ĪSUMĀ:
- Dažkārt vēža pacientiem ķīmijterapija rindā jāgaida pat vairākus mēnešus.
- Ķīmijterapija var būt nepieciešama pirms operācijas; ķirurgi būtu gatavi operēt ātrāk.
- Pirms ķīmijterapijas pacientam jāapmeklē ārsts, bet vizīti valsts neapmaksā.
- "Onkoalianse": Nav sakārtota konsultāciju pieejamība, trūkst speciālistu.
- Nesakārtotā rindu lieta ir labvēlīga vide "dāvanām aploksnē".
Par garajām rindām uz ķīmijterapiju pēdējās dienās Latvijas Radio ir sūdzējušies atsevišķi pacienti. "Onkoalianses" valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa apstiprināja, ka arī šajā organizācijā par problēmu ir zināms. Tā esot sen nerisināta un nesakārtota, bet tagad no jauna kļuvusi aktuāla.
Uz ķīmijterapiju esot jāgaida vairāk nekā mēnesi, un esot signāli, ka dažkārt pat divus vai trīs mēnešus.
Gadījumos, kad ķīmijterapija ir priekšnoteikums, lai varētu veikt operāciju, šāda kavēšanās to attālina, kaut gan ķirurgi būtu gatavi operēt ātrāk.
"Mēs esam arī, piemēram, no ķirurgiem dzirdējuši, ka viņi ir gatavi operācijas veikt divu nedēļu laikā, bet, ja pirms operācijas ir nepieciešama ķīmijterapija, tad tas viss var ievilkties uz vairākiem mēnešiem," norādīja Valciņa.
"Onkoalianses" vadītāja Valciņa piebilda – ir pacienti, kuriem palīdzība nepieciešama steidzami, kuri nevar gaidīt, un daudziem ja ne dienas, tad nedēļas ir ļoti būtiskas. Taču rindas ir tikai viena problēmas daļa.
"Mums ir vairāki pacienti, kuri atzīst – visu aktīvo ķīmijterapijas laiku uz katru vizīti pie ārsta ir gājuši par maksu, jo nav ieplānota pretī katrai ķīmijterapijai valsts apmaksāta vizīte pie ārsta," pastāstīja Valciņa, skaidrojot, ka vizīte pie ārsta ir nepieciešama obligāti, jo ārsts vērtē, vai pacientam var dot zāles. "Vai nu tieši pirms ķīmijterapijas, vai pāris dienu iepriekš. Bet nevar tā atnākt, ja mēnešiem neviens nav redzējis, un uzreiz laist iekšā zāles."
Viena vizīte pie ārsta maksā no 40 un 50 eiro līdz pat 80 eiro, ja konsultē profesors.
Organizācijas vadītājai esot zināma paciente, kura pusotru gadu pirms katra ķīmijterapijas seansa maksājusi par vizīti šo augstāko summu.
Tātad, no vienas puses, – nav sakārtota konsultāciju pieejamība, bet, no otras – "Onkoaliansei" zināms, ka ārstu trūkst. 25–30 pacienti dienā esot stipri par daudz vienam speciālistam, jo katram pacientam jāvelta laiks: kāds atnāk pirmo reizi, citam zāles vairs neiedarbojas, vēl kādam izsmeltas visa terapijas iespējas, tātad pieejai jābūt ļoti personīgai.
Diemžēl pacientiem jāgaida arī tad, kad viņu kārta uz ķīmijterapiju ir pienākusi: kāda paciente, kura nevēlējās, lai viņas balsi ieraksta, stāstīja, ka
mēdz būt tā, ka viņa ierodas slimnīcā jau astoņos no rīta, bet vēl pusdienlaikā nav tikusi laukā, kaut gan viņas gadījumā pati procedūra ilgst tikai aptuveni stundu.
"Onkoalianses" vadītāja Valciņa arī atzina, ka šī ilgstoši nesakārtotā rindu lieta ir labvēlīga vide tam, lai pacienti to censtos risināt ar naudu, ar vecajām labajām "aploksnēm". Kā izteicās Valciņa, vieni pērk laiku, citi – uzmanību un cieņpilnu attieksmi. Personāls gan pats neko neprasot, par tādiem gadījumiem neesot dzirdēts.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrs ir lielākā iestāde, kurā veic ķīmijterapiju. Kā precizēja šīs iestādes onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Alinta Hegmane, šis jēdziens ietver gan citotoksisko ķīmijterapiju, gan modernākas terapijas – mērķterapiju, imūnterapiju, kas arī ir intravenozas infūzijas un kas arī tiek saņemtas dienas stacionārā; arī atbalsta terapiju – bisfosfonātus kaulu metastāžu gadījumā vai hormonterapijas injekcijas. Tādējādi dienas stacionāra noslodze ir ļoti augsta.
"Tīri intravenozās procedūras dienā ir vidēji vairāk nekā 70. Kā kurā dienā – citā dienā 65, citā dienā 85. Mums ir bijušas dienas, kad ir bijis līdz 100 procedūrām, bet tam vēl papildus jārēķina ambulatorās injekcijas, kas katru dienu ir kādas 15–20. Tā ka pacientu skaits, kas saņem terapiju dienas stacionārā, ir liels," stāstīja Alinta Hegmane.
Pēc ārstes teiktā, ja pacients ir uzsācis terapiju, viņš skaidri zina, kad būs nākamā vizīte, teiksim, pēc nedēļas, divām, trim vai četrām – tas atkarīgs no individuālās terapijas shēmas. Pirms terapija tiek uzsākta, uz vietu stacionārā jāgaida divi mēneši, un tas ir daudz, atzina Alinta Hegmane un skaidroja, ka tas saistīts ar vietu trūkumu, kuru skaits uz laiku saruks vēl vairāk.
"Ķīmijterapiju saņem guļkrēslos. [..] Bija 50 [guļkrēslu], bet ir plānota rekonstrukcija. Ķīmijterapijas dienas stacionārs rekonstrukcijas laikā turpinās strādāt, bet šeit ir jāapzinās, ka vietu skaits no 50 samazināsies uz 30, lai pēc rekonstrukcijas palielinātos līdz 69," skaidroja Hegmane.
Vietu skaits tiks samazināts no 21. novembra; remonts plānots līdz janvāra beigām.
Šajā laikā pacientu skaitu neesot plānots samazināt, bet gan tiks pagarinātas darba dienas. Savukārt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa-Bērziņa informēja, ka šajā iestādē rindā uz ķīmijterapiju jāgaida aptuveni mēnesis, bet pacienti, kuriem ķīmijterapija nepieciešama pirms ķirurģijas operācijas vai pēc tās, tiek prioritizēti, proti, nodrošinot ātrāku piekļuvi.
KONTEKSTS:
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Latvijā nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, lai gan onkoloģija valstī ir viena no prioritātēm. Kompensējamo zāļu saraksts vēža ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu valsts apmaksā pamatterapiju.
