Cilvēks, kuram Augšdaugavas novadā, Sventes pagastā, uzkrita koks, guva smagu galvas traumu. Mediķi stundu centās reanimēt smagi cietušo, taču viņu glābt neizdevās.
Augšdaugavas novada izpilddirektors Pēteris Dzalbe Latvijas Radio pastāstīja, ka "Sventes ciemā iedzīvotājs, 50 gadus vecs vīrietis ir ticis zem koka, koks ir uzkritis un diemžēl viņš ir gājis bojā".
Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, un pieci no viņiem nogādāti stacionārā.
Četros gadījumos cilvēkiem virsū krita koki, vienā gadījumā – jumta gabals. Vēl trīs cilvēki cietuši no krusas graudiem.
Ļoti daudzos gadījumos mediķu brigādēm nācās doties uz cietušo mājokļiem kājām, kā arī bija grūtības tikt atpakaļ. "Mediķi strādāja ļoti skarbos apstākļos. Tāpēc šī bija ļoti smaga diennakts," sacīja Meņģelsone.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pērkona negaisa dēļ saņēmis aptuveni 300–330 izsaukumu, darbs turpinājās naktī, un izsaukumi tiek saņemti arī otrdienas rītā. Tiek ziņots par lauztiem kokiem, bojātām automašīnām, ēkām, norautiem jumtiem.
Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.
Latgalē lielākos postījumus nodarīja tieši vēja brāzmas, bojāti jumti, koki, mašīnas, Spēcīgā vētra Daugavpilī nolauzusi vairāk nekā 70 kokus, daudz postījumu arī Augšdaugavas novadā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Sandra Vējiņa informēja, ka Latgalē kopumā saņemti 77 izsaukumi, visvairāk – 40 izsaukumi – saņemti tieši Daugavpilī, un 18 izsaukumi – Augšdaugavas novadā.
"Koki krituši ne tikai uz ceļa braucamajām daļām, bet arī uz elektrolīnijām. Augšdaugavas novada Sventes pagastā koks bija uzkritis cilvēkam, un jau pirms glābēju ierašanās notikuma vietā iedzīvotāji cilvēku bija atbrīvojuši un nodevuši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem," pastāstīja Vējiņa.
"Pēdējos piecos gados šī, manuprāt, ir pirmā reize, kad ir tik daudz izsaukumu īsā laika sprīdī," piebilda VUGD pārstāve.
Vietējie iedzīvotāji Latvijas Radio stāstīja, ka tik spēcīgu vētru sen nebija piedzīvojuši.
"Tagad tos postījumus vācam, pēdējo gadu laikā tas tāds viens no lielākajiem… Vienā momentā uzpūta vējš, bet nu nebija ilgi… Mūsu mājai uzpūta virsū vecu ābeli, pašu spēkiem tiksim galā. Kaimiņos arī mums nogāza balto akāciju, bet tur sauca palīgus – glābšanas dienestu," pastāstīja Daugavpils iedzīvotāja.
Vētrā cietuši mazdārziņi Kalkūnes pagastā, Šederes kultūras nams un bibliotēka, kā arī vairākas privātas saimniecības lielgraudu krusas dēļ, kas pirmdien pieredzēta atsevišķās vietās Dienvidlatgalē.
Augšdaugavas novada izpilddirektors Pēteris Dzalbe Latvijas Radio arī pastāstīja, ka "ir pilnībā iznīcināts Raiņa muzeja Berķenelē mansarda stāvs – izsisti ar krusu visi logi, aizplūdušas telpas, cik operatīvi varēja, to sakārtoja, bet ūdens ir nodarījis zināmus bojājumus.
Madonā negaiss radījis prāvus zaudējumus
Aptuveni četras minūtes Madonā plosījās vējš ar ātrumu 30 metri sekundē, bet ar to pietika, lai mājām norautu jumtus, sasistu mašīnas, gāztu kokus, nodarot pašvaldībai zaudējumus, kas mērāmi daudzos simtos tūkstošos eiro. Iedzīvotājiem, paliekot bez jumta, vietvara piedāvāja evakuēties, taču viņi no palīdzības atteicās.
