Tiesībsargs: Valsts pieļauj bērnam izvēli lietot atkarību izraisošas vielas, nevis ārstēties

Veselības un Labklājības ministriju rīcībā konstatēti būtiski pārkāpumi

Mērķtiecīgs atbalsts gan tiem bērniem, kuri vēlas izkļūt no atkarību izraisošo vielu purva, gan tiem, kas paši ārstēties nevēlas, lai gan vajadzētu bez kavēšanās, – tāds ir valsts pienākums nodrošināt šāda veida palīdzību. Tomēr tiesībsarga ziņojums izgaismo realitāti, ka praksē tā notiek reti. Pastāv arī pozitīvi piemēri, tomēr tos drīzāk var dēvēt par izņēmumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību un nevis likumsakarību, norādīja tiesībsargs.

Tiesībsargs secinājis, ka Veselības ministrijas rīcībā ir būtisks pārkāpums attiecībā uz bērna tiesībām uz dzīvību, veselību un attīstību, ilgstoši nenodrošinot atbilstošu narkoloģijas pakalpojumu pieejamību bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, un Labklājības ministrijas rīcībā, ilgstoši nenodrošinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un neparedzot pietiekamu finansējumu pakalpojuma dzīvesvietā pieejamībai visās pašvaldībās.

"Runājot par bērnu tiesībām, bieži vien esmu teicis, ka ar likumiem viss ir kārtībā, atliek vien tos ievērot praksē. Tomēr šajā reizē ir citādi, jo mūsu izpēte tajos atklāj ļoti konkrētus trūkumus, kas steidzami jānovērš. Likumos trūkst skaidrojuma terminiem, citi neparedz to, kas obligāti būtu jāparedz, vēl citi ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem," atzīmēja tiesībsargs Juris Jansons.

Ziņojums nav par tiem gadījumiem, kad jaunieši savas muļķības pēc pirmo reizi pamēģina aizliegtas vielas vai eksperimentē un izzina pasauli. Šis ziņojums ir par tiem bērniem, kuri ir izkrituši cauri prevencijas "sietam", kuri apreibinošas vielas lieto ilgstoši un apzināti, tiem, kuriem uz šo vielu lietošanu jau ir nepārvarama tieksme.

Pozitīvam rezultātam kritiski nepieciešama visu atbildīgo iesaiste

Tiesībsargs jau iepriekš cēlis trauksmi par atkarību izraisošo vielu postošajām sekām bērnu veselībai, tomēr jaunākais ziņojums "iezīmē skaidru ainu un analizē cēloņsakarības starp to, kas noteikts likumos un kāds ir bērna ceļš patiesībā ar reāliem dzīves piemēriem". 

Ziņojumā par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, apkopoti Latvijas bērnu patiesi dzīvesstāsti, analizēta policijas rīcība tiesību normu piemērošanā, skaidrots, ko nozīmē atrasties krīzes centrā vai bērnu aprūpes iestādē. Ziņojums plaši pievēršas bērna tiesībām uz veselības aprūpes nodrošināšanu – ārstniecības pakalpojumu pieejamību, izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), tajā analizēti ģimenes ārstu apvienojošo organizāciju viedokļi un slimnīcu loma, atklātas satraucošas problēmas narkoloģisko problēmu reģistrā, rehabilitācijas procesā, terminu skaidrojumos.

"Šie strupceļi un melnie karogi redzami ik uz soļa. Te akmens metams gan atbildīgo ministriju, gan to padotības iestāžu lauciņā," norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

