Kā skaidro veselības nozares speciālisti, vizītes ilgumu pie ārsta ietekmē vairāki faktori, piemēram, tas, vai pacients ierodas pie kāda speciālista pirmo reizi, – tad šādas vizītes lielākoties norit ilgāk, jo nepieciešams iepazīt pacientu, izzināt slimības vēsturi, uzklausīt sūdzības un tamlīdzīgi. Nākamās vizītes parasti ir īsākas, jo pacients jau iepazīts.
Vizītes ilgums atkarīgs arī no tā, kādas nozares ārsts tas ir, piemēram, psihiatriem, uztura speciālistiem, neirologiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai iepazītu pacientu un izpētītu anamnēzi, turpretī ķirurgi vairāk ir darītāji un mazāk runātāji.
Svarīgi ir arī saprast, vai ārsts strādā viens, vai tam ir piesaistīta medmāsa vai ārsta palīgs, jo pirmajā gadījumā pašam ārstam ir jāaizpilda dokumenti, jāizraksta receptes, bet, ja ir palīgs, vizīte noritēs ātrāk.
Jāpiebilst, ka ārsts arī ir cilvēks, un kā jebkuram no mums, arī šiem speciālistiem ir savs darba ātrums, spēja uztvert informāciju un pieņemt lēmumu, bieži vien to ietekmē arī ārstu un pacientu vecums.
Ne visa summa nonāk ārsta makā
Vai tiešām visa summa, piemēram, 60 eiro par ārsta vizīti, nonāk ārsta naudas makā? "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds norādīja, ka tāds uzskats ir maldīgs, jo šo summu nosaka vairāki faktori. Piemēram, psihologs vai psihoterapeits, kurš neizmanto nekādus palīginstrumentus un kuram nav palīga, un kuram prakse iekārtota paša dzīvoklī, – tādā gadījumā samaksa par apmeklējumu tiešām nonāks ārsta makā. Turpretī, ja pacients dodas uz medicīnas iestādi, tā ir ēka, kurai ir savi izdevumi, piemēram, par vides pieejamību, datu drošību un daudz ko citu.
"Katrā vizītē ir iesaistīts liels palīgpersonāls. Lai nokļūtu uz vizīti, pacients labākajā gadījumā pierakstās tiešsaistē, bet tad atkal tiek izmantotas speciālas programmas, kas to nodrošina. Parasti viņš (pacients) zvana uz zvanu centru vai uz reģistratūru, un tur atkal ir cilvēki, kas nodarbojas ar šīs vizītes organizāciju. Tad, kad viņš nonāk ārstniecības iestādē, tās ir telpas, tur ir jumts, tur ir siltums, tur ir uzgaidīšanas iespējas, un tālāk ir ārsta kabinets, kurš ir speciāli aprīkots šīm ļoti daudzajām nemitīgajām prasībām. Ļoti bieži ārsta kabinetā palīdz medicīnas māsas vai ārsta palīgi," par to, kā vēl tiek izmantota samaksa par ārsta vizīti ārstniecības iestādēs, stāsta Rēvalds.
Visas izmaksas ar to nebeidzas. Kabinetam ir jābūt tīram, jāuztur arī datu uzglabāšanas sistēmas, un ir arī administrācijas izdevumi. Ārsta izcenojumu nosaka arī tas, cik advancēts ir ārsts, vai viņš strādā viens, vai izmanto dārgas tehnoloģijas, kas ļauj precīzāk izmeklēt pacientu.
Tātad no šīs minētās summas ārsts aptuveni saņem 30%–50% no summas jeb aptuveni 18–30 eiro.
Vizītes ilgums atkarīgs no daudziem faktoriem
Attiecībā uz pacienta vizītes ilgumu jānorāda, ka valsts sektorā atšķirības ir specialitāšu jomā, piemēram, ķirurģiskā profila specialitātēm konsultāciju ilgums ir no 15 minūtēm līdz pusstundai, vidēji 20 minūtes. Savukārt internā profila specialitātēm – no 20 minūtēm līdz pat stundai, vidēji 30 minūtes. Tās ir specialitātes, kas neprasa ķirurģisku iejaukšanos, bet ārstēšanu veic ar zālēm vai kādām rekomendācijām. Šādi pacientu pieņemšanas laiki, vairāku gadu garumā balstoties uz pieredzi, ir izveidoti Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Par to, kā norit pacientu pieņemšanas laiks ārstiem valsts sektorā, plašāk skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Poliklīnikas vadītāja Lelde Vancoviča:
"Valsts noteiktajā manipulācijas cenā ir paredzēts ārsta darba laiks minūtēs. Atkarībā no konsultācijas veida, no pielietojamo manipulācijas skaita veidojas šie konsultāciju laiki no 15 minūtēm kā minimums. Valsts konsultācijās gan ir līdz 30 minūtēm, vēl atsevišķās specialitātēs ir 45 minūtes, bet valsts tik garas konsultācijas neparedz."
Vancoviča uzsvēra, ka vajadzības gadījumā neviens ārsts laiku neskaita un var veltīt arī ilgāku laiku pacienta apskatei.
Tāpat pacients, izvēloties maksas vizīti pie ārsta, nereti nav izvērtējis visus faktorus, jo bieži vien nav veikti nekādi izmeklējumi, kas spētu atvieglot pacienta ārstēšanu.
Turpretī valsts apmaksāta ārsta gadījumos pacients pie speciālista nonāk ar ģimenes ārsta nosūtījumu, kur jau ir noteikti izmeklējumi, slimības gaita vai aizdomas par kādu saslimšanu, kas atvieglo pacienta apskati.
Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska atzina, ka nav noteikts, cik ilgi ģimenes ārstam jāvelta pacienta apskatei. Tomēr jāuzsver, ka ģimenes ārstiem, kuru praksēs ir ap 2000 pacientu, pieņemšanas laiks ir četras stundas, bet tiem ģimenes ārstiem, kuriem ir vairāk nekā 2000 reģistrētu pacientu, pieņemšanas laiks ir par stundu garāks. Arī šeit konsultācija ilgst vidēji 15 minūtes, bet tas ir atkarīgs no pacienta, piemēram, grūtnieces, jaundzimušos, hroniskos pacientus apskata ilgāk, jo ir tādi pacienti, kas vēlas noskaidrot, vai analīzes ir labas, un pozitīvā rezultātā šāda konsultācija prasa vien pāris minūtes. Vidēji ģimenes ārsti uzņem 16–20 pacientus dienā.
Vai ārstam patiešām pietiek ar 15 minūtēm, lai apskatītu pacientu, noteiktu diagnozi un uzsāktu ārstēšanās kursu? Turklāt šādas 15 minūtes pacientam izmaksā 60 eiro. Tādu retorisku jautājumu uzdevusi kāda lietotāja sociālās tīklošanās vietnē "X". Ko par to domā Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji?
