Lai panāktu straujāku ielu nosaukumu latviskošanu, vēsturnieki jau divreiz Saeimā iesnieguši aicinājumu šādu normu nostiprināt ar likuma spēku, taču deputātu vairākuma atbalsts pagaidām nav gūts.
Rēzeknes novadā pārdēvētas trīs ielas
Ezera iela Rēzeknes novada Strūžānu ciemā. Tā ir pārsimts metrus gara iela ar privātmājām. Ielas galā – ezers. Uz vienas mājas kā vēstures liecība vēl palicis iepriekšējais ielas nosaukums – Pionieru iela. 2022. gadā kā vieni no pirmajiem Rēzeknes novada pašvaldība apzināja un nomainīja ielu nosaukumus, kas slavina komunistisko un totalitāro režīmu. Rēzeknes novadā tādas ielas bija trīs, tostarp Pionieru iela Strūžānos.
"Atnāca ziņojums, ka mums vajadzēs nopirkt tās plāksnītes pašiem, būs jāmaksā. Galvenais bija noņemt to Pionieru," stāsta strūžānietis Artjoms, kurš dzīvo vienā no Ezera ielas privātmājām.
"Pie ezera tuvu esam, tāpēc arī nosauca par Ezera ielu. Mums visiem patika tas jaunais ielas nosaukums. Sākumā bija tā, ka mums nomainīja nosaukumu un, piemēram, kad atbrauc kāds kurjers, mēs sakām, ka dzīvojam Ezera ielā. Viņš ieliek "Google Maps" "Ezera iela", bet tas nerādījās, tāpēc mēs no sākuma teicām arī Pionieru iela, bet tad viņi pamainīja un tagad jau visi pierada," stāsta Artjoms.
Arī citi ciema iedzīvotāji ar ielas nosaukuma maiņu sadzīvo labi:
– Te nav tik liels ciems, lai nezinātu. Svešie varbūt nezina, bet savējie jau visu zina.
– Vai esat pieraduši?
– Jā, viss kārtībā, nekādu problēmu.
Divu gadu laikā pārdēvētas aptuveni 30 no 140 ielām
Taču ne visur iet tik viegli. Kopumā pēdējo divu gadu laikā Latvijas pilsētās un ciemos pārdēvēta tikai piektā daļa jeb aptuveni 30 ielu nosaukumi no kopumā 140, kuros biedrība "Publiskās atmiņas centrs" saskatīja komunistiskā un totalitārā režīma slavināšanu vai rusifikāciju.
"Publiskās atmiņas centra" priekšsēdētājs, vēsturnieks Kārlis Kangeris stāsta, ka biedrība vairākkārt izsūtījusi aicinājumus pašvaldībām pārdēvēt konkrētas ielas.
"Daudzās vietās uz to nereaģē vai saka, ka tam nav nekādas nozīmes vai jēgas.
Un atrod arī dažādus pseidoargumentus. Bet tad jautājums ir, – kāpēc mums svešas varas iedibināti nosaukumi, kas slavina personas, kuras ir okupējušas Latviju, apspieduši Latviju, kāpēc tādi mums jāpatur?" jautā Kangeris.
Daugavpils principiāli nemaina ielu nosaukumus
Pašvaldības gauso ielu pārdēvēšanu skaidro gan ar citiem steidzamākiem darbiem, gan līdzekļu taupīšanu.
Preiļu novadā ielu pārdēvēšanai pieķērās jau 2022. gadā, kā pirmo Rušonas pagastā 5. augusta ielu pārsaucot par Jašas ielu, taču pēc tam pašvaldība saskārās ar iedzīvotāju pretestību.
"Tur bija dažādi viedokļi: lai paliek, nemainīt. Izvērtējot gan Kosmonautu ielas iedzīvotāju iesniegumu, gan muzeja skaidrojumu, gan aptaujas rezultātus, tika pieņemts lēmums pagaidām nemainīt," stāsta pašvaldības pārstāve Ilona Indriksone.
Publiskās atmiņas centra priekšsēdētājs atklāj – vienīgā pašvaldība, kas nemeklē kompromisus un principiāli nemaina ielu nosaukumus, ir Daugavpils.
Bezpartejiskais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņs apstiprina – pilsētā neesot ielu, kas būtu jāpārdēvē.
"Manuprāt, tādas ielas kā Cialkovska iela vai Mendeļejeva iela absolūti iederas pilsētas vēsturiskajā un kultūrtelpā, tāpēc šobrīd darba kārtībā jautājuma par ielu pārdēvēšanu Daugavpilī nav," saka Elksniņš.
Arī Rēzeknē uz ielu nosaukumu plāksnēm vēl aizvien var lasīt "Ļermontova", "Maskavas" "Kosmonautu" iela. Līdzšinējai pilsētas vadībai jautājums nebijis dienaskārtībā finanšu trūkuma dēļ, savukārt pagaidu administratori, kas darbu uzsāka jūlija sākumā, pagaidām iepazīstas ar situāciju pilsētā.
Tikmēr rēzekniešu domas par ielu pārsaukšanu dalās:
"Tas nevienam nav interesanti, ka maina nosaukumus. Mēs dzīvojām, bijām pieraduši un dzīvosim."
"Lai ir latviešu viss Latvijā. Varētu mainīt."
"Manis pēc varētu atstāt tādus pašus. Tam nav nekādas nozīmes. Tikai lieka dokumentu maiņa. Tie rakstnieki un tādi cilvēki – viņi taču neko ļaunu mums neizdarīja."
Vēsturnieki turpina uzrunāt pašvaldības un Saeimu
Vēsturnieks Kārlis Kangeris gan norāda, ka neapšauba un nevēršas pret dzejnieku un rakstnieku atstāto literāro mantojumu vai zinātnieku devumu, bet gan viņu politisko darbību. Un to, ka ielu nosaukumi savulaik mērķtiecīgi tika pakļauti rusifikācijai.
"Sistēma jau grib panākt, ka tu tici tai sistēmai, ka tu visur redzi – mūsu cilvēki. Un ar to tad mēģināja parādīt, ka kultūra nāk no austrumiem. Ar to lēnām ieaudzina, ka viss labais nāk no austrumiem," skaidro vēsturnieks.
Lai pašvaldībām būtu pamudinājums tomēr pievērsties ielu pārdēvēšanai, biedrība "Publiskās atmiņas centrs" vērsusies Saeimā, lai šādu normu nostiprinātu ar likuma spēku.
Pagaidām likumprojekts atbalstu nav guvis, taču biedrība apņēmusies gan turpināt uzrunāt pašvaldības, gan klauvēt pie likumdevēja durvīm, lai beidzot noslēgtu rēķinus ar padomisko mantojumu.
