Rēzeknē dažos iecirkņos no rīta veidojusies rinda
Latgalē jau tradicionāli ir viszemākā vēlētāju aktivitāte – tur nobalsojuši aptuveni 17%. Taču dažos vēlēšanu iecirkņos Rēzeknē novērota negaidīti liela cilvēku plūsma. Cilvēki stāsta, ka apzinās savu pilsoņa pienākumu, un vairumam izvēle bija zināma jau iepriekš, rūpīgi izvērtējot priekšvēlēšanu kampaņas.
Vairākos vēlēšanu iecirkņos Rēzeknē pirmie balsotāji ieradušies jau pirms astoņiem rīta. Aktivitāte bijusi negaidīti liela, pusdienlaikā iecirkņos veidojās pat rindas, atzina vienā no iecirkņiem.
"Mana pieredze rāda, ka aktivitāte ir tikpat augsta cik pašvaldību vēlēšanās. Šodien jau no plkst. 8.00 plūsma ir pastāvīga, vēlētāji nāk un nāk," atzina 241. vēlēšanu iecirkņa sekretāre Aija Gailuma.
247. vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētājs Vladimirs Dukulis savukārt novērojis, ka ir "ļoti maz jauniešu, [nāk] cilvēki vecumā, pensionāri, un no 45 [gadiem] un vairāk".
Daļa no uzrunātajiem vēlētājiem atzina, ka šoreiz izvēle bijusi viegla – lēmums bija pieņemts jau savlaicīgi, izvērtējot priekšvēlēšanu laikā dotos partiju solījumus un arī darbus. Citiem izvēle nenāca tik viegli.
"Sen bija izdomāts, par ko balsošu, – pēc debatēm, kas notika pa televīziju. Tur es pārliecinājos vēl vairāk, kuriem var uzticēties," atklāja vēlētāja no Rēzeknes Velta.
Bet rēzeknietis Vilis netic pārmaiņām, "diez vai, ka tuvākajā laikā kas īpaši mainīsies. Gribētos kaut kādu uzplaukumu Latvijai, bet pagaidām nekas nemainās".
Visvairāk cilvēki vēlētos, lai Latvijas pārstāvji Eiropā cīnītos par labklājības, drošības un dabas aizsardzības jautājumiem.
Tikmēr bija arī tādi Latvijas pilsoņi, kuri valsts valodā atbildēt nevarēja un interviju sniedza krieviski: "Lai dzīve uzlabotos, lai dzīvot kļūtu labāk un cilvēkiem būtu darbs. Man ir 60 gadi, pieci gadi līdz pensijai, bet esmu bezdarbniece. Divus gadus esmu biržā," krieviski stāstīja vēlētāja Jekaterina.
Līdz pēcpusdienai Rēzeknes iecirkņos viss noritējis mierīgi.
Liepājā salīdzinoši liela vēlētāju aktivitāte
Liepājā sestdien vislielākā vēlētāju aktivitāte bija vērojama pilsētas centrā esošajos balsošanas iecirkņos, kur brīžiem veidojās arī nelielas rindas. Pēc vēlēšanu komisijas teiktā, lielākoties nāca vidējās un vecākās paaudzes cilvēki, jaunieši – mazāk.
Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā Liepājā vēlētāju aktivitāte bija visai zema – atnāca tikai aptuveni 300 cilvēku, abās pārējās iepriekšējās balsošanas dienās viņu skaits jau bija lielāks, un sestdienas rītā vēlētāju aktivitāte strauji pieauga.
"2019. gadā uz šo brīdi bija nobalsojuši 8862. Tagad līdz pulksten 12.00 – 8662. Soli solī, var teikt, neraugoties uz negatīvajām prognozēm, ka aktivitāte būšot zema.
Nāk nobrieduši cilvēki un vecāka gadagājuma. Jaunieši vēl varbūt atpūšas," sprieda Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Benita Šēniņa.
Studente Ance atzina, ka "tās informācijas ir baigi daudz, kā nenojukt tajā informācijas daudzumā". Viņa plānoja nobalsot dienas laikā, bet atzina, ka pagaidām vēl nezina, par ko.
Arī Liepājniece Ruta atklāja, ka izdarīt izvēli bija grūti, "kaut gan mājās jau aprunājos, bet… savu izvēli izdarīju".
Tomēr lielākā daļa aptaujāto vēlētāju atzina, ka izdarīt izvēli neesot bijis grūti. Veids, kā tas darīts, katram savs – vieni rūpīgi pētījuši par kandidātiem atrodamo informāciju, citi neslēpa, ka paļāvušies uz draugu un radu ieteikumiem.
"Pēc draugu ieteikuma, kas jau bija izpētījuši visu. Un atzīmēju vienu – to, ko pazīstu," atklāja liepājniece Daina.
