ĪSUMĀ:
- IZM un pašvaldību sarunas par skolu tīklu un pedagogu algām norit pozitīvā gaisotnē.
- Taču par skolēnu skaitu klasēs vidusskolas posmā un izņēmumiem vēl diskutēs.
- Skolēnu pārvadājumi esot sakārtoti, pašvaldības uzsver – nedrīkst būt neērtības bērniem un vecākiem.
- Drīz valdība lems par iespēju pašvaldībām apmaksāt skolotājiem ceļu un kompensēt īri.
- Par budžeta sadali pašvaldību skolām varētu sākt runāt jau nākamnedēļ.
- Ministre: Valdība reformai nauda dos, bet cik - gan nav zināms.
- Nākamgad pašvaldībām papildus varētu būt nepieciešami desmiti miljonu eiro.
- Skolotāju slodžu sabalansēšana paliks direktoru rokās.
Ministrijas un pašvaldību ikgadējā tikšanās notiek, lai runātu par nākamā gada plāniem. Saruna gan notika aiz slēgtām durvīm, tajā izvērtēti un plānoti tālākie soļus izglītības sistēmas attīstībai Latvijā, informēja IZM.
Gandrīz nekas neliecināja par to, ka šogad diskusijas par skolotāju algām ir bijušas īpaši asas, bet lēmumi par skolu tīkla optimizēšanu – sāpīgi.
Nozares ministre Anda Čakša no "Jaunās vienotības" bija pārliecināta, ka saprašanās ar pašvaldībām ir panākta.
"Ir skaidrs, ka izglītības kvalitāti var nodrošināt caur šo jauno programmu finansējumu, ko arī atbalsta ļoti pašvaldības. Mēs runājām arī par skolu ekosistēmas izveidi, kur šobrīd [veikts] tas milzīgais lēciens patiesībā, gada laikā ir 93 dažādi lēmumi pieņemti. Pašvaldības tiešām pašas skatās uz izglītības sistēmām un redz tur vērtību," vērtēja ministre.
Par skolēnu skaitu vēl runās
Jautājumi bijuši par skolu tīkla reformas kritērijiem – vai tiešām, lai varētu saņemt valsts finansējumu, vidusskolas klasēs jābūt vismaz 120 skolēniem, varbūt pietiek ar 90, vai varbūt tomēr var būt izņēmumi?
LPS aicināja turpināt sarunu par kritēriju 90 skolēni vidusskolas posmā šobrīd noteikto 120 skolēnu vietā, ņemot vērā demogrāfiju, informēja IZM.
Ministre apsolījusi par izņēmumiem runāt atsevišķi, un
IZM un LPS vienojās, ka izvērtēs katru gadījumu individuāli, vienojoties, ka līdz šī gada 15. septembrim ir jāprecizē situācija par skolu pieejamību.
"Aizkraukles novadā vai Līvānu novadā jādomā par šo skolu tīklu. Šeit noteikti būs diskusija," atzina Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Pedagogu darba samaksas finansēšanas jaunais modelis "Programma skolā" paredz noteikt skolām konkrētu minimālo skolēnu skaitu, lai valsts finansētu pedagogus. Optimālais – vismaz 16 skolēnu vienā klasē. Ja pamatskolā šis rādītājs netiek sasniegts, tad valsts apmaksā pusi, bet, ja šis skaitlis ir zemāks vidusskolas klasēs, tad finansējums jau pilnībā tiek uzlikts uz pašvaldības pleciem. Jaunais modelis spēkā stāsies nākamā gada 1. septembrī, ja vien valsts budžetā tam piešķirs naudu, bet jau šajā mācību gadā būs pārejas periods.
Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne no "Latvijas attīstībai" norādīja, ka šajā pašvaldībā tieši vidusskolām noteiktās prasības būs izaicinājums.
"Vangažu vidusskolā un Ropažu vidusskolā mums nesasniedz bērnu kvantitatīvo skaitu tieši vidusskolas posmā. Tas mums šajā gadā būs lielākais izaicinājums, kā šo izglītības ekosistēmu veidot tieši vidusskolas posmā šīm skolām, kurās nesasniedz [prasīto] bērnu skaitu," atzina Paulāne.
Skolēnu pārvadājumi esot sakārtoti
Vēl arī jautājumi par attālumu līdz tuvākajai skolai, ceļu labošanu un skolēnu ēdināšanu. Arī tur vēl bez konkrētas atbildes, turpināšot sarunas ar citām ministrijām.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka jautājums gan paliek atvērts, kā to kompensēs un arī – kas notiks ar bērnu nokļūšanu uz skolu. Viņš gan piebilst, ka pašlaik skolēnu pārvadājumi esot sakārtoti.
"Šodien mēs nerunājām par to, kā tas tiek nodrošināts, bet man nav signālu, ka kāda pašvaldība šobrīd nebūtu pieņēmusi tādu vai citādu lēmumu. Arī pašvaldībām ir jāpārskata savi skolēnu pārvadāšanas maršruti. Tas ir vēl viens papildu uzdevums pašvaldībām, kas ir jāatrisina, jo vismazāk drīkst no tā kaut kādas neērtības izjust tie vecāki, kuru bērni dodas uz skolu," sacīja Kaminskis.
