Iecirkņi atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00
Kopumā visā Latvijā strādās 945 vēlēšanu iecirkņi, bet ārvalstīs – 50.
Balsošana iespējama jebkurā iecirknī. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, jābūt derīgai pasei vai identifikācijas (ID) kartei – bez tās nobalsot nebūs iespējams. Vēlēšanu iecirkņu karte atrodama Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā. Tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.
Vēlēšanu iecirkņi strādās no pulksten 8.00 līdz 20.00 gan Latvijā, gan ārvalstī pēc attiecīgās valsts vietējā laika.
Savukārt vēl līdz pulksten 12.00 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis būtiski neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās, jāuzraksta iesniegums, kurā jāuzraksta: vārds un uzvārds, personas kods, savs tālruņa numurs, sava adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods. Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai – tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.
Vēlētājus gaida ne tikai CVK iecirkņu darbinieki, bet doties balsot aicina arī politologi.
Neaizejot uz vēlēšanām, jūs tik un tā būsiet tajās piedalījies, jo tādējādi savā vietā esat ļāvuši izvēli izdarīt kaimiņam.
Līdz ar to par šo izvēli esot līdzatbildīgi arī tie, kas nenāca balsot, LTV rīta specizlaidumā sacīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse.
Tikmēr Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds norādīja – jo mazāka vēlētāju līdzdalība, jo lielāka varbūtība, ka "dīvainīši" var tikt Eiroparlamentā, savukārt lielāka līdzdalība nozīmē "nopietnāku" politisko spēku ievēlēšanu.
Latvija izraudzīs 9 deputātus darbam Eiropas Parlamentā
Kā izdarīt izvēli?
Eiroparlamenta vēlēšanās talkā var nākt LSM "Kandidātu šķirotava" un "ES Partiju šķirotava"!
Aizpildi anketas un uzzini kandidātus un partijas, ar kurām tavas domas sakrīt visvairāk un vismazāk! Tas aizņem tikai dažas minūtes.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados pavasarī vai vasaras sākumā, šogad vēlēšanas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek no 6. līdz 9. jūnijam. Šī būs piektā reize, kad Latvijas vēlētāji varēs izraudzīties savus pārstāvjus Eiropas Savienības likumdevējā – Eiropas Parlamentā.
Šajās vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura Eiropas Parlamentā šoreiz jāievēlē par vienu deputātu vairāk nekā iepriekš – 9. Šīm vēlēšanām no Latvijas kandidātu sarakstus pieteikuši 16 politiskie spēki. Ar vēlēšanu kandidātu sarakstiem un programmām var iepazīties CVK mājaslapā.
Pirms vēlēšanu dienas 8. jūnijā vēlētājiem bija iespēja nobalsot arī iepriekšējā balsošanā, ko dažās stundās pirmdien, ceturtdien un piektdien izmantojuši 128 938 vēlētāji jeb 8,37% balsstiesīgo.
Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā iespēju nobalsot iepriekš izmantoja 11,22% vēlētāju. 2014. gadā iepriekš balsoja 6,8%, 2009. gadā – 9,86%, bet 2004. gadā – 6,25%.
Savukārt vēlēšanu dienā CVK par vēlētāju aktivitāti informēs pēc pulksten 12.00, 16.00 un 20.00.
Vēlēšanu rezultāti būs zināmi naktī no svētdienas uz pirmdienu
Vēlēšanu dienā portālā LSM.lv varēs sekot līdzi jaunākajām ziņām par EP vēlēšanu norisi Latvijā un citviet ES, kā arī pēcāk uzzināt vēlētāju aktivitāti un vēlēšanu rezultātus.
Rakstu sērijā "Kas man no tā?" izpēti jomas, kurā Eiropas Parlamenta lēmumi ietekmē katru no mums ikdienā!
Tāpat portālā LSM.lv pieejama arī rakstu sērija "Kas man no tā?", kurā var izzināt un izpētīt jomas, kurās Eiropas Savienības politika un Eiroparlamenta lēmumi ietekmē katru no mums ikdienā.
Eiropas Savienības lēmumi skar vairuma cilvēku prioritātes, un tieši šajos lēmumos ir balstīti līdz pat 80% Latvijas likumu tādos jautājumos kā tautsaimniecība, drošība, tiesiskums, sociālā politika, vide un citos. "Kas man no tā?" sērijas rakstus var lasīt par šādiem tematiem: politika, vide un klimats, drošība, ekonomika, migrācija un sabiedrība.
Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek visās dalībvalstīs, rezultāti būs zināmi līdz ar pēdējā Eiropā esošā balsošanas iecirkņa slēgšanu, un šoreiz visilgāk strādājošais iecirknis atrodas Itālijā – tas tiks slēgts svētdien pusnaktī pēc Latvijas laika.
Jāatzīmē, ka līdz ar 8. jūniju beidzies priekšvēlēšanu aģitācijas, tāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par novērotiem iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem. Savukārt, ja saistībā ar vēlēšanu norisi pamanīts kas aizdomīgs vai negodprātīgs, tad iedzīvotāji aicināti ziņot Valsts policija pa tālruni 110, KNAB pa tālruni 80002070 vai CVK pa tālruni 67049999.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek no 6. līdz 9. jūnijam.
Vēlēšanas Latvijā notiek 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas. Nākamā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
Iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās 2019. gadā kopumā nobalsoja 33,5% balsstiesīgo, bet 2014. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 30,1% vēlētāju. Lielāka aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās bija 2009. gadā, kad tās notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām un tajās piedalījās 53,7%. Savukārt pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā 2004. gadā balsoja 41,3%.