"Programmas nelasīju, bet skatījos debates, kā viņi tur uzstājās, – kā nu kurš," sacīja liepājniece Dzintra.
Bet liepājnieks Artūrs atklāja, ka iespaidojās "no tā, ko kolēģi teica, es jau zināju, kam pievērst uzmanību, paskatījos, un laikam tās vērtības sakrita ar tām, ko es gribu redzēt".
Vērojot vēlētāju aktivitāti, vēlēšanu komisija prognozē, ka Liepājā būs jāsaskaita visai liels balsu apjoms un šis darbs varētu noslēgties tikai ap astoņiem rītā.
Jelgavā pagaidām aktivitāte zemāka nekā iepriekš
Jelgavā vēlētāju aktivitāte ir zemāka nekā iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās – tā secināja iecirkņu vadītāji, lēšot, ka atnāks aptuveni 30% no visiem balsstiesīgajiem. Savukārt daļa vēlētāju atzina, ka savu izvēli nav izdarījuši pēdējā brīdī – viņi pie urnām devušies sagatavojušies.
"Šajās trijās dienās [iepriekšējā nobalsošanā] novēlējuši mums ir tuvu 9%. Ja paskatāmies, kā bija iepriekš, šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās procents ir zemāks nekā 2019. gadā. Aktivitāte, neteiksim, ka ir ļoti augsta, un droši vien, ka Jelgava paliks pie tiem pašiem 30 procentiem – ne vairāk," prognozēja Jelgavas valstspilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Dēvics.
Par iemeslu zemākai iedzīvotāju aktivitātei tiek minēti dažādi kultūras pasākumi pilsētā, kuru dēļ vēlētājiem nav vēlmes doties uz iecirkņiem.
Tomēr vienā no lielākajiem vēlēšanu iecirkņiem pilsētā dienas laikā bija novērojamas arī rindas.
"Iepriekšējās trijās dienās mums bija 322 [vēlētāji], un šodien pa pirmajām divām stundām ir atnākuši 140 apmēram," atklāja Jelgavas 195. vēlēšanu komisijas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs Arvīds Prančs.
"Man šķiet, ka mums ir ļoti laba aktivitāte. Pirmajā dienā bija 18, tad bija 111, un nu jau pārsniedz 450. Man liekas, ka mums ir labi vēlētāji," sprieda Jelgavas 194. vēlēšanu komisijas iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Evita Pafrāte.
Jelgavas vēlēšanu iecirkņu vadītāji norādīja, ka vēlēšanas norit bez starpgadījumiem.
Savukārt aptaujātie vēlētāji norāda, ka izvēli jau izdarījuši sen.
"Es negribu palikt kaut kur malā un [gribu] lai mana balss arī kaut ko nozīmē," savu motivāciju skaidroja jelgavniece Jeļena.
"Nodot balsi nozīmē – kā uzlabot mūsu valsts dzīvi. Nav jau daudz tādu partiju, kam cilvēki tiešām varētu uzticēties," sacīja Jelgavas iedzīvotājs Jānis.
Zilupē balso par drošību
Latviešu valodā nerunā, bet par ko balsot – pārliecība ir. Šādi vēlētāji sestdien bija sastopami Zilupē. Pāris kilometru attālumā no agresorvalsts dzīvojošie pilsoņi šajā austrumu mazpilsētā savu izvēli veic kūtri – vēlētāju aktivitāti ir zema. Tie, kas atnāca, nenoliedz, ka drošības solījumi šajās vēlēšanās bijuši svarīgi.
Zilupes vēlēšanu iecirknis bija uz austrumiem tālākā vieta Latvijā, kur sestdien varēja nobalsot. Pārsvarā iecirknī bija dzirdams – vēlētāji sarunājas krievu valodā.
"Es šeit esmu piedzimis, Zilupē. [..] Nu nesaprotu es latviski. Es pensijā jau 20 gadus, un ne ar vienu nerunāju latviski, tikai krieviski," skaidroja kāds Zilupes iecirknī sastaptais vēlētājs.
Vēlēšanu iecirknī ieradās arī policisti, skaidroja, ka ne pēc izsaukuma, bet lai pārliecinātos, vai viss kārtībā.
Nedrošības sajūtas šeit sastaptajiem vēlētājiem nebija, bet viedokļi, kā to saglabāt atšķiras.
Vēlētāja Jeļena stāstīja, ka viņai ir svarīgi, "lai nebūtu karš, lai būtu miers visās valstīs".
Niks savukārt vēlas, lai EP deputāti "vairāk fokusējas uz mums, nevis Ukrainu. Jo man tāda sajūta, ka Ukrainai pārāk daudz dodam un pašiem neko neatstājam."