Vita Paulāne apgalvo, ka Ropažu novadā skolēnu pārvadājumi ir sakārtoti un augusta beigās un septembra sākumā vēl atbilstoši bērnu vecāku vēlmēm tiks koriģēti.
Otrdien Ministru kabinetā tikšot iesniegts likumprojekts, kas dotu iespēju pašvaldībām apmaksāt pedagogiem ceļa izdevumus līdz skolām un kompensēt mājokļu īres izdevumus.
Pašlaik ir gadījumi, kad skolotājiem pat atsaka darbu, ja nav transporta iespēju.
Par budžeta sadali pašvaldību skolām varētu sākt runāt jau nākamnedēļ
Tikmēr par paredzēto budžeta sadali pašvaldību skolām varētu sākt runāt jau nākamnedēļ, norādīja Čakša.
"Es neesmu zaudējusi cerības. Es tiešām uzskatu, ka tas ir tāds būtisks pagrieziens attiecībā uz izglītības gan finansēšanu, gan ilgtspēju, gan kvalitāti. Koalīcija ir bijusi atbalstoša līdz šim, bet šobrīd budžeta sarunas nav bijušas, līdz ar to es nevaru to ne apstiprināt, ne noliegt," sacīja Čakša
Slēgtas vai reformētas jau 93 skolas, un skaidrs, ka pat skolu slēgšana prasīs naudu. Ministre pauda, ka valdība nauda dos, bet cik – gan nav zināms.
"Es absolūti tam ticu. Drošība ir pati pirmā, bet izglītība ir tā, kas dod ilgtermiņa attīstību. Gan reģionālo attīstību, gan investīciju cilvēkos. Es nesaukšu summas, kamēr neesmu tikuši līdz sarunai ar Finanšu ministriju," sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Summa, kas nākamgad būtu nepieciešama pašvaldībām papildus no valsts budžeta, varētu būt mērāma desmitos miljonu eiro.
Un īstā cīņā plānota augusta beigās, kad Izglītības ministrija un pašvaldību savienība dosies uz Finanšu ministriju argumentēt, kāpēc vajag un cik daudz vajag.
Viena no sarunu tēmām bija pedagogu un ilgtspējīgas skolu sistēmas nozīme kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā. IZM vēlreiz uzsvēra, ka pedagogu mēnešalgai jābūt 2500 eiro.
Slodžu sabalansēšana paliks direktoru rokās
Skolotāju streiki pavasarī raisīja sarunas par pedagogu atalgojumu pret slodžu sabalansēšanu un šī jautājuma risināšana arī ir iekļauta "Progamma skola", bet ministre uzsvēra, ka tas paliks katra skolas direktora rokās.
"Skolas direktoram ir iedota skaidra autonomija veikt šo slodžu balansēšanu, jo finansējums tajā ir ielikts, lai skolotājiem būtu sabalansēta slodze. Ja mēs runājam par stundu skaitu, tad tur, kur mēs nācām pretī, mēs palikām pie optimālā mācību stundu skaita – 28.
Skolas direktoram ir iespēja to dažādot," skaidroja ministre.
Uzmanība pievērsta arī profesionālās izglītības pieejamībai un investīciju projektiem. Tika uzsvērta nepieciešamība uzlabot mācību vidi pamatskolās un nodrošināt modernu portatīvo datortehniku izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām.
Sarunu dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību izveidot efektīvu kvalitātes monitoringa sistēmu, kas palīdzētu nodrošināt augstas kvalitātes izglītību visās Latvijas skolās.
Kopumā pašvaldības un ministrija uz izmaiņām izglītībā raugās ar cerību, ka tās palīdzēs nodrošināt skolēniem kvalitatīvāku izglītību.
Šajā gadā priekšā vēl ir daudz darba, lai nākamā gada 1. septembrī skolas varētu pilnvērtīgi uzsākt darbu jau jaunā modelī.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pašvaldībām strādā pie skolu tīkla reformas, kas paredz jaunus kritērijus. kas ietver klašu posma piepildījumu, attālumu starp izglītības iestādēm, izglītojamā ceļā pavadīto laiku, materiāltehnisko nodrošinājumu un pedagogu pieejamību. IZM piedāvā noteikt jaunus klašu lieluma kritērijus, kas 1.–6. klasei būtu rekomendējoši, bet 7.–12. klašu posma skolām kritēriji būtu obligāti un par skolu atrašanās vietām lemtu valsts.
Pēc diskusijām ar pašvaldībām IZM pieļāva, ka skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būtu skolēnu skaits, taču IZM piedāvājumā ieviesusi izmaiņas. Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās skolēnu skaitu līdz 9. klasei nosaka pašvaldības, taču 10.–12. klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem. Turpretim jaunākais ministrijas rosinājums paredz pierobežas skolās prasīt nodrošināt vismaz 45 vidusskolēnus jeb 15 skolēnus vienā klasē.
Savukārt pieejamības skolās 10.–12. klašu grupā būs jānodrošina vismaz 30 skolēni jeb 10 skolēni klasē. Vienlaikus pierobežas un pieejamības skolām nebūtu pieļaujama novirze, lai saņemtu pilnu valsts finansējumu. Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.
