Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un to pieaugošo tendenci.
Iekšlietu ministrijā (IeM) informēja, ka arī no Lietuvas un Polijas joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumiem no Baltkrievijas teritorijas.
Līdz ar to ļoti būtiski ir nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādiem nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumiem, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu apsardzību ar Baltkrieviju.
IeM dati liecina, ka no 2021. gada 11. augusta Latvijas valsts robežas šķērsošana liegta vairāk nekā 14 000 personu, tostarp kopš 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 7. augustam - 5461 personām.
Savukārt humānu apsvērumu dēļ kopš šī gada janvāra valstī ielaistas 282 personas, 117 no tām – nepilngadīgas.
Valdībā apstiprinātais rīkojums paredz Valsts robežsardzei (VRS) veikt pastiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas uzraudzību, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts policijai (VP) sniedzot nepieciešamo atbalstu VRS. Atbilstoši rīkojumam VRS un VP amatpersonas ir tiesīgas apdraudējuma novēršanas gadījumā iekļūt dzīvojamās un nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijās, lai pamatotu aizdomu gadījumā atklātu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu slēpšanās vietas, notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu vai novērstu personu dzīvības apdraudējumu.
Vienlaikus VRS un VP ir tiesības dzīvības draudu gadījumos nodrošināt šo personu apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.
Rīkojums paredz arī to, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes pēc VRS lūguma nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību šādām personām.
Izdevumus, kas saistīti ar šā rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, paredzēts segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.
Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijā, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
Saeima 22. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kā arī izmaiņas Valsts robežsardzes likumā. Likumprojekti stājās spēkā šā gada 14. jūlijā.
Likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" pamatoja nepieciešamība precizēt VRS tiesības nepieļaut valsts robežas šķērsošanu ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības. Savukārt likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" tika izstrādāts, lai ieviestu speciālu regulējumu situācijām, kad nepieciešams īstenot pastiprinātu robežapsardzības režīmu.
