Iepriekšējā nobalsošanā noteiktajās stundās pirmdien, ceturtdien un piektdien savu izvēli izdarījuši 126 615 vēlētāji jeb 8,22%. Vēl 2320 vēlētāji jeb 0,15% balsojuši savā atrašanās vietā.

Bet sestdien vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 385 869 jeb 25,04% vēlētāju, un savā atrašanās vietā – 6949 jeb 0,42% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati par aktivitāti 999 no 999 iecirkņiem.

Visvairāk vēlētāju bija Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 44,44%, tam seko Kurzemes apgabals – 38,00%. Zemgales apgabala nobalsoja – 38,04%, Rīgas apgabalā – 26,70%, Latgales apgabalā – 24,9%.

No pašvaldībām visvairāk vēlētāju savu izvēli izdarījuši Saulkrastu novadā, kur nobalsojuši 73,9%, bet vismazāk – Daugavpilī, kur vēlēšanās piedalījušies 20,76%.

 

Ja skaita tikai Rīgu, bez ārvalstīm, Rīgā nobalsojuši gandrīz 37% balsstiesīgo, tas ir tikai nedaudz mazāk nekā iepriekš. Bet ārvalstīs aktivitāte bija 3,81%. Procentuālā izteiksmē tā izskatās ļoti zema, jo nobalsojušo skaits tiek attiecināts pret visiem balsstiesīgajiem ārzemēs, nevis tikai tiem, kas iepriekš pieteikušies balsošanai, kā tas bija agrāk. Skatoties uz nobalsojušo skaitu, diaspora bijusi vairāk nekā divas reizes aktīvāka – šoreiz balsoja gandrīz 7000, bet pirms pieciem gadiem – nepilni 3000.

CVK iepriekš bija ziņojis, ka vēlēšanās piedalījās 521 325 vēlētāji jeb 33,83% balsstiesīgo, tomēr šis skaitlis samazinājies, jo, kā skaidroja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars, šie aptuveni 100 vēlētāji sākotnēji bija norādījuši, ka balsos no ārvalstīm pa pastu, bet vēlēšanu dienā tomēr nobalsoja Latvijā vēlēšanu iecirkņos. Tā kā katrs vēlētājs var nobalsot vienu reizi, šīs pa pastu pieteiktās balsis anulētas.

Iepriekš Eiropas Parlamenta vēlēšanās viszemākā aktivitāte bijusi 2014. gadā, kad vēlēšanās piedalījās tikai 30,24%. 

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā piedalījās 33,5%. Savukārt visaugstākā aktivitāte EP vēlēšanās bija 2009. gadā, kad tās notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām un tajās nobalsoja 53,7% balsstiesīgo. Bet pirmajās EP vēlēšanās Latvijā 2004. gadā piedalījās 41,3%.

Atverot urnu kādā no iecirkņiem Valmierā, tika konstatēts, ka kāds no vēlētājiem urnā iemetis 50 eiro naudas zīmi, uz kuras rakstīts, ka tā ir veltīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkevičam. Nauda gan nonāks nevis pie prezidenta, bet tiks iemaksāta Valsts kasē.

Zema līdzdalība – valsts drošības jautājums

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes docētājs, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks LTV pauda, ka acīmredzami diezgan zema aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās bijusi arī iepriekš, un tagad tas tikai atkārtojas.

Bet zema līdzdalība vēlēšanās ir jautājums par valsts drošību, norādīja Sedlenieks.

"Ja cilvēki negrib iesaistīties savu politisko struktūru veidošanā, tas nozīmē, ka viņi nejūt saikni ar šīm struktūrām, un tas tiešā veidā norāda uz drošības situāciju kopumā," skaidroja RSU docētājs.

Viņš norādīja, ka bieži vien, spriežot par vēlētāju piesaisti, cenšas atrast kādu "brīnumteikumu", bet tas "nav jautājums par brīnumteikumu, bet par stratēģisko komunikāciju, par to, kādi vēstījumi tiek doti ikdienā".

"Acīmredzot tie ir pietiekoši nepievilcīgi, ja cilvēki negrib iesaistīties," secināja Sedlenieks.   

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc aktivitātes datu paziņošanas sociālajā platformā "X" atzina, ka būtu gribējies augstāku līdzdalību, un pauda cerību, ka tāda varētu būt nākotnē.  

Nacionālās apvienības Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Rihards Kols norādīja, ka vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās ir aptuveni līdzvērtīga aktivitātei, kāda bija 2019. gada vēlēšanās. Cilvēki arvien nesajūt, ka tas, ko lemj Briselē, tiešā veidā ietekmē arī viņu dzīvi, sprieda Kols.

LTV Ziņu dienests seko līdzi balsu skaitīšanai Rīgā, 131. iecirknī Gaujas ielā: