Pagaidu administrācija darbu uzsāka pagājušajā otrdienā līdz ar Rēzeknes domes atlaišanu. Pagaidu administrāciju vada bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.
Pagaidu administrācijas vadītāja Puce pastāstīja, ka visa administrācijas komanda pagājušajā nedēļā bija uz vietas un nedēļa bijusi piepildīta ar dažādām sapulcēm – tikšanās ar pašvaldības administrāciju, nodaļu un iestāžu vadītājiem. Tās bijušas pirmās, vispārīgās iepazīšanās tikšanās un informācijas noskaidrošana.
Pirmdien norisinājās pirmā pagaidu administrācijas sēde. Tā bija kupli apmeklēta – klāt bija gan pašvaldības nodaļu un iestāžu vadītāji, gan vairāki nu jau atlaistie deputāti, tostarp ilggadējais domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Pati sēde gan noritēja ātri – tajā skatīts tikai viens jautājums, proti, apstiprināts pašvaldības pagaidu administrācijas darba reglaments. Šis dokuments bija steidzami nepieciešams, lai reglamentētu jeb noteiktu kārtību dažādiem ikdienas darba jautājumiem, piemēram, lēmumu pieņemšanai, dokumentu apritei, maksājumu apstiprināšanai, atbildību sadalījumam un citiem jautājumiem.
Pagaidu administrācijas vadītāja stāstīja par atbildību sadalījumu trīs administratoru starpā un plānotajiem tikšanās laikiem ar iedzīvotājiem: "Strādāsim, viens otru papildinot, bet reglamentā šīs atbildības jomas esam sadalījuši tā, ka es pati būšu [atbildīga] par budžeta situāciju, Iveta Mietule – par izglītību, kultūru, sportu, savukārt Jānis Belkovskis – par attīstības projektiem. Mēs ļoti labprāt dzirdētu arī iedzīvotāju viedokli, tāpēc būs arī iedzīvotāju pieņemšanas laiki. Esam sadalījuši šos pieņemšanu laikus izkliedēti pa visu mēnesi, līdzīgi kā līdz šim domes priekšsēdētājam un deputātiem. Mums būs līdzīgi pieņemšanas laiki. Kad tiks publicēts reglaments, tos arī varēs redzēt."
Kā steidzamākos jautājumus pagaidu administrācija saredz budžeta sakārtošanu, īpaši tāpēc, ka vēl esot jāizpilda virkne nosacījumu, lai Rēzeknes pašvaldība saņemtu nepilnu 5 miljonu eiro valsts aizdevumu. Otrs svarīgākais jautājums ir par projektiem, jo, kā teica Puce, pašvaldība līdz šim ir īstenojusi projektus ar lielu vērienu, tagad tas viss jāsakārto, lai finansiālais slogs pašvaldībai būtu panesams, bet lai arī neapstātos attīstība.
Pagaidu administrācijas vadītājas vietniece Mietule norādīja: "Mēs šīs te jomas vienalga risinām kopā, jo mēs tomēr esam tikai trīs cilvēki un lēmumus mēs pieņemsim vienmēr kolektīvi. Ņemot vērā šī brīža situāciju, noteikti, ka lielākais izaicinājums ir budžets, finanšu situācijas stabilizācija."
Kopumā arī šī nedēļa pagaidu administratoriem plānota gana saspringta – būs gan tikšanās ar katru kapitālsabiedrību atsevišķi, gan jau otrdien plānota administratoru ārkārtas sēde, lai varētu apstiprināt jauno iepirkumu komisijas sastāvu. Savukārt kārtējās sēdes notiks ceturtdienās ne retāk kā vienu reizi mēnesī, ceturtdienās rīta pusē notiks arī iedzīvotāju pieņemšana.
"Jautājums par komisiju darbu, arī par kaut kādām ikdienas lietām, kā mēs organizējam kaut kādas dokumentu aprites un maksājumu apstiprināšanas, un tamlīdzīgas lietas. Vienkārši mums ir jāsabalansē, lai tā situācija būtu tāda, ka pilsēta attīstās, bet vienlaicīgi finansiālais slogs ir panesams," sacīja Puce.
KONTEKSTS:
Rēzeknes domes deputātu vairākums nolēmis Satversmes tiesā apstrīdēt Saeimas pieņemto likumu, kas paredz atlaist pilsētas domi, jo pašvaldības koalīcijas deputāti šo procesu dēvē par politisku izrēķināšanos. Arī Saeimas Juridiskais birojs jau iepriekš nesaskatīja juridiski pietiekamu pamatojumu pašvaldības domes atlaišanai, tomēr Saeimas vairākums 20. jūnijā nolēma Rēzeknes domi atlaist.
Rēzekne pērn vasaras beigās nonāca pamatīgās finanšu grūtībās, kuru dēļ amatu zaudēja arī līdzšinējais mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Politisko krīzi valstspilsētā vēl vairāk pastiprināja domes nespēja pieņemt 2024. gada pašvaldības budžetu.
Sabalansēta budžeta pieņemšana bija viens no nosacījumiem, lai pašvaldība saņemtu valsts aizdevumu piecu miljonu eiro apmērā, taču pašvaldība pēdējā dienā budžeta jautājumu pat neiekļāva domes sēdes darba kārtībā.
Vēlāk gan pašvaldība apņēmās samazināt budžeta izdevumus par 3,5 miljoniem eiro, lai stabilizētu pilsētas finanšu situāciju, un apstiprināja sabalansētu budžetu. Pēc budžeta apstiprināšanas dome ievēlēja arī jaunu priekšsēdētāju – līdzšinējo mēra vietnieku Alekseju Stecu ("Kopā Latvijai").
