Vēstures mācīšana kompetenču izglītībā bija viens no centrālajiem jautājumiem Vēstures un sociālo zinātņu skolotāju biedrības rīkotajā diskusijā, kas no 2. līdz 4. augustam norisinājās Gulbenē.
Lai gan pāreja uz kompetenču izglītību bija laba, tomēr realitātē priekšmetu apvienošana attiecībā uz vēstures zināšanām nesniedz vēlamos rezultātus. Par to liecinot šī gada eksāmenu rezultāti, pastāstīja Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības prezidente, Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāja Baiba Atmane.
"Tiesa gan, šie eksāmeni neatspoguļoja apvienoto priekšmetu, bet padziļināto kursu. Un arī tas radīja trauksmi," norādīja Atmane.
Līdz ar jauno pieeju 10. un 11. klasē vienā priekšmetā nu tiek mācīti astoņi priekšmeti. Tādējādi skolotājiem ir iespēja divus gadus izvēlēties, kuram priekšmetam atvēlēt lielāku uzmanību, skaidroja biedrības valdes loceklis, Rīgas Hanzas vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotājs Aleksandrs Lange.
Turklāt atbalsta materiāli tika publicēti pusgadu pēc jaunās pieejas ieviešanas.
Tāpat pašlaik spēkā esošais standarts ļauj pašiem skolotājiem izvēlēties tēmas, ko vispārējā izglītības posmā skolēni apgūs. "Biedrības ieskatā šāda situācija nav pieļaujama. Tomēr valstiskā līmenī ir jānoformulē konkrēts tematiskais ietvars, kas skolēniem būtu jāzina, piemēram, Latvijas vēsturē," sacīja Lange.
Savas bažas par "Skola 2030" satura ieviešanu biedrība jau pavasarī apkopoja rezolūcijā ar 12 punktiem, kā uzlabot saturu, un iesniedza šos priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai. Pašlaik gan iniciatīva risināt problēmu esot vien biedrībai, sacīja Lange.
Vienlaikus viņš norādīja uz izglītības ministres akceptu, ka, iespējams, no 2024./2025. gada vēsture un sociālās zinības varētu būt atsevišķi mācību priekšmeti.
