Vislielākie postījumi ir Zemgales un Vidzemes mežos. Zemgalē "īpaši spēcīga vētra un krusa bija Dobeles novadā – Tērvetē, Bukaišos, Augstkalnē, Gardenē, Jelgavas novada Vilces pagastā". Dabas stihija vienlīdz plosījusi gan valsts, gan privātos mežus.
Negaisa seku apzināšana vēl turpinās. Šo darbu apgrūtina tas, ka daudzviet ceļi vēl nav atbrīvoti no nolauztajiem kokiem un nevar tikt mežos. Taču aplēses rāda, ka postījumu apjoms un zaudējumi būs lieli. Atsevišķos gadījumos mežu īpašumi ir iznīcināti pilnībā.
"Šobrīd par Zemgali rēķinām 1800 hektāri [meža cietuši]. Ja gribam pāriet uz kubikmetriem, tad šobrīd, pēc prognozēm, aptuvenais apjoms sastāda, sākot no 60 000 kubikmetriem un uz augšu. Kopējais pa visu Latvijas teritoriju pārsniegs 100 000 kubikmetrus," klāstīja VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs.
AS "Latvijas valsts meži" aprēķini rāda, ka šobrīd postījumu apmērs jau ir ap 100 tūkstoš kubikmetru gāztas vai lauztas koksnes.
Zemgales reģionā - 22 000 kubikmetri vienlaidus gāztu koku un 8000 kubikmetri atsevišķi bojātu koku. Austrumvidzemē - 22 000 kubikmetru apjomā. Mežu postījumu raksturs Zemgalē un Vidzemē atšķiras. Vidzemes pusē kokus lauza un gāza spēcīgais vējš. Savukārt Zemgalē, Dobeles pusē ļoti lielus postījumus jaunaudzēm nodarīja milzīgā krusa.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā konstatēti postījumi Druvienā, Rankā, Tirzā, Lizumā; AS "Latvijas Valsts meži" apsaimniekotajās teritorijās izgāztas un lauztas priedes, izpostīti Lizuma kapi, Launkalnē cietuši Meža pētīšanas stacijas meži. Ir postījumi arī Variņu pusē.
Sēlijas virsmežniecības teritorijā būtiski vēja postījumi pašlaik nav apzināti.
Kurmenes, Taurkalnes pusē meža malās ir lauzti un uz ceļiem gāzti koki, bet mežos pagaidām nav konstatēti masveida postījumi.
Ziemļvidzemes virsmežniecības teritorijā konstatētas vienlaidus vējgāzes Igaunijas pierobežā – Valkā.
No Strenčiem Rīgas virzienā un ap Limbažiem lauzti atsevišķi koki, vietām saliekti bērzi nesen retinātās jaunaudzēs.
Centrālvidzemes virsmežniecības teritorijā konstatēti būtiski postījumi Piebalgas, Ļaudonas, Madonas, Mētrienas apkaimē.
Dienvidkurzemes, Ziemeļkurzemes, Rīgas reģionālās, Dienvidlatgales un Austrumlatgales virsmežniecību teritorijās pagaidām nav konstatēti nopietni mežaudžu postījumi.
"Tas ir bijis kaut kas nebijis Latvijā - krusas bojājumi jaunaudzēs. Mazie kociņi ir palikuši bez skujām, bez lapām.
Arī mizā redzami krusas graudu atstātie nobrāzumi. Pēc mēneša redzēsim, vai šie kociņi izdzīvos vai neizdzīvos," sacīja Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. "Ja ir liels saimnieks un ja daļu viņa īpašumu noposta, var kaut kā pārdzīvot. Privātais meža īpašnieks, ja viņam ir 10 hektāri vai mazāk meža, un viss ir nopostīts, viņš daudz sāpīgāk izjūt šo postu."
VMD uzsver, ka lauztie, gāztie un izšūpotie koki var radīt bīstamību gan cilvēkiem, kas mežā strādā, gan arī aktīvās atpūtas cienītājiem. Tāpat vētras un krusas nodarītie meža bojājumi var kļūt par jaunām egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās vietām, kas apgrūtinās to ierobežošanu nākamo gadu laikā.
VMD norādīja - ja ir aizšķērsots ceļš, cilvēki paši var novākt kokus no braucamās daļas, pirms tam telefoniski sazinoties ar meža dienestu.
"Koki atrodas dažādos sprieguma stāvokļos... nekad nevar zināt, kurā brīdī tie var nogāzties. Līdz ar to primāri mēs iesniedzam aptuveno platību, un sniedzam pieteikumu ciršanas apliecinājumam sanitārajā cirtē. Jo ir bīstami pārvietoties pašiem, kur meži ir sagāzti. Primāri ir atbrīvot šo teritoriju, un pēc tam mēs varam precizēt šo platību," skaidroja Purs.
VMD aicina īpašniekus apsekot savus mežus, īpaši, ja tie ir skuju koki. Šis gads ir labvēlīgs egļu kaitēkļu attīstībai.
Ja paliks nesavākti svaigi bojātie koki, tas var veicināt vēl lielāku egļu astoņzobu mizgraužu populācijas pieaugumu.
"Mēs noteikti lūgsim Zemkopības ministriju šā gada rudenī sludināt pieteikšanās kārtu atbalsta pasākumiem dabas katastrofās cietušo meža audžu atjaunošanai. Nevis par kompensāciju pašlaik nerunājam, bet lai vismaz palīdzētu atjaunot šīs dabas katastrofās nopostītās mežaudzes. Pēdējais gads no mežsaimniecības viedokļa ir bijis ar daudziem riskiem nelabvēlīgs," atzina Muižnieks.
Šogad kokus postīja mižgrauži, pavasarī sausums iznīcināja jaunos kociņus vairāku simtu hektāru platība, un tagad - vētras postījumi. Cik laikapstākļi ļauj, negaisa postījumu apzināšanai tiek izmantoti arī droni. Taču daudzviet vēl ir stiprs vējš un lietus, kas ierobežo lidaparātu izmantošanu
KONTEKSTS:
Pirmdien, 7. augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu. Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks.
