Nedēļas nogalē plašu ievērību vietnē "Facebook" izpelnījās matemātikas skolotāja Aleksandra Vorobjova vēstījums par šī gada 9. klases centralizēto matemātikas eksāmenu rezultātiem.
Viņš rakstīja: "Vidējais vērtējums ir nokrities no 50,5% uz 43,2%. 654 devītklasnieki nav spējuši savākt pat minimāli vajadzīgos 10%, tādēļ paliek uz otro gadu. Kaut gan tas ir par piektdaļu mazāk nekā pērn, tomēr tas tāpat ir aptuveni katrs trīsdesmitais skolēns, proti, vidēji no vienas lielas klases viens ir otrgadnieks tieši matemātikas dēļ."
Precizējums
Precizēts Janas Veinbergas amats.
Tiesa gan, pagājušogad matemātika valstī paklupināja vēl vairāk pamatskolēnu – 826, apstiprināja Valsts izglītības satura centra pārstāve Jana Veinberga. Neliels atbirums bijis arī angļu valodas dēļ – šogad 155, bet pagājušogad – 143, un tāpat latviešu valodas eksāmenā – šogad 106, bet pagājušogad – 90.
Taču neveiksmes matemātikā pievērsa vislielāko sociālo tīklo auditorijas uzmanību. Skolotājs Vorobjovs tās skaidroja ar sarežģītajiem uzdevumiem, kuru mērķauditorija esot "talantīgi matemātiķi." Un ne tikai. Eksāmenu sākumdaļā ieliktais uzdevums par elektroskūteri, kam jāaprēķina nomas maksa par minūtēm, paģēr ne tikai augstu lasītprasmi, bet arī loģiku, kas, viņaprāt, nav saprotams mileniāļu paaudzei, kura vienkārši noskenē kvadrātkodu lietotnē.
Veinberga gan Vorobjova kritiku apstrīdēja: "Ņemot vērā pagājušā gada analīzes rezultātus, ir pilnveidoti uzdevumu apraksti, lai skolēniem tie būtu skaidrāki un saprotami."
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lahtere stāstīja, ka katru gadu matemātikas dēļ skolu nebeidz 600–700 pamatskolas audzēkņu, bet šogad galīgais skaits vēl neesot zināms, jo iesniegtas arī 200 apelācijas sūdzības.
"Skatīsimies, kāda būs statistika šogad, bet eksāmens ir bijis sarežģītāks par pagājušā gada eksāmenu, to man apgalvo arī Valsts izglītības satura centra speciālisti," sacīja Niedre-Lahtere.
Kāpēc eksāmens ir sarežģītāks, ja jau iepriekš bijis uztraukums par atbirumu, to gan ministrijas amatpersona paskaidrot nevarēja, taču teica, ka tieši šī iemesla dēļ iegūstamo rezultātu slieksnis matemātikā neesot pacelts virs 10%, kas īstenībā ir visai zems līmenis. Un neesot arī tā, ka ministrijai pavisam nerūp, kas notiks ar šiem izkritušajiem skolēniem, – jau kādu laiku tiekot apsvērta sadarbība ar profesionālās ievirzes skolām, lai, vienlaikus vēl piestrādājot pie matemātikas pamatzināšanām, dotu viņiem iespēju iemācīties kādu amatu.
Tomēr šis risinājums būšot iespējams tikai no 2025./2026. mācību gada, jo līdz tam vēl jāsagatavo normatīvie akti.
Vaicāta, kas ar šiem skolēniem notiks šogad un vai šogad uzdevumi ir bijuši vienkāršāki vai sarežģītāki, Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, matemātiķe Gunta Lāce, kura ar šīm situācijām saskaras praksē, sacīja, ka, viņasprāt, šogad matemātikas eksāmens bija "nedaudz nedraudzīgs". Viens 10% barjeras nesasniedzējs matemātikā bija arī viņas skolā – bēglis no Ukrainas.
Statistiskais atbirums eksāmenos, kāds pamatskolas beigās Latvijā ir matemātikas dēļ, nav nekas pārsteidzošs, vidēji Eiropā tas ir daudz lielāks, sacīja Limbažu pedagoģe. Vairāk viņu uztrauc, kas ar šiem cilvēkiem notiks dzīvē. Direktore neizslēdz, ka daļa tiešām varētu būt Ukrainas bēgļi un bērni no iekļaujošām programmām, kas varbūt skolu nespēj beigt arī ar atbalsta pasākumu palīdzību, kā arī tie, kas jau pamatskolā izvēlējušies zināšanas apgūt tālmācībā.
Skolotājas pieredze liecina, ka parasti eksāmenos izkritušie otrreiz 9. klasē neatgriežas un turpina dzīvi bez pamatizglītības. Nedaudzas iespējas turpināt izglītību profesionāli tehniskajās skolās esot jau tagad, bet tā neesot sistēma.
"Man kā cilvēkam šis šķiet vissvarīgākais jautājums, ka ir bērni, kam matemātika 10% līmenī paliks neaizsniedzama. Liekas, ir pienācis brīdis, ka ir atklāti jārunā, ka ir šī pelēkā zona," sacīja Lāce.
Padziļināta statistika par eksāmenos izkritušajiem būs tikai augusta beigās, teica Valsts izglītības satura centrā.
