Mēs visi atrodamies uz izdzīvošanas sliekšņa, diskusijā Krāslavā uzsvēra Latgales mediji. Viens laikraksts darbību nupat izbeidzis, bažas par turpmāko nākotni ir arī citiem.
"Un tas, kas notika ar "Ludzas Zemi", tas viss notiks ar mums pēc kāda laika.
Mēs skatāmies viens uz otru un domājam, kurš ir nākamais no mums? Mēs esam tie, kuri stāvam pretī krievu propagandai,"
norādīja radio "Alise Plus" valdes loceklis Jevgēņijs Carevs.
"Žurnālistam pašlaik tomēr labāk iet strādāt bērnudārzā, nekā par žurnālistu, jo tā valsts politika ir tāda, ka Latgalē cenu starpība ir ļoti liela," atzīmēja laikraksta "Vaduguns" galvenais redaktors Edgars Gabranovs.
Diskusijā arī ministriju pārstāvji uzsvēra, ka spēcīgi un kvalitatīvi reģionālie mediji ir pamats kopējai valsts drošībai un atbalsts tiem ir nepieciešams prioritārā kārtībā.
"Medijiem ir jābūt stipriem, medijiem ir jābūt ar saturu, ar pašu veidoto saturu, kas stāsta arī saprotamas lietas saprotamā valodā vietējiem iedzīvotājiem, sabiedrībai," pauda Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka ("Progresīvie").
Reģionālie mediji lielāko daļu finansējuma saņem no dažādiem valsts iestāžu konkursiem, piemēram, šogad 70 000 eiro tieši Latgales medijiem piešķīra Aizsardzības ministrija. Nedaudz ieņēmumu ir arī no reklāmām, bet tas ir pārāk maz – līdzekļi nepieciešami arī kvalitātes uzlabošanai.
"Mēs redzam diezgan daudz preses relīžu izmantojumu vai valstisku struktūrvienību informācijas apkopojumu.
Medijiem ir, negribu teikt, ka jāmainās, bet, iespējams, ir jādomā par jauniem uzdevumiem,"
akcentēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošā pētniece Sandra Sprudzāne.
Savukārt mediju pārstāvji uzsvēra, ka kvalitāti un attīstību ļoti ietekmē Mediju atbalsta fonda projektu konkursi un finansējuma apjoms. Kultūras ministrija to ņem vērā un jau drīzumā nākamā gada konkursa nolikumā viesīs izmaiņas.
"Ir ļoti svarīgi, lai mēs ar šādu atbalsta mehānismu nodrošinātu mediju neatkarību, kvalitāti, pieejamību, sasniedzamību, un tur izkristalizējās vairākas lietas – gan par stabilitāti, gan, iespējams, finansējuma perioda termiņu pārskatīšanu," teica kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie").
Iecerēts papildus veidot arī jaunu programmu mediju pamatdarbības nodrošināšanai jeb elektrības, telpu nomas, drukāto mediju piegādes un citu izmaksu segšanai.
"Tas, ko esam lūguši šobrīd budžeta sarunās, prioritāros pasākumos, ir Mediju atbalsta fonda pieaugums par vienu miljonu eiro, tātad kopā tas būtu virs pieciem miljoniem pieejamais finansējuma apjoms," pavēstīja ministre.
Atjaunots Mediju atbalsta fonda nolikums un kritēriji dalībai jaunajā programmā tiks izstrādāti un nodoti apspriešanai Sabiedrības integrācijas fonda padomē jau šoruden.