NMPD grūtības ar bērnu reibumā nogādāšanu slimnīcās

Lai apzinātu problēmas izplatību, tiesībsargs lūdza Nacionālo veselības dienestu (NVD) atlasīt datus par bērniem ar diagnozēm, kas saistītas ar alkohola, narkotiku un citu psihoaktīvu vielu lietošanu 2021., 2022. un 2023. gadā. Tika iegūti dati, ka stacionārajās ārstniecības iestādēs 2021. gadā ārstējās 146 bērni, 2022. gadā – 167, bet 2023. gadā – 204 bērni. Veselības pakalpojumus ambulatori ar šādām diagnozēm 2021. gadā saņēma 743 bērni, 2022. gadā – 898, bet 2023. gadā –1049 bērni.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) 2023. gadā kopējais izpildīto izsaukumu skaits narkotiku lietošanas dēļ – 217, no tiem 141 bērns nogādāts ārstniecības iestādē; alkohola lietošanas dēļ – 1153, no tiem 664 bērni nogādāti ārstniecības iestādē. Kopā gada laikā 805 bērni apreibinošu vielu lietošanas dēļ neatliekamā kārtā nogādāti ārstniecības iestādē veselības stāvokļa novērtēšanai.

Izpētē secināts, ka valsts Slimnieku hospitalizācijas vietu plānā noteiktais ārstniecības iestāžu, kurās stacionē bērnus ar akūtu intoksikāciju, tīklojums valstī nav pietiekams. Tādēļ NMPD ir grūtības ar bērnu reibumā nogādāšanu slimnīcās. NMPD norādītais uz ārstniecības iestāžu centieniem norobežoties no bērniem reibumā rada bažas, ka NMPD atsevišķos gadījumos atsaka bērna nogādāšanu ārstniecības iestādē, lai gan bērns ir tādā reibuma pakāpē, ka pastāv apdraudējums viņa veselībai.

Ne vienmēr uzzina ģimenes ārsti

Tajos gadījumos, kad bijis NMPD izsaukums un bērns nav nogādāts slimnīcā, ģimenes ārsti par to uzzina. Taču pašreizējā sistēma nenodrošina iespēju ģimenes ārstiem uzzināt gadījumus, kad bērns atkarību izraisošu vielu reibumā ir nogādāts ārstniecības iestādē. Uzzina tikai tad, ja informē vecāki. Tomēr vairumā gadījumu vecāki nevēlas, lai par bērna reibumā nonākšanu ārstniecības iestādē uzzina citas iestādes un arī ģimenes ārsts.

Informācijas trūkums par bērniem, kuri atkarību izraisošu vielu lietošanas dēļ ir nonākuši ārstniecības iestādē, kavē ģimenes ārstu savlaicīgu iesaistīšanos bērna veselības aprūpē, norādīja tiesībsargs.

Visbiežāk tieši policijas darbinieki, pildot amata pienākumus, pirmie nonāk saskarsmē ar bērnu reibumā. Policijas darbiniekam bērns reibumā jānodod likumiskajam pārstāvim vai jānogādā ārstniecības iestādē.

Policija rīkojas bērnu interesēs, cik tas ir iespējams

Ja četru stundu laikā nav iespējams nodot bērnu likumiskajam pārstāvim, policija viņu ievieto audžuģimenē, krīzes centrā vai bērnu aprūpes iestādē, bet, ja tas nav iespējams, profilakses iestādē. Bērna, kurš atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī, nogādāšana policijas iestādē pieļaujama, ja nav iespējams viņam sniegt palīdzību citādā veidā.
Valsts policijas (VP) Profilakses iestādē 2023. gadā 42 bērni jeb 35% nogādāti par alkohola un apreibinošo vielu lietošanu un agresīvu uzvedību.

Tiesībsargs secinājis, ka policija saskarē ar bērniem reibumā rīkojas bērnu interesēs un atbilstoši tiesību normās noteiktajam, cik tas ir iespējams, jo policijas rīcība ir atkarīga no sadarbības iestāžu atsaucības un iesaistes.

Tāpat tiesībsargs secinājis, ka problēmas nogādāt bērnus reibumā atbilstošā drošā vietā pastāv Rīgā. Turklāt no Valsts policijas Profilakses iestādē nonākušajiem bērniem lielākā daļa ir no Rīgas valstspilsētas pašvaldības. Bērnu aprūpes iestādes, kurās atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajam būtu uz policijas rīkojuma pamata jāuzņem bērni, neuzņem bērnus reibumā, atzīmēja tiesībsargs.