"Tas jumts bija norauts, un viņš ar trako vēju krita uz šo pusi. Briesmīgs skats bija, raudāju, pati biju satraukta," LTV stāstīja Madonas iedzīvotāja Tatjana. Ūdens līst pa saplosīto jumtu telpās, viss izārdīts, stāstīja Tatjana, taču no pašvaldības piedāvātajām naktsmītnēm viņa un arī citi mājas iemītnieki atteikušies.
Jumts uzkrita virsū blakus ēkai esošai mašīnai – ar to vairs braukt nevarēs, stāstīja Ineta, kurai šis ir vienīgais transportlīdzeklis.
Madonas novada mēra vietnieks Zigfrīds Gors Latvijas Radio pastāstīja, ka Madonā un Cesvainē spēcīgs vējš norāvis jumtus gan daudzdzīvokļu mājām, gan privātmājām un arī kāda uzņēmuma ēkai. Pašvaldības dienesti jau naktī sedza jumtus un no rīta vienojās ar būvniekiem, kuri var atjaunot jumtus daudzdzīvokļu mājām. Tomēr zaudējumi būs lieli un vietvara nespēs pati ar to tikt galā.
Gors piebilda, ka pašvaldība cer uz kādām kompensācijām no valdības, jo, piemēram, jumtu atjaunošanas izmaksas ir ievērojamas.
"Ņemot vērā mūsdienu būvniecības cenas, noteikti, ka tas būs simtos tūkstošos, jo daudzdzīvokļu mājas jumta kvadratūra ir diezgan liela, un šis ir plakanais jumts, kas nav no lētākajiem jumta segumiem, jo ir noplēsts nost ar visu siltinājumu, visas lietus novades sabojātas, viss parapets, kas apkārt riņķī nāk. Tur 100 000 būs mērāmi šie izdevumi," prognozēja Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris.
Postījumi Madonā un tās apkaimē ir lieli. Cesvainē pilnībā iznīcināts liels šķūnis; Liezēres pagasta Ozolos pilnībā iznīcināts ciemata mežu masīvs.
Arī Ļaudonā un citās vietās bijuši lieli postījumi. Pašvaldība norāda, ka vērsīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot palīdzību.
Vides dienests aicina vietvaras palīdzēt likvidēt piesārņojumu
Pārciestais negaiss ir ne tikai radījis postījumus, bet arī piesārņojis vidi, un šī piesārņojuma savākšanā nelaimes skarto vietu pašvaldībām ir jāsniedz atbalsts iedzīvotājiem.
Tas jādara, lai dabas stihijas skartajās vietās nepaliek lielgabarīta atkritumi un cilvēkiem un videi kaitīgi materiāli. Tāpēc Valsts vides dienests aicina pašvaldības rīkoties.
"Savākt un, iespējams, bez maksas, šos atkritumus, kas ir logu stikli, kas ir smagi, un tos nodot faktiski poligonos iedzīvotājiem pašiem būtu ļoti dārgi. Vissatraucošākais ir šīferis. Kā mēs dzirdam, ir daudz jumtu jāmaina. Tie ir ļoti daudzi šīfera jumti – vecais, trauslais šīferis. Šobrīd varētu atgādināt, ka šīferis, tieši šīfera putekļi, ir bīstamā viela. Pašiem ņemot šos jumtus nost, noteikti ir nepieciešams aizsargmaskas izmantot. Šīferi savākt, iepakot," stāstīja Valsts vides dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga.
"Aicinām pašvaldības šobrīd sniegt atbalstu iedzīvotājiem un organizēt šādus gan šīfera, stikla un citu atkritumu savākšanas punktus tuvumā, kur šī nelaime ir tiešām iedzīvotājus skārusi. Lai videi draudzīgi arī mēs šīs sekas varētu likvidēt," aicināja Baklāne-Ansberga.
Vides dienests atgādina, ka nekādā gadījumā nevajag dedzināt atkritumus – nedz plēves, nedz izstrādājumus no gumijas vai kādiem citiem materiāliem. Par pamanīto piesārņojumu iedzīvotāji var arī ziņot uz Vides SOS tālruni vai lietotni. (Vides SOS tālrunis 26338800 laikā no 7.00 līdz 23.00)
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
