Rēzeknes novadā nokritis Krievijas drons; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu

ĪSUMĀ:

• 7. septembra rītā Rēzeknes novadā nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts jeb drons.
• Informācija liecina, tas ielidojis Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas.
• Aizsardzības ministrs Sprūds paudis, ka visi riski novērsti; objektam Latvijā nav bijis "naidīgu mērķu".
• Par incidentu informētas atbildīgās valsts amatpersonas, tiesībsargājošās iestādes un reģiona NATO valstis.
• Latvijas prezidents uzsvēris, ka Krievijas dronu ielidošana NATO teritorijā jārisina kolektīvi.
• Lietuvas prezidents pauda – incidents Latvijā norāda uz nepieciešamību stiprināt Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību.
• Pirmdien, 9.septembrī, uz Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis.
• Situācijas izmeklēšana turpinās.

Šobrīd atbildīgie dienesti, tajā skaitā Valsts policija, turpina veikt izmeklēšanu par notikušā incidenta apstākļiem, taču pēc pirmatnējiem datiem tas ir militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts, un saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieejamo informāciju tas ielidojis mūsu gaisa telpā no Baltkrievijas.

Tiek norādīts, ka NBS rīkojas saskaņā ar noteiktajām procedūrām, tajā skaitā ir informēta NATO komandvadība.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem" Latvijas Radio norāda, ka notikuma jebkādus riskus uzreiz novērsa: "Protams, tas ir nopietns incidents ar to, ka tas kārtējo reizi ir atgādinājums, kādām kaimiņvalstīm mēs blakus dzīvojam, un, protams, apliecinājums tam, ka mums mūsu gaisa telpa un kopumā robeža ir jāstiprina, ko arī mēs darām. Protams, [tā] jāstiprina arī kopīgi ar NATO sabiedrotajiem. No detaļām mēs atturamies, lai izmeklēšana tiktu pilnvērtīgi īstenota. Bet varu vēlreiz apliecināt to, ka cietušo nekādu šeit nav un arī nekāds īpašums nav nekādā veidā aizskarts. Tā kā principā šeit [par] nekādām šādām sekām mēs nevaram runāt. [Tas] protams, ir ļoti labi."

Par incidentu informētas atbildīgās valsts amatpersonas, tiesībsargājošās iestādes un reģiona NATO valstis. Nacionālie bruņotie spēki konstatēja bezpilota lidaparāta nonākšanu Latvijas teritorijā, kā arī monitorēja tā kustību un konstatēja nokrišanas vietu. Situācijas izmeklēšana turpinās.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēris, ka Krievijas dronu ielidošana NATO teritorijā jārisina kolektīvi. Prezidents paziņojumā norāda, ka šādu incidentu skaits NATO austrumu flangā turpina pieaugt. 

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vietnē "X" raksta, ka incidents Latvijā norāda uz nepieciešamību stiprināt Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību. Viņš nosoda notikušo un uzsver, ka ir jāievieš pretgaisa aizsardzības rotācijas modelis, par ko tika panākta vienošanās NATO Viļņas samitā.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzskata, ka Krievijas bezpilota lidaparāta ielidošana Latvijas gaisa telpā nav liels pārsteigums.

Krievija pēdējos mēnešos ir palielinājusi savas hibrīd-operācijas Rietumos, organizējot sabotāžas, ietekmes operācijas, iejaukšanās vēlēšanās. "Ielaist dronu Latvijas gaisa telpā mācību "Namejs" laikā atbilst šim kursam," uzskata Sārts. Vienlaikus viņš uzteic Nacionālos bruņotos spēkus, kas spēj kontrolēt mūsu gaisa telpu, zināja par šo dronu un tā lidojumu, un tagad šis bezpilota lidaparāts ir Latvijas rīcībā.

NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš aģentūrai LETA atklāja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā ielidojis sestdienas agrā rītā un tika uzreiz pamanīts. Sākotnējā informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis "naidīgu mērķu". Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālistu sākotnējā informācija ir, ka dronam "nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā".

"Mēs izvērtējām un monitorējām situāciju, cik bīstama tā ir, un vai varētu tikt apdraudēti objekti un civiliedzīvotāji," stāstīja Kalniņš, piebilstot, ka lēmums pieņemts atbilstoši NBS un arī NATO dalībvalstij pieņemtajai procedūrai.

Sākotnējā informācija liecinot, ka objektam Latvijā nav bijis "naidīgu mērķu". Izmeklēšana vēl tiks veikta, taču speciālistiem pieejamā sākotnējā informācija ir, ka dronam "nav bijis specifisks mērķis ielidot Latvijā". Precīzākas detaļas par objekta nokrišanas vietu un apstākļiem NBS nesniedz.

"Šī situācija ir kā apliecinājums, ka mums jāturpina uzsāktie darbi Latvijas austrumu robežas stiprināšanā, tostarp pretgaisa aizsardzības spēju attīstībā un elektroniskās karadarbības spējas, kas ļauj ierobežot dažāda pielietojuma bezpilota lidaparātu darbību," norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").

Ņemot vērā Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvija pastiprināti veic savu sauszemes robežu, gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu aizsardzību, tāpat Nacionālie bruņotie spēki pastiprina pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas. Savukārt NATO sabiedrotie rotācijas kārtībā nodrošina gaisa telpas patrulēšanas misiju virs Baltijas valstīm, teikts Aizsardzības ministrijas ziņojumā.

Kā norādīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība"), pirmdien, 9.septembrī, uz Ārlietu ministriju izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis: "Informējām sabiedrotos, NATO, ES vadību par šo incidentu. Krievijas karš Ukrainā liek nezaudēt modrību. Šodien arī Rumānijā līdzīgs incidents. Esam modri, izlēmīgi, vēsu prātu izsveram tālākos soļus, iesaistot sabiedrotos."

Latvijas gaisa telpa ir daļa no NATO gaisa telpas. Dalībvalstis NATO samitā Vašingtonā vienojās par nodomu stiprināt pretgaisa aizsardzību NATO austrumu flangā, ieviešot aktīvāku pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli.

Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") vietnē "X" izcēla Latvijas aizsardzības nozares gatavību šādām situācijām, kā arī sadarbību ar iekšlietu dienestiem.

Šāda veida incidenti jau piedzīvoti citviet Eiropā. Masīva raķešu un dronu uzbrukuma gaitā, ko 26. augusta rītā pret Ukrainu veica Krievija, Polijas gaisa telpā ielidojis neidentificēts objekts. Operatīvās vadības vadītājs ģenerālis Macejs Klišs sacīja, ka tas acīmredzot bijis drons.

Krievijas dronu atlūzas vairākkārt nogāzušās arī Rumānijā.

Latvijas aizsardzības ministrs Sprūds intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" 27. augustā sacīja, ka iespējama krievu drona ielidošana Polijā ir NATO dienas kārtībā. Vaicāts, vai pēc šādiem incidentiem būtu jāseko Polijas vai NATO reakcijai, ministrs sacīja, ka ir konkrētas procedūras, kā šādos gadījumos rīkojas, uzsverot, ka detaļās neieslīgs. Sprūds uzsvēra, ka tas ir kopdarbs, šādos gadījumos notiek konsultācijas, un šis jautājums ir dienas kārtībā. Jāatceras, ka ārējā Polijas robeža ir arī ārējā NATO robeža, viņš akcentēja.

Ministrs pauda, ja šādas situācijas atkārtosies un šādi lidojumi kļūs regulāri, tad sekos konkrētas reakcijas.