Vienlaikus tiesībsargs secinājis, ka bērnu aprūpes iestādes neizmanto Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās tiesības izolēt bērnu no citiem bērniem, nodrošinot viņa uzraudzību Ministru kabineta noteikumos Nr. 162 noteiktajā kārtībā. Iestādēs nav iekārtotas izolēšanas telpas, jo iestādes uzskata, ka bērna izolēšana neatbilst bērna interesēm. Vienlaikus iestādes pieļauj, ka bērni izguļ reibumu viņiem nepiemērotos apstākļos Profilakses iestādē.

Narkoloģiskā ārstēšana – bērns nesaņem atbilstošu terapiju

Līgumattiecībās ar NVD ir 66 narkologi. Valsts apmaksātie narkologa pakalpojumi ir pieejami Rīgā, Jūrmalā un 21 novadā.

Narkologi uzskata, ka svarīgi ir pusaudzi norobežot no iespējas piekļūt atkarību izraisošām vielām, un tā ir lielākā grūtība bērna likumiskajiem pārstāvjiem. Valstī nav tāda pakalpojuma, kurā bērns pret viņa gribu tiktu norobežots jeb izolēts un saņemtu atbilstošu terapiju, medicīnisko un sociālo rehabilitāciju. 

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi.

Kārtību, kādā veicama obligātā ārstēšana bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi apreibinošu vielu lietošanas dēļ, nosaka Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikts, ka nepārtrauktu un sistemātisku bērna obligāto ārstēšanu nodrošina sertificēts narkologs sadarbībā ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, psihologu, sociālo darbinieku un sociālo pedagogu. 

Tāpat noteikts, ka narkologs sastāda bērna ārstēšanas plānu un nosaka bērna ārstēšanu ambulatorā vai stacionārā ārstniecības iestādē. Konstatējams, ka narkologs neuzņemas vadošā speciālista lomu. Nav konstatēts, ka narkologs sadarbībā ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, psihologu, sociālo darbinieku un sociālo pedagogu organizē un nodrošina nepārtrauktu un sistemātisku bērna obligāto ārstēšanu no alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu atkarības, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi, norādīja tiesībsargs.

Noteikts arī, ka narkoloģisko palīdzību bez bērna un vismaz viena no viņa vecākiem vai bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanas var sniegt tikai gadījumos, ja bērnam ir smaga alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu intoksikācija un ir apdraudēta viņa dzīvība vai viņam ir sākušies psihiski traucējumi, kuru dēļ viņš ar savu rīcību apdraud sevi, tuviniekus vai citas personas.

Praksē šis regulējums tiek piemērots tikai vienā gadījumā, ja ir smaga intoksikācija. Otrā gadījumā – ja ir sākušies psihiski traucējumi, kuru dēļ apdraud sevi vai citus – narkoloģiskā palīdzība netiek sniegta bez bērna piekrišanas.

Bērnu ārstēšanas programmai – par maz vietu un finansējuma

NVD informēja, ka slimnīcā "Ģintermuiža" ir divas pakalpojumu programmas bērniem: "Narkomānu rehabilitācija stacionārā bērniem", kurā 2024. gadā ir plānots sniegt palīdzību 41 pacientam (finansējums – 121 610 eiro), un "Obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem pēc bāriņtiesas lēmuma", kurā 2024. gadā ir plānots sniegt palīdzību 4 pacientiem (finansējums 11 864 eiro).

Slimnīca norādījusi, ka īsteno vienu programmu – "Pusaudžu narkoloģiskās motivācijas programmu". Vienlaikus programmā atrodas 5–7 pusaudži, programmas ilgums ir 30 dienas. Netiek īstenota atsevišķa narkomānu rehabilitācijas programma, programmā nonāk neatkarīgi no tā, kādas vielas lieto. Programmā nonāk gan motivēti bērni, gan nemotivēti, par kuru ārstēšanu lēmusi bāriņtiesa. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par obligāto ārstēšanu ir jāīsteno psihoterapeitiskās motivācijas ārstēšanas programma.

