Pasažieri – ilgstošā neziņā
Ap pulksten 9 vilciens no Ogres puses apstājās Salaspils stacijā un tālāk nebrauca. Vilciena pasažiere Ginta, kura tobrīd bija ceļā uz Rīgu, Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" atklāja, ka tikai pēc desmit minūtēm, kad cilvēki paši sākuši interesēties, konduktors paziņojis, ka priekšā esošajam vilcienam ir tehniskas problēmas. Tā kā bija darba dienas rīts un visiem laiks ierobežots, pasažieri uzreiz ķērušies pie mobilās aplikācijas, kur atraduši ļoti vispārēju, nekonkrētu informāciju.
"Pēc vairāku pasažieru lūguma konduktors gāja noskaidrot," stāstīja Ginta. "Atnāk atpakaļ – nē, viņiem nav nekādas informācijas, nezina, cik ilgi stāvēs, varbūt stundu, varbūt pusstundu. Mēs aizejam līdz biļešu kasēm. Kasē sēž biļešu tirgotājs. Vaicājam, vai viņiem nav kāda informācija? Nē, nav."
Zinot, ka neparedzamās situācijās, kad ar vilcienu galamērķī noteiktajā laikā nokļūt nevar, uzņēmums "Pasažieru vilciens" kompensē klientiem radušos papildu izdevumus, Salaspilī iestrēgušie pasažieri ķērušies pie iespējas izsaukt taksometrus. Tomēr ātrākais, kad varētu saņemt šo pakalpojumu, piesolīts pēc 1 stundas un 20 minūtēm. Tobrīd nav bijušas pieejamas arī automašīnas īrei.
Tikmēr nākamais un pat aiznākamais vilciens palika stāvam turpat, Salaspilī. Tā kā pirmais, kas vairs tālāk nekursēja, bija vecā tipa vilciens, pasažieri visi sakāpuši jaunajā, "Vivi" vilcienā, kur ir kondicionieris, taču konkrētas informācijas, kad un kurš vilciens sāks kustēties pirmais, joprojām – nekādas.
Pietura, no kuras atiet autobuss uz Rīgu, ir ļoti tuvu Salaspils stacijai. Cilvēki nevarēja saprast, kas pirmais aties – autobuss vai vilciens. Beigās, aptuveni pēc stundas, kopš apstājies pirmais vilciens, aizvērusies dzelzceļa pārbrauktuve, un pasažieri, kas neziņā un cerībā tomēr iekāpuši autobusā, noskatījušies, kā aizbrauc viņu vilciens. Autobuss pusstundu pariņķojis pa Salaspils ielām un tikai pēc tam izbraucis uz šosejas, lai dotos uz Rīgu.
"Ņemot vērā vispārējo situāciju valstī, ka ir stratēģiski svarīgas lietas un ir jāspēj komunicēt dažādos krīzes apstākļos, es domāju, ka šeit ir viela pārdomām,"
pauda Ginta.
"Pasažieru vilciens" sola uzlabot pasažieru apziņošanu
Neskatoties uz pasažieru pieredzēto situāciju, uzņēmumā "Pasažieru vilciens" negribēja īsti atzīt, ka ar komunikāciju kaut kas nav tā, kā vajag. A/S "Pasažieru vilciens" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītājs Edgars Butāns norādīja:
"Mūsu ieskatā, bieži vien optimālākais risinājums ir sagaidīt nākamo vilcienu, kas kursē šajā līnijā, un tad šo ceļu turpināt.
Mums ir vienošanās ar autobusu pārvadātājiem, atsevišķās situācijās esam izmantojuši autobusa pārvadātāju pakalpojumus, bet ir jāņem vērā fakts, ka Latvijas teritorijā mums ir vairāk nekā 130 pieturvietas. Ja katrā pieturvietā mēs gribētu nolikt rezerves autobusu, kurš vienmēr stāvētu darba gatavībā, tie ir nesamērīgi izdevumi."
Ārkārtas situācijās visa informācija esot vienotajā sistēmā, kas ir pieejama gan "Pasažieru vilciena", gan "Latvijas dzelzceļa" darbiniekiem.
"Gan "Latvijas dzelzceļš", gan arī no mūsu puses, savstarpēji komunicējot, strādājam pie šiem jautājumiem, lai šo apziņošanu uzlabotu," uzsvēra Butāns.
Uzņēmuma pārstāvis apgalvoja, ka pagaidām visoperatīvākā informācija esot "Vivi" lietotnē, tikai ziņās par pēkšņajām izmaiņām vilcienu reisos ir jāprot orientēties.
Plāno parakstīt jaunu sadarbības līgumu ar ATD
Šobrīd tiek gatavots un līdz gada beigām tiks parakstīts jauns sadarbības līgums starp Autotransporta direkciju (ATD) un "Pasažieru vilcienu".
Pašreizējā līgumā neesot iekļauti specifiski punkti par pasažieru apziņošanu nestandarta situācijās.
Kopumā jaunajiem līgumā ietvertajiem punktiem komunikāciju ārkārtas situācijās vajadzētu uzlabot.
ATD Sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Heinsberga skaidroja, ka pasažieru informēšanu par krīzes situācijām nodrošina pārvadātājs.
"Jau šobrīd mēs mudinām "Pasažieru vilcienu" un jebkura sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju īpašos gadījumos, kas ir, piemēram, vilciena aizkavēšanās stundu un vairāk, ka pārvadātājs nodrošina aizvietot šo transportu, un vilciena gadījumā tas varētu būt autobuss. Bet situācija nav tik vienkārša, Latvijā ir pietiekami daudz staciju, un dažādās situācijās autobuss bieži vien ir lēnāks. Līdz ar to šis arī nav tāds universāls atrisinājums," atzina Heinsberga.
Jaunajā līgumā paredzēts, ka pasažieru apziņošanu nodrošina "Pasažieru vilciens".
"Visā Pierīgā, tas gan attiecas uz stacijām, kur ir jaunie vilcieni, kur tiek būvēti jaunie pieturpunkti, jaunās stacijas – šajās vietās ir jau iestrādes, divi apziņošanas veidi: audiālie un vizuālie. Ekrāns, kur būs redzama informācija, tāpat arī audiāli. Jo līdz šim bija tikai dažas stacijas, dažas apdzīvotas vietas, kur šādi skaļruņi, kas ir "Latvijas dzelzceļš" pārziņā, tiek izmantoti," informēja Heinsberga.
