Preiļu novada Aglonas vidusskolas 10.–12. klasē šobrīd mācās 37 skolēni. Līdzās desmit citām Latgales pierobežas reģiona skolām jaunā IZM skolu tīkla modeļa prasību – 45 skolēni vidusskolā – tā nesasniedz.
"Tā kā Krāslavas novadā slēdza Andrupenes skolu, Priežmales pamatskolu, tad ir bērni no tiem novadiem. Preiļu novada dome sūta tur autobusu, lai atvestu bērnus uz skolu," stāstīja Aglonas vidusskolas direktore Lidija Šatilova.
Bērniem no tālākām vietām skolā tiek piedāvātas kopmītnes. Tāpat arī šogad ieviesta stipendija desmitajās klasēs. Skolēni sacīja – palikt vidusskolā ir ērti, izglītības kvalitāte ir augsta, tāpat arī nākotnes plānos ir augstākās izglītības ieguve.
"No sākuma es biju mācījies vietējā Šķeltovas pamatskolā. Pēc tās slēgšanas es iestājos Aglonas vidusskolā. Tomēr ir zināma šī vieta. Man ir pazīstami lielākā daļa no skolotājiem. Arī ērts, nodrošināts transports," atzina Aglonas vidusskolas 11. klases skolēns Vadims Kozlovs.
'Es vēlējos iet tieši uz vidusskolu, jo zināju, ka uz tehnikumu negribu, jo tur būs profesija un man tā profesija neinteresē," klāstīja Aglonas vidusskolas 11. klases skolniece Sintija Gutāne.
Starp pašvaldībām kritiskākā situācija ir Balvu novadā. Tur četrās vidusskolās – Baltinavā, Viļakā, Rekavā un Rugājos – netiek sasniegti kritēriji. Vietvarā norit diskusijas, kuru no skolām reorganizēt. Lai nekristu galējībās, reorganizējot visus posmus, ministrija piedāvā arī atsevišķu skolu kategoriju kā pieejamības skolas, kur kvantitatīvais kritērijs ir vēl mazāks. Latvijā tādas jau ir 19.
"Ja attālums ir tāds, ka ceļā pavadītais laiks starp skolām ir ilgāks nekā 30 minūtes, tad šai skolai tiek piemērots pieejamības skolas statuss," teica IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
Ja pašvaldība nevēlas reorganizēt vidusskolas posmu, tad tā darbība jānodrošina pašvaldībai, norādīja ministrijā. Tādā gadījumā līdzšinējās ministrijas mērķdotācijas būs jānodrošina no pašvaldību budžeta.
"Pašvaldība dotajā brīdī sola, ka vismaz uz nākošo mācību gadu, ja mēs nesalasīsim, tad mūs atbalstīs kā vidusskolu. Mēs ļoti centīsimies, protams. Karjeras nedēļās runāsim ar tiem bērniem, kam tiešām redzams potenciāls stāties augstskolā un varētu turpināt iegūt vidusskolā zināšanas," sacīja Šatilova.
Ministrijā norādīja, ka sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju strādā arī pie citiem atbalsta kritērijiem, lai pierobežā nodrošinātu ne vien izglītības pakalpojumu, bet arī uzlabotu kopējo dzīves vidi.
