Opozīcijā esošās Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars LTV pēcvēlēšanu diskusijā norādīja, ka pagaidām vēl nav zināmi rezultāti. Taču Eiropas komisāru izvēlas valdība, zem kandidatūras parakstu liek valdības vadītājs un "diez vai šobrīd būtu reāls scenārijs, ka paraksts tiktu likts zem kandidāta, kas nav valdošās koalīcijas pārstāvis, šeit diez vai mēs sagaidīsim pārsteigumu".
Premjeres Evikas Siliņas pārstāvētās "Jaunās Vienotības" biedrs Arvils Ašeradens tikmēr norādīja, ka, nezinot vēlēšanu rezultātu, nebūtu pareizi sākt kaut ko minēt vai darīt. Viņš sacīja, ka ir jāsagaida rezultāti, un izvairījās arī atbildēt, vai vēlēšanu rezultāts varētu ietekmēt nākamā Eiropas Komisijas pārstāvja nominēšanu no Latvijas.
Pašlaik "tā ir neauglīga diskusija, pirmdien ķeramies tam klāt", sacīja Ašeradens.
Koalīcijā ietilpstošās Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Viktors Valainis atgādināja, ka gala izvēle ir premjeram, Latvijā ir šāda prakse, "vai tā tiks mainīta, to mēs redzēsim".
ZZS uzticēsies premjerei, būs sarunas par šo tēmu, šobrīd jāgaida pirmais solis no premjeres, pauda Valainis.
Koalīcijā ietilpstošās partijas "Progresīvie" pārstāvis Andris Šuvajevs sacīja, ka saturiskas sarunas par Latvijas pārstāvja EK izvirzīšanu ir pāragras, bet "būtu saprātīgi koalīcijā runāt par to, bet gaidīsim no premjeres pirmo soli".
"Bet saruna būs, kāda tā būs – atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem," piebilda Šuvajevs.
Siliņa: Pēc rezultātu uzzināšanas nevajadzētu vilcināties ar komisāra izvirzīšanu
Tikmēr Siliņa aģentūrai LETA pauda, ka pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātu uzzināšanas nevajadzētu īpaši vilcināties ar Latvijas izvirzītā Eiropas Savienības (ES) komisāra kandidāta nosaukšanu.
Pirms EP vēlēšanu rezultātu paziņošanas premjerministre nevēlas nosaukt nevienu kandidātu.
Svarīgi būt skaidrībai, kāds kandidāts atbilst ES komisāra amatam – tam ir jābūt pretendentam, "kuram jau ir zināmi Eiropas koridori", kuram nav vajadzīgs iestrādāšanās laiks, kurš ir cienīts un zināms Eiropā, kā arī profesionāls un ietekmīgs, uzsvēra premjere.
Tāpat priekšrocība būt pārstāvniecība kādā no EP partiju lielajām grupām, kuras arī ir iesaistītas sarunās par amatu sadali, norādīja Siliņa.
Vaicāta, vai ES komisāra amatam varētu nominēt pašreizējo eirokomisāru no Latvijas Valdi Dombrovski, Siliņa pauda, ka par Dombrovski Eiropā ir dzirdējusi ļoti labus vārdus un ka eirokomisāra kandidātam ir jābūt vismaz tikpat cienītam un atzītam kā Dombrovskis.
Siliņa citstarp akcentēja to, ka Dombrovskis jau kopš 2014. gada virzījis jautājumu par atbalstu Ukrainai – svarīgi, lai ES komisāra kandidāts turpina šo jautājumu turēt ļoti augstā līmenī.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas ES valstīs notiek 6.–9.jūnijā, un pēc tam tiks apstiprināta arī jaunā Eiropas Komisija, kurā dalībvalstīm tiek sadalītas atbildības jomas, un valstis virza savus pārstāvjus komisāru amatiem.
Eiropas Parlamentā ievēlētajiem komisāriem jāizšķiras, vai sākt darbu Eiropas Parlamentā vai palikt vēl dažus mēnešus komisāra krēslā, jo savienot šos amatus nevar.
Ja komisāra krēsls atbrīvojas, tad šos pienākumus var vai nu sadalīt starp citiem komisāriem, vai arī tā valsts, no kurienes nāca iepriekšējais komisārs, var izvirzīt aizstājēju, kurš strādās dažus atlikušos mēnešus.
