Jāņu siers, sklandrauši, salināta rupjmaize, Latvijas lielie pelēkie zirņi, Rucavas baltais sviests, Carnikavas un Salacgrīvas nēģi – tie visi vienkopus sagatavoti nogaršošanai, jo visi ir iekļauti ES Aizsargāto produktu nosaukumu reģistros. Šī bija viena no jomām, ar kuru Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā esošajā Meistara dienā "Siera klubs" iepazīstināja topošos pavārus, uzsverot, ka Latvijā vēl ir jāmācās tā pa īstam lepoties ar šiem produktiem.
"Manuprāt, Latvija ir tik maza, ka mums jau gandrīz katram, ja ne visiem, vajadzētu zināt šos produktus, kur nu vēl topošajiem pavāriem," pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.
"Mācību moduļos mums jau ir latviešu nacionālā virtuve paredzēta. Pēc maniem uzskatiem, pavāram ir jāpagaršo viss, lai viņš zina, ko viņš gatavo un kādas vispār ir tās garšu nianses," skaidroja Kuldīgas tehnikuma Ēdināšanas nodaļas vadītāja Ilze Braslauska.
Uzrunātie jaunieši par dažiem produktiem sacīja – ēst var, bet garšo ne pārāk labi, par atpazīstamākajiem nosaucot Jāņu sieru un lielos pelēkos zirņus.
"Pelēkos zirņus, tas ir tradicionāls ēdiens Ziemassvētkos it sevišķi, vismaz divas bļodas apēdu, tā ir sirdslieta," atzina topošais pavārs Rihards Lasmanis.
Par kāda no šo septiņu produktu ražotāju var kļūt, tikai ievērojot konkrētu receptūru vai arī ja produkts nāk tikai no noteikta reģiona. Tas arī apgrūtina šo produktu pieejamību. Šobrīd vislabāk, pat visu gadu, Latvijā ir nopērkams Jāņu siers.
"Tajā grupā, kur ir sklandrauši, ir spējuši savākt jau 10 ražotājus, kuri ražo ar vārdu "sklandrausis" un lepojas ar šo zīmi. Savukārt ir produkti, kur mums ir pa vienam ražotājam, kā salinātā rudzu maize, kuru šobrīd patērētājs tā vienkārši nopirkt nemaz nevar," atzina "Novada garšas" koordinatore Kurzemē Linda Dūdiņa-Hoiere.
Seminārā piedalījās arī uzņēmēji, un daži no viņiem atzina, ka varētu pievērsties kāda aizsargātā produkta ražošanai, piemēram, salinātajai rupjmaizei.
Ar vārdu salināt jau 18. gadsimtā saprata saldināt, plaucējot miltus ar karstu ūdeni.
"Gatavināšana, viss mums jau ir tam procesam gatavs. Ir ļoti līdzīga maize, "Kurzemes iecienītā klona maize", tur ir minimālas izmaiņas, un tā salinātā maizīte var būt," skaidroja "Kuldīgas maizes ceptuves" pārstāvis Uģis Martinsens.
Eiropas aizsargātie produkti tiek marķēti vienoti, lai tie būtu atpazīstami arī ārpus Latvijas; reģistri palīdz aizsargāt to izcelsmi un recepti. Ražotājiem ir iespēja pretendēt arī uz valsts atbalstu.
Dati atklāj, ka Itālija, Francija un Spānija savus reģionālos produktus aizsargā visvairāk. Pavisam ES reģistrēti vairāk nekā 3200 produktu nosaukumu. No Latvijas šobrīd vēl ceļā uz reģistru ir Aglonas maizes veistūklis (maize, kurā iecepts žāvēts cūkas speķis un sīpoli, veidojot vīstokli) un "Smiltenes piena" ražotais "Latvijas" siers.
