Valstij jābūt pienākumam ārstēt nepilngadīgos, kam ir narkotiku vai citas atkarības, nevis ļaut viņiem nomirt. Tieši tik skarbi sēdē paziņoja Tiesībsarga biroja pārstāve, iepazīstinot ar to, kā valsts nodrošina iespējas ārstēties bērniem un pusaudžiem, kam ir problēmas ar atkarībām. Ja bērns grib ārstēties, rindas ir garas, un pakalpojumi pieejami visai ierobežoti, bet, ja negrib, – ir vēl sliktāk.
Latvijā nepilngadīgos, kam ir atkarības, arī no narkotikām, piespiest ārstēties nevar, izpētījis tiesībsargs pēc tam, kad pērn bērnunamā "Ezermala", kas atrodas Mežaparkā, no narkotiku pārdozēšanas mira kāds 17 gadus vecs puisis. Ārstēties viņš esot atteicies. Tiesībsargs tolaik vērsās policijā, un pašlaik prokuratūra tiesai nosūtījusi krimināllietu, kurā apsūdzēts bērnunama direktors par tīšu valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu.
Aicina skaidrot obligātās ārstēšanas terminu
Tiesībsarga birojs atkārtoti norādīja, ka normatīvajos aktos nav skaidrojuma terminam "obligāta ārstēšana". Tiek norādīts, ka obligātās ārstēšanas regulējums ir pretrunā Ārstniecības likumā noteiktajam, ka atkarības slimnieku ārstēšana notiek labprātīgi. Savukārt ārsta tiesībām atteikties no turpmākas pacienta ārstēšanas nav noteikts izņēmums attiecībā uz bērniem.
Tiesībsarga birojā uzskata, ka
patlaban ārsti ignorē faktu, ka jaunietis ir reibumā un nespēj adekvāti domāt un lemt. Tāpēc, ja viņš atsakās, tad it kā neko nevarot padarīt.
Tāpēc birojs ministrijām un deputātiem norāda, ka jāpaskaidro, kas ir obligātā ārstēšana.
"Valstij ir jādara pietiekami un jābūt šim pienākumam – rūpēties par tiem bērniem, kas nav motivēti ārstēties. Ja nu vienīgi tiešām ir tāda politiķu izšķiršanās, ka mēs šiem bērniem ļaujam brīvprātīgi izvēlēties – dzīvot un ārstēties vai izvēlēties iet bojā," sacīja Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Henzele.
Bērnu slimnīcā varētu nodrošināt sociālo mentoru
Labklājības ministrija plāno, ka no nākamā gada Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā varētu sākt strādāt sociālais mentors, kas atbalstīs nepilngadīgos pēc slimnīcas.
Izņemot Cēsu Audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem,
patlaban valstī bērnus no atkarībām ārstē tikai slimnīcā "Ģintermuiža" Jelgavā, kur motivācijas programmā ir vien četras vietas. Pērn slimnīca spēja uzņemt 16 nepilngadīgos.
Ģintermuižas galvenais ārsts Artūrs Blekte nepiekrita, ka ārsti rīkojas pēc sava viedokļa, un uzskata, ka ārsti diagnozes nosaka, balstoties uz konkrētu algoritmu, kritērijiem. Ja kāda iestāde uzskata, ka nepilngadīgajam ir jānosaka diagnoze, ārsti tā nevar rīkoties, jo pretējā gadījumā tā būs pseidodiagnoze. Ja jaunietim diagnoze nav noteikta, tas nozīmē, ka viņa stāvoklis tam neatbilst, skaidroja Blekte, norādot, ka slimnīca mēģina palīdz visiem jauniešiem, kas nonākuši slimnīcā. Problēma slēpjoties pacientu motivācijas trūkumā.
"Nav medikamenta, kas šos pusaudžus piespiedīs nelietot narkotikas. Pusaudzim tās ir psihoterapeitiskas pieejas, motivācijas, sociāls atbalsts. Ja motivācijas nav, tad viņiem mēnesi ilgā programmā ir samērā bezmērķīga un bieži vien kaitē tiem pusaudžiem, kas tur ir nonākuši motivēti.
