Latgales pašvaldības gatavas pildīt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas rekomendācijas par izdevumu satura veidošanu, bet iedzīvotāji atzīst, ka pašvaldības informatīvie izdevumi, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem, ir vajadzīgi.
Arī Balvu novadā uzrunātie cilvēki atzīmē, ka drukātā prese, tostarp arī pašvaldības informatīvais izdevums, ko vietējie sauc par avīzi, ir nepieciešama, to lasa pārsvarā gados vecāki cilvēki.
"Lasu, protams, lasu. Kādam pastkastītē [ieliek], man tās nav, un šad tad veikalā ienes vai pastā ir, tad paņemu un palasu. Vecākiem cilvēkiem laikam vajag, jo tad, kad lasa, tas ir kaut kas cits. Mēs esam pieraduši kā vecāki cilvēki, bet jaunatnei, es domāju, ka – nē, nevajag."
"Avīze arī pagastā tiek piedāvāta, bet es viņu neņemu. Bet tiem, kam nav interneta, es domāju, ka tā ir tā vieta, kur viņi uzzina [informāciju]."
"Jebkurus jaunumus es lasu internetā. Esmu jaunās paaudzes cilvēks. Ir daudzi gados vecāki, kuri nemaz nezina, kā internetā darboties. Mana krustmāte zina, kas ir internets, bet nezina, ko ar to darīt. Viņa lasa tikai avīzes – gan "Vaduguni", gan "Balvu Novada Ziņas". Lasa tikai avīzes, un tādu [cilvēku] ir daudz. Vajag, noteikti vajag."
Izdevums kā avīze
Balvu novada pašvaldība turpina izdot savu informatīvo izdevumu "Balvu Novada Ziņas". Tas izskatās pēc pabiezas avīzes. Iznāk reizi mēnesī, tirāža 9000 eksemplāru. Izdevuma jūlija numurā ir daudz informācijas par pašvaldības darbu, vēl jo vairāk, ka saspringtās finansiālās situācijas rezultātā pašvaldībā notiek strukturālās pārmaiņas un darbinieku skaita samazināšana. Tepat blakus nodrukāta informācija par maksas pasākumu – festivālu "Osvalds".
"Normatīvie akti gana strikti nosaka, ko mēs varam publicēt savos informatīvajos izdevumos," atzīmē Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).
Viņš ir pārliecināts, ka pašvaldības informatīvais izdevums pašvaldībai ir nepieciešams iedzīvotāju informēšanai par pašvaldībā notiekošo, parasti lielāko daļu izdevuma aizņem pašvaldības saistošie noteikumi, izmaiņas tajos, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc Balvu pašvaldība vispār izdod šo informatīvo izdevumu.
"Protams, mums ir diskusija ar Balvu novada laikrakstu "Vaduguns" par to, ka mēs vairāk varētu publicēt informācijas par projektu.
Pašvaldības informatīvais izdevums informē, nevis veido sabiedrisko domu. Ja to sāk darīt, tad to es varu nosaukt par neveselīgu konkurenci,"
teic Maksimovs.
Asociācijas vadītājs: Nedrīkst radīt neveselīgu konkurenci mediju tirgū
Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis tomēr uzskata, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nedrīkst nodarboties ar pseidožurnālistiku, tādējādi radot neveselīgu konkurenci mediju tirgū.
"Ja pašvaldības informatīvais izdevums cenšas nodarboties ar pseidožurnālistiku, tas nav pieņemams. Ir pašvaldības, kuras strikti ievēro noteikumus, bet ir daudzas pašvaldības, kurām nav skaidrs, vai slēptā reklāma, savu un ne tikai savu pasākumu atspoguļošana ir pieļaujama. Ar normatīvajiem aktiem vien nepietiek, ir nepieciešams mācīt šos cilvēkus, kas nodarbojas ar informācijas sniegšanu iedzīvotājiem.
Tas ir normāli, ka pašvaldība sniedz savu informāciju, bet nav normāli, ka tā nodarbojas ar pseidožurnālistiku,"
uzsver Līcis.
Ir noteikti kritēriji
Kādus materiālus drīkst publicēt pašvaldību informatīvajos izdevumos, nosaka likums "Par pašvaldībām". Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša norāda, ka ministrija nekontrolē katru izdevumu, taču ir noteikti kritēriji, kas pašvaldībām ir jāievēro.
"Mēs esam izstrādājuši informatīvu un metodisku materiālu, kā pašvaldībām vajadzētu skatīties uz informācijas atspoguļošanu, un
galvenie kritēriji ir, lai šī informācija nebūtu komerciāla, bet politiski neitrāla un objektīvi un precīzi pasniegta.
Ja tiek pastāstīts, ka pagastā notiek kāds kultūras pasākums un uz to cilvēki tiek aicināti, ja vien tam nav komerciāla rakstura, protams, ka to informatīvajā izdevumā var publicēt," skaidro Oša.
Tērē atšķirīgas summas
Pašvaldības informatīvā izdevuma tapšanai, drukāšanai, izplatīšanai tērē atšķirīgas summas. Lai arī izdevumu tirāžas ir daudzmaz vienādas – no 7000 līdz 9000 eksemplāru mēnesī –, izlietotās naudas summas atšķiras.
Piemēram, Rēzeknes novada informatīvais izdevums iznāk tikai tad, kad ir kādas svarīgas izmaiņas normatīvajos aktos, un pašvaldībai tas gadā izmaksā 8500 eiro. Savukārt Augšdaugavas novadā informatīvo izdevumu veido Sabiedrisko attiecību un informācijas nodaļa, izplata paši un drukāšanai tērē nepilnus 2000 eiro.
Balvu novada pašvaldības budžetā informatīvā izdevuma finansēšanai paredzēti nepilni 50 tūkstoši eiro.
Pierobežas Ludzas novads ir vienīgā pašvaldība Latgalē, kam nav sava informatīvā izdevuma, un, ja nākamajā gadā visas Latgales pašvaldības plāno turpināt izdot savu informatīvo izdevumu, tad Ludzas novads, aizbildinoties ar lielajām izmaksām, to darīt neplāno.
