Sākušies rudenīgi laikapstākļi, bet Daugavas aizsargdambis Jēkabpilī vairākos posmos joprojām ir norakts. Pārrāvumi dambja konstrukcijā tika izveidoti, lai būvētu sūkņu stacijas, bet šie darbi vēl nav beigušies.
Jēkabpils novada pašvaldībā mierina, ka dambja slapjā nogāze noteikti tiks nostiprināta līdz tehnoloģiskā pārtraukuma sākumam, lai gan ir apstākļi, kuri kavē darbu norisi.
Vienā no dambja posmiem, kur paredzēta sūkņu stacija, strādnieku rosību apturējusi Valsts darba inspekcija.
"Rūpējoties par darbinieku drošību, viņiem liekas, ka nepietiek ar būvprojekta risinājumiem, bet vajag citu risinājumu – vai rievsienas, vai pastiprinošās sienas, lai būvbedres nogāze nenogrūtu," paskaidro Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars (Nacionālā apvienība).
Lai gan vienā posmā ir kavēšanās, citviet process norit pēc grafika. No kopumā piecām pretplūdu sistēmām šobrīd darbi tuvojas noslēgumam divās – pie Strūves parka un pie Bebru mikrorajona.
SIA "Jēkabpils PMK" būvdarbu vadītājs Jānis Dimants aicina iedzīvotājus neuztraukties, jo sūkņu staciju vietas līdz ziemas sezonai tiks aizbērtas:
"Šīs pārrautās vietas visas pilnībā plānojam aizbērt oktobra beigās, novembra sākumā.
Gribu nomierināt cilvēkus – ūdenslīmenis tiek monitorēts katru dienu. Ja gadījumā notiks brīnumi un tas [ūdenslīmenis] pēkšņi sāks kāpt, aizbērsim tās nekavējoties,
bet pašlaik plānā tas ir oktobra beigās."
Gan būvnieki, gan pašvaldības pārstāvji uzsver, ka dambja noturība darbu laikā tiek palielināta, nevis samazināta. Arī iedzīvotāju satraukums par darbu gauso norisi neesot pamatots, jo strādnieki ir izkliedēti 5 kilometru garā būvdarbu zonā.
"Darbinieku netrūkst. Šobrīd pēc elektroniskās darba laika uzskaites datiem katru dienu objektā ir aptuveni 70-80 cilvēki. Tiek intensīvi strādāts arī pie visiem zemes darbiem, kas varbūt vizuāli rada tādu iespaidu, ka pēc šiem darbiem nekas nav mainījies, tāpēc varbūt cilvēkiem rodas maldīgs iespaids, ka nekas nav noticis, taču zem zemes šobrīd tiek ieguldīts daudz resursu, daudz betona un daudz enerģijas," norāda Dimants.
Iedzīvotāji pamanījuši, ka objektā rosās ne vien Latvijas tautību pārstāvji, bet arī ārzemnieki. To apstiprina arī pašvaldībā.
"Tā kā Latvijā būvniecības nozarē trūkst kvalificēta darbaspēka, jau vairākus gadus būvobjektos strādā ārvalstu darbinieki, un šis Jēkabpils pilsētas aizsargdambis nav izņēmums. Viesstrādnieku īpatsvars šobrīd objektā nav lielāks par 5%. Lielāko darbinieku īpatsvaru – aptuveni 80% no kopskaita – veido Jēkabpils novada iedzīvotāji. Šis viesstrādnieku apjoms ir niecīgs. Bažām par būvdarbu kvalitāti nav pamata," uzsver Stars.
SIA "Jēkabpils PMK" plāno paspēt līdz ziemas sezonai dambja nogāžu stiprināšanas darbus visās kritiskajās vietās, tāpat paredzēts, ka līdz ziemas sākumam visā dambja garumā būs ieklāts bentonītmāla paklājs. Daugavas aizsargdambja būvdarbu līgums ir dārgākais Jēkabpils vēsturē – vairāk nekā 16,9 miljoni eiro, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, valsts un pašvaldība.
KONTEKSTS:
2023. gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots un bija steidzami jālabo.