Bērnu programmai atvēlēts par maz vietu un finansējuma. Uz pakalpojumu veidojas rindas vairāku mēnešu garumā.

Tiesībsargs norādīja, ka atšķiras ārstniecības personu un sociālās jomas pārstāvju uzskati par bērnu kā atkarīgu personu un nepieciešamību viņam palīdzēt. Ārstniecības personas uzskata, ka bērnu atkarībā vainojamas sociālās problēmas: nepiemēroti dzīves apstākļi, trūkst jēgpilnas brīvā laika pavadīšanas un tamlīdzīgi. Savukārt sociālās jomas pārstāvji uzskata, ka ārsti neārstē bērnus no atkarību izraisošu vielu lietošanas.

Pakalpojumu trūkuma dēļ ārstiem nav iespējams nodrošināt jēgpilnu palīdzību bērnam ar atkarību problēmām, jo narkoloģiskā palīdzība ir saistīta ar sociālo rehabilitāciju un bērna sociālās vides maiņu, atzīmēja tiesībsargs.

Gan trūkumi normatīvajos aktos, gan atšķirīgie viedokļi par bērnu ārstēšanu no atkarības kavē vienota risinājuma panākšanu, secinājis tiesībsargs.

Narkoloģisko pacientu reģistrs – nepilnīgs

Narkoloģisko pacientu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kas satur datus par pacientiem, kuri slimo ar noteiktām slimībām. Lai gan reģistra mērķis ir statistika, tomēr praksē ir pierādījies, ka informāciju no reģistra pieprasa gan valsts, gan pašvaldību iestādes savu funkciju veikšanai ar ārstniecību nesaistītiem mērķiem.

Sarunās ar narkologiem tiesībsargs guvis pārliecību, ka reģistrā ievadītā informācija nav atbilstoša reālajai situācijai.

Diagnozes noteikšana bērniem ir katra narkologa ziņā. Narkologi sarunā norādīja, ka, vēloties pasargāt bērnu no iekļaušanas reģistrā, nenorāda atkarību diagnozes, bet kā blakus diagnozes norāda vielu kaitējoši pārmērīga lietošana, alkohola lietošana, narkotiku lietošana un citas diagnozes.

Iepriekš minēto apliecina arī NVD tīmekļvietnē pieejamā statistikas informācija. Piemēram, 2022. gadā vecumā no 15–17 gadiem ar diagnozi alkohola atkarība, neieskaitot alkohola psihozes, ārstēts 1 pusaudzis, ar psihoaktīvo vielu atkarību, izņemot alkoholu, – ārstēti 17 pusaudži.

Audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – pienākums ārstēties no atkarības

Ārstniecības likumā noteikts, ka nepilngadīgajiem tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, kad sakarā ar vielu lietošanu slimnieks izdara sabiedriski bīstamas darbības, sistemātiski izdara administratīvos pārkāpumus vai ar savu rīcību apdraud sevi vai citus.

Lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem izskata tiesa vai administratīvā komisija. Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli — uzvedības ierobežojumus —, bērnam var uzlikt par pienākumu ierasties uz konsultāciju pie ārsta vai cita speciālista. Bērnam var uzlikt par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu vai citādas atkarības.

Tiesas ne visās lietās uzliek bērnam par pienākumu ārstēties no atkarības, ja tā bijusi par pamatu likumpārkāpuma izdarīšanai, lēmumu par pienākumu bērnam ārstēties no atkarības nav iespējams izpildīt piespiedu kārtā, ja bērns to nepilda labprātīgi, secinājis tiesībsargs.

