Izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") gan sanāksmē nepiedalījās, bet klāt bija Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa norādīja, ka skolu tīkla reforma nepieciešama, jo pašreizējais skolu tīkls neesot efektīvs. Viņa norādīja, ka krītas skolēnu mācību rezultāti, īpaši lasītprasme, arī matemātikas rezultāti ar katru gadu kļūstot sliktāki. Papildus tam 60% pedagogu nevarot nopelnīt sev algu, strādājot tikai vienā darbavietā, tāpēc darbs jāmeklē arī citur.
IZM nāca klajā ar ambiciozu nodomu trīs gadu laikā lielai daļai pedagogu garantēt darbu vienā skolā, ļaujot par vienu slodzi nopelnīt pat 2500 eiro.
"Finansēšanas mērķis ir trīs gados panākt rādītāju, ka varam nodrošināt vidējo pedagoga darba samaksu 2500 eiro par vienu slodzi. Esam skatījuši arī iespēju, kā būtu veidojama pedagogu slodze, kādai jābūt pedagoga kvalifikācijai, lai vismaz 80% no izglītības iestādē strādājošajiem varētu nodrošināt vienu slodzi, strādājot vienā izglītības iestādē," sacīja Kanaviņa.
Skolas dalītu trīs kategorijās pēc novietojuma
Kā stratēģija risinājumam sekoja izklāsts par skolu teritoriālo reformu, minot, kādam bērnu skaitam jābūt nevis katrā klasē, bet klašu grupā, lai skola tiktu saglabāta. Klašu grupas dalītas no 1. līdz 3., no 4. līdz 6., no 7. līdz 9. un no 10. līdz 12., bet skolas dalītas trīs kategorijās pēc novietojuma – valstspilsētas un administratīvie centri, ārpus administratīvajiem centriem, pierobeža un reti apdzīvotas pašvaldības.
Reti apdzīvotu pašvaldību jēdziens un atšķirīgu kritēriju piemērošana šīm teritorijām skolu tīkla reformas apspriešanā parādījusies tikai nesen, pēc tam, kad arī medijos izskanēja stāsti par grūtāk pieejamiem apvidiem, kur rosība līdz ar skolas aizvēršanos varētu arī beigties.
Ja administratīvajos centros attiecīgi katrā klašu grupā ministrija pieprasa vismaz 120 skolēnus, tad citur – 1.–3. un 4.–6. klašu grupās – 30, bet ārpus administratīvajiem centriem 7.–9. un 10.–12. klašu grupās – 60.
Pierobežā un reti apdzīvotajās pašvaldībās tik liels skaits pieprasīts tikai 10.–12. klašu grupā, zemākajās klasēs ir tie paši 30.
Ministrijas pārstāves ziņoja, ka tikšot arī pieņemts īpašs Ministru kabineta lēmums par papildus finansējumu pierobežas skolās saskaņā ar attiecīgā reģiona attīstības vai valsts drošības pamatojumu. Tika arī atkārtots jau pavasarī minētais kritērijs, ka 1.–6. klašu grupā bērnam laiks, kas pavadīts ceļā uz skolu, nedrīkst pārsniegt 40 minūtes ar pašvaldības autobusu vienā virzienā, bet 7.–12. klašu grupā starp skolēna dzīvesvietu un skolu nedrīkstētu būt vairāk par 25 kilometriem.
Kanaviņa arī skaidroja, ka 1.–6. klašu posmā pašvaldība būs tā, kas teiks galavārdu par skolas pastāvēšanu. Bet 7.–9. klašu posmā, ja IZM šie kritēriji netiktu izpildīti, atbildību par skolas pastāvēšanu varētu dalīt, pašvaldībai to līdzfinansējot.
Deputāti pauž neapmierinātību
Ja arodbiedrību paziņojums par šīs reformas rezultātā daudz dāsnāk atalgotiem pedagogiem droši vien iepriecināja, tad deputātiem ar to nebija pietiekami, un savu neapmierinātību izteica daudzi.
Visskarbākais bija Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts"), kurš jau iepriekš kritizējis šo reformu. Viņš to nodēvējis par "bēru dienu lauku reģioniem un lauku skolai".
"Pēc būtības mēs ejam uz centralizāciju, kur pilsētās būs lielas skolas, efektīvs, finansiāli izdevīgs skolu modelis, bet lauku reģionos bērniem tas diemžēl izpaliks," sacīja Batņa.
Kritiku izteica arī Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") un Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie"), lūdzot skaitļu pamatojumu un paskaidrojumu, kāpēc vienai klašu grupai tiek rēķināts laiks ceļā uz skolu, bet citai – kilometri.
Izskanēja jautājumi, vai ir ņemts vērā lielais grants ceļu daudzums Latvijā. Ināra Dundure no Latvijas Pašvaldību savienības, kas jau iepriekš ir kritizējusi skolu tīkla optimizāciju, izteicās, ka neatrod Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildi šajā izvērtējumā, un norādīja, ka reforma jau ir sākusi savu gaitu –gandrīz 20 vidusskolās jau šajā mācību gadā neatvērs beigu klases.
Informatīvo ziņojumu augustā paredzēts iesniegt valdībā.
KONTEKSTS:
Kopš šā gada sākuma IZM organizētā darba grupa ir apmeklējusi gandrīz visas Latvijas pašvaldības, lai iepazītos ar situāciju katrā izglītības iestādē. IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu tīkla reorganizāciju, lai no ietaupītās naudas varētu palielināt skolotāju algas.
IZM sociālajiem partneriem izvērtēšanai nodotajā skolu reformu plānā piedāvā ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli "Programma skolā".