Bet šobrīd uzņemt pilnīgi nemotivētu bērnu ir praktiski grūti izpildāms. Vajag posmus, kas pacientu sagatavo obligātai ārstēšanai."
Pakalpojumi nav vienlīdz pieejami visur valstī
Daļa pusaudžu no ārstēšanās atsakās vai aizbēg, bet citi, kas piekrīt un ir motivēti, gaida garās rindās. Var pārdomāt.
Pakalpojumi nav vienādā apmērā pieejami viscaur Latvijā, un, lai tos plašāk attīstītu, trūkstot naudas.
Veselības ministrijas Integrētās veselības aprūpes nodaļas vadītāja Marika Petroviča norādīja, ka trūkst resursu: "Arī iepriekšējos budžeta plānošanas periodos narkoloģiskajiem pakalpojumiem Veselības ministrija prasīja finansējumu, tas diemžēl netika piešķirts. Un mēs redzam sekas."
Veselības ministra padomniece attiecīgajos jautājumos uzsvēra, ka faktiski šie pakalpojumi būtu jāveido no jauna, nodrošinot pieejamību reģionos. Naudas trūkst. Un trūkst arī cilvēkresursu.
"Tad, kad tika radīts veselības aprūpes plāns narkoloģijā, finansējums viņam nesekoja. Vajag notikt kādai nelaimei, kādai traģēdijai, tiesībsargam ir jārok, jāanalizē, un tad pēkšņi mēs visi sanākam kopā un domājam risinājumus. Resursu mums nav," norādīja veselības ministra ārštata padomniece Liene Sīle.
Vienojas pie jautājuma atgriezties nākamgad
Vairāki deputāti sēdē nosodīja kavēšanos ar risinājumu.
"Mēs taču esam jau laiku zaudējuši. Tas jau bija jāizdara vakar, aizvakar. Tā narkotiku lietošana šobrīd ir tādā fāzē, ka mēs viņu ļoti asi redzam," pauda Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Ramona Petraviča ("Latvija pirmajā vietā").
"Laika mums nav. Katra diena, katrs mēnesis ir ļoti svarīgs," vērtēja Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāte Alīna Gendele ("Jaunā Vienotība").
Gandrīz divu stundu garajā kopsēdē deputāti vienojās kopā sanākt nākamgad, 1. martā, un pieprasīt papildu naudu nākamgad.
Kā zināms, naudas trūkst visām nozarēm.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka tas būs laiks, kad būs izskatīti ministriju priekšlikumi par izmaiņām likumdošanā: "Gan Ārstniecības likumā, gan Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Un jau šī gada plenārsēdē saistībā ar veselības budžetu nākamajam gadam mēs noteikti kā politiķi, un es kā politiķe, noteikti atbalstīšu finansējuma palielināšanu narkoloģisko pacientu aprūpei, sevišķi bērnu."
Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas vadītāja Zane Skujiņa-Rudene ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka galvenais secinājums – problēmu ir ļoti daudz:
"Sākusies tāda ugunsgrēku dzēšana vairāk. Un, manuprāt, tiesībsargs ļoti konkrēti iezīmē punktus, kuros ir jāķeras steidzami klāt gan Labklājības, gan Veselības ministrijā, un faktiski līdz 1. martam nākamajā gadā arī tiesībsargs gaida atbildes uz konkrētiem jautājumiem un virzību šajā procesā. Mājasdarbu ir gana daudz. Es negribētu, protams, jaukt tādu optimistisku noskaņu, bet es neticu, ka mēs līdz martam tiksim galā ar pilnīgi visiem jautājumiem, jo skaidrs, ka tur ir ļoti daudz jautājumu, kas ir diskutabli. Tāpat arī šī piespiedu ārstēšana."
Arī viens narkotikas pārdozējis bērns vai pusaudzis ir par daudz.
