Padome: Sadarbība ar pašvaldības vadību varētu būt labāka
Ir darbdienas vakars. Uz sēdi sanākusi Preiļu pilsētas iedzīvotāju konsultatīvā padome. Darba kārtībā – iedzīvotāju iesniegumu un sūdzību izskatīšana. Lēmumi gan šoreiz netiek pieņemti, jo padome ir nepilnā sastāvā – darba un studiju dēļ no 15 cilvēkiem ieradušies 5, toties padome vienojas par turpmāko darba plānu līdz gada beigām – kādus pašvaldības speciālistus pieaicināt, lai vairāk pastāsta par sava darba jomu.
Preiļu pilsētas iedzīvotāju konsultatīvā padome darbojas jau vairāk nekā gadu. 15 dažādu jomu un paaudžu pārstāvji, cita starpā, arī vairāki iepriekšējo sasaukumu pašvaldības politiķi.
Konsultatīvā padome ir kā starpnieki starp pašvaldību un iedzīvotājiem, taču sadarbība ar vadību varētu būt labāka,
uzskata Preiļu iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs ("Latgales partija"):
"Ja mēs paši neprasām, tad mūs īpaši neaicina. Mums gribētos, lai pašvaldības vadība vismaz pāris reizes gadā mūs savāktu un aprunātos, kas svarīgs un tā. Mēs vairāk uz tādu pašiniciatīvu vai iedzīvotāju iesniegumu pamata, bet tad reizēm "uzmet lūpu", ja pakustinām kādu sāpīgāku jautājumu."
Preiļu konsultatīvā padome pašvaldībai iesniegusi padsmit ierosinājumus. Daļa no tiem izpildīti. Drīzumā padome sekos līdzi pašvaldības budžeta sagatavošanai.
"Mēs paši aicināsim vadību. Gan pagastu ieņēmumu-izdevumu tāmes jaunajam budžeta gadam, gan pilsētas. Aicināsim un pa jomām paskatīsimies, kas notiek ar izglītību, kas ar ceļu uzturēšanu, ar saimniecisko darbību."
Iedzīvotāju konsultatīvās padomes ir neapmaksāts darbs.
Lai gan tas paģērē laiku, preilēnieši uzskata, ka tieši brīvprātīguma princips uz notiekošo ļauj skatīties objektīvāk.
"Tas nav par naudu. Arī iedzīvotājos tas būtu "o, saņemiet naudu, bet kur rezultāts". Bet to rezultātu nav iespējams tik lielu sasniegt."
"Mēs arī nevaram nodrošināt, ka rezultāts būs noteikti pieņemts. Šajā ziņā mums ir brīvāk strādāt. Mēs neesam saistīti – mums nemaksā no domes algu, tāpēc vai nu klusējam, vai pretī runājam. Mēs esam brīvi."
Preiļos vairāk vai mazāk aktīvi, bet iedzīvotāju konsultatīvās padomes darbojas visos 14 pagastos un Preiļu pilsētā.
Balvu novadā no 19 pagastiem padomes tikai piecos
Tikmēr Balvu novadā, kurā ietilpst divas pilsētas un 19 pagasti, iedzīvotāju padomes izveidotas piecos pagastos, turklāt aktīvi darbojas tikai dažas no tām, pastāstīja Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ("Latgales partija"):
"Tajos pagastos, kur nav iedzīvotāju konsultatīvo padomju, ir divi aspekti. Vai nu pagasta pārvaldnieks strādā ļoti labi, ka viņi atrisina visus jautājumus pa tiešo – kāpēc vajag konsultatīvo padomi, ja es visu varu atrisināt, iesākot, ka jānoķer suns, līdz tam, ka braucot kāds ieslīd grāvī. Kaut divos naktī iesēžas traktorā un izvelk no grāvja."
Otrs variants ir iedzīvotāju kūtrums un nevēlēšanās nekur iesaistīties. Ar to saskaras arī Ludzas novada pašvaldība, kas šobrīd ir ceļā uz iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm.
Ludzas novadā iedzīvotājus raksturo kā kūtrus
"Kūtri piesakās iedzīvotāji, ļoti kūtri," novērojusi Ludzas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietniece Ilona Mekša.