Vēlētāja Olga savukārt pauda: "Tas, kas ir svarīgs Latvijai, tas arī pierobežai svarīgs. Nav nekādas starpības, kas tur, kas šeit. Lai rūpējas par cilvēkiem, lai esam drošībā."
Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Zilupē 90% balsotāju priekšroku deva vai nu Latvijas Krievu savienībai, vai un "Saskaņai". Šopavasar "Saskaņa" tieši šeit prezentēja savu sarakstu. Uz pierobežu aģitēt aktīvi devās arī "Stabilitātei". Ka būtu balsojuši par šo partiju kandidātiem, sestdien gan neviens LTV uzrunātais vēlētājs neatzina.
"Es par astoto numuru. Tāpēc, ka tur ir latgaliešu daudz. Lai būtu vienlīdzība visā valstī, ne tikai centrā," stāstīja ludzēniete Regīna.
Vairums pierobežas iedzīvotāju sestdien vēlēšanu iecirkņiem meta līkumu. Darbinieki nelolo cerību, ka aktivitāte te pārsniegs 30%.
Balsoja arī dzīvokļos, mājās un slimnīcās
Vēlēšanās piedalījās arī tie, kuriem pašiem nebija iespēju doties uz vēlēšanu iecirkni. Šādos gadījumos vēlēšanu iecirknis dodas pie cilvēkiem. LTV filmēšanas grupa pievienojās vēlēšanu komisijai, kura sestdien apbraukāja vēlētājus.
LTV grupa pievienojās vēlēšanu komisijai pēc pusdienas laika. Pie vairākiem cilvēkiem viņu dzīves vietās jau būts. Tad komisija devās pie vēlētājiem, kuri pašlaik ārstējas Infektoloģijas centrā – urna nesta uz pirmo nodaļu, kuras pacienti nosūtījuši iesniegumu ar lūgumu komisijai ierasties.
Palātās gan filmēt nedrīkst, bet zināms, ka nobalsoja vairāk nekā 30 cilvēku. Tostarp darbinieki, kuri turpat uz vietas arī ātri uzrakstīja iesniegumus.
Pēc vairāk nekā divām stundām Infektoloģijas centrā komisija devās uz kādu dzīvokli. Durvju kods atbilst, adrese atbilst, bet dzīvokli nevarēja atrast, vien kaimiņiene zināja rādīt ceļu.
Cik viegli vai grūti panākt, ka komisija apciemo, vēlētāja Monta atzina – tāpat nepieciešams ģimenes atbalsts:
"Ir nedaudz grūti. Man personīgi nav e-paraksta. Nevarēju iesniegumu nosūtīt. Man bija jāatrod cilvēks. Tā kā man pašai ir kustību traucējumi, man bija jālūdz ģimenes loceklim atrast laiku aizvest uz pastu un nosūtīt šo iesniegumu."
Bet par ko balsoja, Monta neatklāja, vien sakot, ka vērtēja darbus pirms priekšvēlēšanu reklāmu laika.
"Es skatījos, kas mūs jau šobrīd pārstāv. Kādām partijām jau iepriekš esmu sekojusi līdzi, kas vairāk uzrunājis. Teikšu atklāti – man nebija svarīga tā reklāma, bet kā tie cilvēki iepriekš runājuši un pārstāv," sacīja Monta.
Viņa arī atzina, ka šaubās, vai būtu varējusi piedalīties vēlēšanās, ja komisija nebūtu pati ieradusies. Bet komisijas pārstāvji – Santa un Laimonis – devās atpakaļ uz savu vēlēšanu iecirkni un pēc iecirkņu slēgšanas piedalīsies balsu skaitīšanā.
Beļģijā Latvijas balsotāju lielāka aktivitāte nekā pirms 5 gadiem
Balsošana notiek arī vēlēšanu iecirkņos, kas atrodas ārpus Latvijas.
Vēlēšanu aktivitāte iecirknī Briselē, protams, mazāka nekā uz Saeimas vēlēšanām, bet līdz vakaram šķiet lielāka nekā uz iepriekšējām EP vēlēšanām. Toreiz tie bija 373 vēlētāji – tagad līdz pulksten 17.00 (pulksten 18.00 pēc Latvijas laika) nobalsojuši 549.
Daudzi balso par citu partiju, nekā balsoja Saeimas vēlēšanās, un nav taisnība, ka vēlētāji nelasa partiju programmas un balso tik pēc izskata.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, sestdien, 8. jūnijā, līdz pulksten 16.00 Latvijā kopā ar iepriekšējo balsošanu vēlēšanās piedalījušies jau 414 538 cilvēki jeb 26,9% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam.
Vēlēšanas Latvijā notiks 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas. Nākamā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
