Prezidents savu iniciatīvu pamato gan ar ģeopolitisko situāciju, gan ar valsts un civilās aizsardzības plānošanu. Šo ideju pašvaldību līderi izprot.
"Redzam vairākus, teiksim, nelojālus pašvaldību vadītājus, viņu izteikumus. Kas zina, kādi varbūt ir viņu tiešie un slēptie nodomi," pārdomās dalījās Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko ("Izaugsme").
Tomēr pašvaldībās saskata arī problēmas iespējamā likuma īstenošanā.
"Šis process, kā tiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam, ir ļoti necaurspīdīgs.
Pielaidi var atteikt tikai arī uz šaubu pamata. Manuprāt, šis ir tāds ļoti riskants instruments, uz kā pamata atcelt kādu no amata, ja nav izstrādāti ļoti precīzi vērtēšanas kritēriji,"
vērtēja Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmiera un Vidzeme").
Arī Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks (Zaļo un Zemnieku savienība, ZZS) Aivars Galeckis pauda, ka "katrai labai idejai ir detaļas, kā to realizē, un velns slēpjas detaļās".
Vietvaru vadītāji arī norādīja, ka par šo likumu lems Saeimas deputāti, no kuriem ne visiem ir pieeja valsts noslēpumam. Savukārt pašvaldībās personu lokam, kam jābūt pielaidei valsts noslēpumam, iespējams, jābūt pat plašākam.
"Civilās aizsardzības plānus izveido un izstrādā pašvaldības institūcija, un paralēli šai politiskajai vadībai ir ļoti svarīgi, kāda nostāja būs uz šiem pašvaldības institūciju darbiniekiem," norādīja Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētaja vietniece Rita Vectirāne (ZZS).
Arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Jaunā Vienotība") akcentēja, ka civilās aizsardzības plānos jāizstrādā arī militārā sadaļa, un te faktiski daļēji darbs ir ar klasificētu informāciju.
Aizkulisēs izskan arī, ka šī ideja visvairāk mērķēta uz pierobežas pašvaldībām.
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ar preses sekretāres starpniecību norādīja, ka nevar komentēt to, kā vēl nav, bet viņam esot būtiski, vai būs likums par pašvaldību noslēpumu un vai būs pašvaldības noslēpumu objektu saraksts.
Savukārt, Rēzeknes domē no komentāriem atteicās.
Apkopojot citu pašvaldību līderu viedokļus, izskan pārliecība, ka vairums pielaidi noslēpumam iegūtu.
"Ja man jāsalīdzina ar savu pieredzi, kas man ir bijusi šajā amatā, tad, iespējams, tikai vienu reizi man būtu nepieciešama šāda veida pielaide," sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija).
Tomēr līdz ar šo iniciatīvu izskan cits ierosinājums – lemt par daudzu citu valsts amatpersonu pārbaudēm pielaidei valsts noslēpumam, jo liela daļa no viņiem, tajā skaitā Saeimā, strādā ar sensitīvu informāciju.
