Pirms mēneša mainīti noteikumi par lomā paturamo zivju skaitu un izmēru. Izmaiņas skar konkrētu sugu zivis: līdakām un zandartiem daudzums paliek nemainīgs – piecas, bet tikai viena drīkst būt garāka par 75 centimetriem, savukārt vimbas var iegūt vairāk, bet zušus – mazāk.
"Lielās līdakas, kas jau ir pāri trīs kilogramiem, ir ļoti produktīvas, ar ikriem. Tās paliek ūdenstilpē. Tu vari noķert un atlaist to lielo pēc tam. Piecas līdakas, pieci zandarti [ko var paturēt lomā], ir daudz," norāda Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģiona dabas aizsardzības vecākais speciālists Dainis Tučs.
Institūta "BIOR" vadošā pētniece Ruta Medne skaidroja, ka šobrīd zivju resursu izmantotājs ir makšķernieks, kas noķer zivis daudz lielākā daudzumā, nekā to zvejoja kādreiz zvejnieki. "Šobrīd makšķerēšanas ierīces ir ļoti, ļoti gudras," viņa piebilda.
Uzrunātie makšķernieki norādīja, ka par jaunajiem noteikumiem zina un tie esot saprotami, taču vairāk satrauc citi izaicinājumi.
"Licences, visas maksas, tas ir saprotams, bet piebraucamie [ceļi], piemēram, kā laivas ielaist, tas nav sakārtots. Kas ir viens centimetrs, kad tu visu dienu atmakšķerē un tikai viena centimetra trūkst? Citās vietās ir citādāki izmēri, bet mums – kā ir, tā ir," pārdomās dalījās makšķernieks Jānis Balodis.
Savukārt makšķernieks Gvido uzskata, ka varēja ļaut vēl mazākas zivis paturēt. "Tādas lielākās, trijnieces, tās ir ražīgākas," viņš piebilda.
Valstī regulāri tiek izstrādāti zivju resursu atražošanas plāni vismaz četriem gadiem. Notiek atražošana, bet tāpat liels izaicinājums zivju resursu atkopšanai ir vecie dambji.
"Ļoti daudzas upes ir aizdambētas ar interesantiem un bieži vien nevajadzīgiem dambjiem. Cilvēki ļoti grib aizdambēt upi, lai sataisītu peldvietu vai dzīvnieku dzirdinātavu, bet patiesībā tas traucē zivju resursiem," uzsvēra Medne.
Vides speciālisti aicina makšķerēšanas entuziastus regulāri iepazīties ar noteikumiem. Tie pieejami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai interneta vietnē manacope.lv.