"Gan publikācijas, gan raksti, gan video rullīši tika veidoti, lai uzrunātu iedzīvotājus iesaistīties šajās padomēs, bet rezultāts ir tāds, kāds ir."
Piecos pagastos, kā arī Zilupes pilsētā nav pieteicies teju neviens, tāpēc pašvaldība līdz 21. oktobrim izsludinājusi atkārtotu pieteikšanos.
"Mēs ceram, ka pārvaldnieki uzrunās tos aktīvākos cilvēkus un savāks vismaz tos 5-6 kandidātus, kas ir nepieciešami. Arī piespiest nevēlamies, jo kāda tad būs tā darbība. Bet cilvēki atsakās."
Zilupē satiktie iedzīvotāji lielākoties nebija dzirdējuši par iespēju pieteikties iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm, un pat uzzinot par tām, neplāno iesaistīties.
"Nē, man tāpat ir labi. Jau devītais gadu desmits man. Pensiju maksā, neko citu nevajag."
"Nē, neesmu. Kaut kā dzīvojam un dzīvojam savu dzīvi. Darbs ir, ko vairāk vajag."
Iedzīvotāju domas dalās arī par to, vai šādas iedzīvotāju padomes vispār ir vajadzīgas.
"Ziniet, tendence ir tāda, ka jaunatnes paliek arvien mazāk. Pesimistisks noskaņojums. Es pat nezinu, vai ir vērts. Domāju, ka nē, jo nav nekādas lietderības tam."
"Es domāju, ka jā, jo cilvēkiem jādzīvo šajā pilsētā. Mēs vienkārši tās lietas, kas ir nopietnas, mēs arī nezinām. Bet, tā kā mēs dzīvojam šeit, mēs redzam, kas jāpilnveido. (..) Tagad tāda dzīve, ka nav naudas, daži cilvēki arī nezina [par iespēju pieteikties]. Brigos pārsvarā veci cilvēki dzīvo, varbūt viņiem valodas ziņā grūti, jo nevar izteikt pareizi savas domas."
Augšdaugavas un Krāslavas novados padomes nemaz vēl neveido
Tikmēr Augšdaugavas un Krāslavas novadā darbs pie iedzīvotāju padomju izveides vēl nav sācies. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Zaļo un zemnieku savienības) skaidroja – padomju izveide pagaidām nav dienaskārtībā, jo līdzīgu funkciju jau šobrīd pilda biedrības:
"Mums patīk, ka ir uz vietas kāda biedrība, ir aktivitātes, cilvēki paši kopīgi aktivizējas, un ka mēs varam kaut ko kopīgi izdarīt. It sevišķi, ja tas nāk nevis no pašvaldības, bet no iedzīvotājiem, tas ir labākais pluss."
Arī divās Latgales valstspilsētās – Rēzeknē un Daugavpilī – iedzīvotāju padomes šobrīd nav. Tur iedzīvotāji var iesaistīties dažādu jomu komisijās, piemēram, tūrisma, kultūras vai uzņēmējdarbības.
Daugavpilī iedzīvotāju līdzdalību attīsta caur apkaimēm, savukārt Rēzeknē plānots organizēt diskusijas, lai izvērtētu pašiem rēzekniešiem vēlamo iesaistes veidu.
KONTEKSTS:
2022. gadā pieņemtais Pašvaldību likums noteic, ka iedzīvotāju padomes var lemt par pašvaldības teritorijas labiekārtošanu, uzņēmējdarbības attīstību un vietējām kultūras norisēm. Šiem nolūkiem jābūt pieejamam arī līdzdalības budžetam. Tāpat likums paredz, ka attiecīgās pašvaldības domei būs pienākums pirms lēmuma pieņemšanas noskaidrot iedzīvotāju padomes viedokli par šiem jautājumiem gadījumos, kad gaidāmais lēmums var skart attiecīgās teritorijas iedzīvotāju intereses.
Kandidēt par iedzīvotāju padomes locekli un piedalīties vēlēšanās var fiziskas personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu un ir Latvijas vai Eiropas Savienības pilsoņi. Kandidēt darbam padomē varēs arī cilvēki, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā. Lai balsotu par vietēju padomi, personai jābūt dzīvesvietas vai īpašuma piederības saistībai ar konkrēto pašvaldību.