Problēmas ar sociālās rehabilitācijas pieejamību un finansējumu

Ministru kabineta noteikumos teikts, ka pēc psihoterapeitiskās motivācijas ārstēšanas programmas kursa pabeigšanas ārsts bērnu nosūta uz sociālās rehabilitācijas iestādi vai turpmākai ambulatorai ārstēšanai un rakstiski par to informē narkologu atbilstoši bērna dzīvesvietai.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka valsts nodrošina sociālo rehabilitāciju bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no apreibinošām vielām. Savukārt Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pakalpojumu var saņemt dzīvesvietā vai institūcijā. Pakalpojuma ilgums dzīvesvietā ir līdz 180 dienām. Pakalpojuma ilgums institūcijā ir līdz 12 mēnešiem.

Tiesībsargs norādījis, ka Labklājības ministrija ilgstoši nespēj nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, jo nevar atrast pakalpojuma sniedzēju. Tomēr nav gūta pārliecība, ka Labklājības ministrija ir darījusi visu iespējamo pakalpojuma izveidošanai, secinājis tiesībsargs.

Tiesībsargs sniedz vairākus priekšlikumus Veselības un Labklājības ministrijām

Tiesībsargs Veselības ministrijai sniedzis 20 priekšlikumus. Tostarp novērst situāciju, ka valstī nedarbojas bērna tiesību aizsardzībai izveidotais un tiesību normās noteiktais mehānisms bērna obligātai ārstēšanai, un nepieļaut, ka attiecībā uz bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi apreibinošu vielu lietošanas dēļ, prevalē pacienta līdzdalības princips, nevis bērna labāko interešu prioritātes princips.

Tāpat tiesībsargs veselības ministriju aicinājis nodrošināt, lai ģimenes ārsti bez kavēšanās saņem informāciju par bērnu, kurš apreibinošu vielu ietekmē ir nonācis ārstniecības iestādē gan ambulatori, gan stacionārā. Vienlaikus tiesībsargs Veselības ministriju aicina nodrošināt atbilstošu finansējumu narkoloģiskās palīdzības sniegšanai bērniem.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene norādīja: "Obligātā ārstēšana, ja mēs šādu terminu šobrīd lietojam, tā noteikti ir dienaskārtībā. Tam, ka likumdošana ir jāsakārto, mēs piekrītam, vai jāprecizē. Mums ir jāvirzās tādas likumdošanas virzienā, kas ir mērķēta par labu bērnam. Bērna veselības saglabāšanai un bērna saglabāšanai mūsu sabiedrībai."

Savukārt Labklājības ministrijai sniegti 11 priekšlikumi. Tostarp ministrija aicināta nodrošināt, ka valstī ir pieejams sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem.

Tāpat tiesībsargs aicinājis Labklājības ministriju uzlabot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā pieejamību visā valsts teritorijā un nodrošināt atbilstošu finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

KONTEKSTS:

Mediķi pēdējā laikā ceļ trauksmi par narkotiku pārdozēšanu jauniešu vidū. Skaitļi ir dramatiski – vismaz četri izsaukumi dienā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) saistīti ar narkotiku pārdozēšanu jauniešiem. Runa ir par pilnīgi visu Latvijas teritoriju, ne tikai Rīgas centru.

Saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm dažu gadu laikā atkarību izraisošu vielu lietošana jauniešu vidū ir dubultojusies. Vismaz kādas narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15–16 gadus veci Latvijas skolēni.

Premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") 8. jūlijā rezolūcijā uzdevusi divu nedēļu laikā sasaukt Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēdi, lai piedāvātu rīcību narkotisko vielu atkarības risku novēršanai jauniešu vidē, risinot gan problēmu, gan tās cēloņus.

Tikmēr Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai novērstu nāves gadījumus pusaudžu un jauniešu vidē. Šāds solis pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām, bet sabiedrībā samazinātos stigma pret šo iedzīvotāju grupu, jo narkotiku atkarība ir slimība. Šādu aicinājumu atbalsta arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), savukārt speciālistu domas par šo aicinājumu dalās.