršanas no rīta rindas pie tiem vēl nebija manītas, tomēr līdz ar to vēršanos pirmie balsotāji jau bijuši klāt un dažviet veidojās nelielas rindas, intervijās LTV rīta specizlaidumā un Latvijas Radio pastāstīja CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.
EP vēlēšanās Daugavpilī ir iespējams nobalsot 28 iecirkņos. Sestdienas rītā vēlētāji jau sākuši ierasties, veidojas neliela rinda, un pirmā balsotāja gaidīja durvju atvēršanos jau no pulksten 7.30. Viņa Latvijas Radio pastatīja, ka izdarīt izvēli nebija sarežģīti un to izdarījusi jau laikus.
Iepriekšējās balsošanas dienās vismazākā aktivitāte novērota Latgalē. Arī sestdien pilsoņi uz vēlēšanām dodas kūtri, ko Latvijas Radio Zilupē uzrunātie iedzīvotāji skaidro ar neticību pārmaiņām.
Tikmēr Liepājā vēlētāji kļuva aktīvāki ap pulksten 9, kad dažbrīd veidojās rindas pie diviem iecirkņiem, kas atrodas Liepājas Latviešu biedrības namā un parasti arī citās vēlēšanās ir visvairāk apmeklēti. Liepājā varēja sastapt gan rīdziniekus, gan cilvēkus no Talsiem, kuri devušies atpūtā pie jūras un izmanto iespēju balsot Liepājā.
Rīta agrumā 239. Liepājas vēlēšanu iecirkņa vadītāja Vita Hartmane bijusi pārsteigta par vēlētāju aktivitāti iepriekšējā balsošanā, savukārt rīts sācies ar mērenu aktivitāti, taču jau ap pulksten deviņiem vēlētāju skaits pieauga un veidojās nelielas rindas.
Pie vēlēšanu iecirkņa durvīm var sastapt cilvēkus, kuri labprāt fotografējas pie plakātiem, tā apliecinot, ka piedalījušies Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Kāda jauniete no Talsiem atbraukusi ar visu ģimeni un šodien savu izvēli vēlēšanās izdara pirmo reizi. Viņai bijusi iespēja apspriest Eiropas Parlamenta vēlēšanas ar vecākiem.
Liepājnieks Andris Lanka savu izvēli izdarījis, domājot par Latvijas interešu pārstāvniecību Eiropā, kas spēj ietekmēt procesus nevis būt paklausīgi. Vēl daļa liepājnieku izvēli izdara pēdējā brīdī.
Liepājā kopumā darbojas 19 vēlēšanu iecirkņi. Kā Latvijas Radio norādīja Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, rīta stundās īpaši starpgadījumi nav novēroti un vēlēšanas norit raiti. Aktivitāte ir lielāka, nekā gaidīts.
Valmierā Kultūras centrā esošais vēlēšanu iecirknis ir viens no 35 novadā esošajiem. Latvijas Radio novēroja, ka sestdienas rītā būtiska aktivitāte, salīdzinot ar citām vēlēšanām, nav jūtama. Piektdienas vakarā vairāk nāca gados jaunāki cilvēki, bet sestdienas rītā – vecāka gadagājuma.
Vēlēšanu iecirkņa, kas atrodas Valmieras 5. vidusskolā, komisijas locekļa Gustava Māziņa vērojums liecina, ka vēlētāji lielākoties jau izdarījuši savu izvēli un zina, par ko balsot. Kocēnu pagastā uzrunātie vēlētāji gan norādīja, ka trūkst informācijas par to, kas īsti ir Eiropas Parlaments un ko dara deputāti.
Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās vidzemniekiem bija otras augstākais aktivitātes rādītājs aiz Rīgas apgabala – 36,07%.
Arī Rīgā plkst.8 darbu sāka vēlēšanu iecirkņi. Bet pirmie vēlētāji atbrauc jau pirms tam. Viņi ilgi nekavējas, jo gaida darbs, vilciens, autobuss, dārzs un nelieti tomāti.
Pirms balsošanas gan svarīgi pārbaudīt pases vai ID kartes derīguma termiņu. To nebija izdarījis vēlētājs Jānis, un nederīgās pases dēļ pat netika iecirknī.
Iecirkņos novērojuši, ka pēc rīta aktivitātes otrs lielākais vēlētāju vilnis parasti gaidāms agrā pēcpusdienā.
Ar skaidru lēmumu, par ko balsot, uz iecirkni nākuši arī Latvijas Radio uzrunātie rīdzinieki. Tas, cik liela aktivitāte ir vēlēšanās, viņus gan pārāk nesatraucot.
Aicina ziņot par pārkāpumiem
Tikmēr iepriekšējās nobalsošanas dienās būtisku problēmu nav bijis, tomēr bijis viens, divi gadījumi, kad uz vēlētāja personas apliecinoša dokumenta esošais svītru kods pirmajā brīdī uzreiz nenoreaģēja pareizi. Taču iecirkņos pastāv iespēja dokumentus pārbaudīt, ievadot datus datorā, pastāstīja Saulīte.
Savukārt par kādiem iespējamiem pārkāpumiem, ja tādi tiks novēroti, Saulīte aicināja ziņot Valsts policijai.
Mudina balsot
Vēlētājus gaida ne tikai CVK iecirkņu darbinieki, bet doties balsot aicina arī politologi.
Neaizejot uz vēlēšanām, jūs tik un tā būsiet tajās piedalījies, jo tādējādi savā vietā esat ļāvuši izvēli izdarīt kaimiņam.
Līdz ar to par šo izvēli esot līdzatbildīgi arī tie, kas nenāca balsot, LTV rīta specizlaidumā sacīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse.
Tikmēr Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds norādīja – jo mazāka vēlētāju līdzdalība, jo lielāka varbūtība, ka "dīvainīši" var tikt Eiroparlamentā, savukārt lielāka līdzdalība nozīmē "nopietnāku" politisko spēku ievēlēšanu.
Pretējās domās ir režisors un TV raidījumu vadītājs Pauls Timrots, kurš ne uz kādām vēlēšanām nedodas. "Man liekas – mēs darām ļoti ačgārni – mums ir aģitācija iet uz vēlēšanām, bet nav nekādas aģitācijas nākt partijā. Kāpēc viņi nekad nevienā kampaņā nav aicinājuši nevienā partijā?
(..) Partija uzpeld mirkli pirms vēlēšanām ar plakātiem ceļmalās un bukletiem pastkastēs, bet pārējā laikā nestrādā ar publiku. Tas man liek domāt, ka viņi mulsina mūs un melš ne to, ko vajag.
Es gribētu, lai viņi strādā uz to, lai nāk vairāk cilvēku ikdienā, nevis tikai tajā vēlēšanu dienā," pauda Timrots.
KONTEKSTS:
Kā izdarīt izvēli?
Eiroparlamenta vēlēšanās talkā var nākt LSM "Kandidātu šķirotava" un "ES Partiju šķirotava"!
Aizpildi anketas un uzzini kandidātus un partijas, ar kurām tavas domas sakrīt visvairāk un vismazāk! Tas aizņem tikai dažas minūtes.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek no 6. līdz 9. jūnijam.
Vēlēšanas Latvijā notiek 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas. Nākamā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
Iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās 2019. gadā kopumā nobalsoja 33,5% balsstiesīgo, bet 2014. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 30,1% vēlētāju. Lielāka aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās bija 2009. gadā, kad tās notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām un tajās piedalījās 53,7%. Savukārt pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā 2004. gadā balsoja 41,3%.
