Izglītības ministres izvaicāšana ZZS frakcijā ilga apmēram pusotru stundu. ZZS līdz šim nav pauduši atbalstu pedagogu algu modeļa reformai, kas iet roku rokā ar skolu tīkla sakārtošanu un nedara to joprojām. Deputāti uzsver, ka skolu pastāvēšanas jautājumā svarīgi ne tikai kvantitatīvie rādītāji, bet arī izglītības kvalitāte konkrētajā skolā. Tāpat esot jāizvērtē situācija katrā novadā un jāraugās uz šo ieceri kontekstā ar reģionālās attīstības jautājumiem.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis Latvijas Televīzijai norādīja: "Šobrīd mēs skaidri nevaram pateikt, jo jautājumi, kas skar ne tikai izglītības sfēru, joprojām nav atrisināti." Latvijas Radio Rokpelnis norādīja, ka panākta vienošanās pirmdien risināt jautājumu, kā veicināt ministriju savstarpējo sadarbību:
"Skaidrs, ka izglītības ministrei nav mandāta prasīt rezultātu no satiksmes ministra, no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres. Skaidrs, ka izglītības ministrei nav mandāta prasīt finanšu ministram finansējumu vai plānu, kā šīs lietas risināt."
Arī Čakša apstiprināja, ka ZZS aicina reformas izstrādē iesaistīt arī citas ministrijas: "Tas, par ko ir satraukusies ZZS, ir, ka Izglītības ministrija viena pati nevar realizēt šo programmu, ja tur neiesaistās citas ministrijas. Ar to saprotot investīciju paketi, kas ir nepieciešama gan ceļu nodrošinājumam, gan arī infrastruktūras atbalstam."
Ministre Latvijas Radio atzina, ka koalīcijas partneru redzējums par sasniedzamajiem mērķiem ir vienāds. Proti – kvalitatīva izglītība katram bērnam un konkurētspējīgs pedagogu atalgojums.
"Mēs virzāmies uz brīvprātības principu. Tās pašvaldības, kuras ir savus mājasdarbus izpildījušas, var pievienoties šim "Programma skolā" finansēšanas veidam. Savukārt pašvaldības, kas nav vēl šo veikušas, varētu pievienoties kādā konkrētā laikā, par ko mēs vēl neesam izdiskutējuši, kā tas varētu notikt," skaidroja Čakša.
Tikmēr Rokpelnis norādīja, ka "velns slēpjas detaļās" un detaļu esot pietiekami daudz: "Šodien arī runājām ar Latvijas Pašvaldību savienību. Viņi ir iezīmējuši vairākus jautājumus, un mums ir jāsaprot, cik daudz no tā var šajā īsajā termiņā apmierināt. Lai mēs tā ar drošu prātu varētu teikt – jā, ejam uz priekšu."
Pašlaik diskusijas ir par gadu ilgu pārejas periodu, kas nozīmē, ka reforma varētu tikt ieviesta 2025. gada 1. septembrī.
Saskaņā ar to tajās skolās, kur skolēnu skaits neatbilst ministrijas noteiktajiem kritērijiem, valsts atbalstu pedagogu algām pašvaldības saņemtu tikai daļēji, bet vidusskolas posmā nesaņemtu nemaz.
Tikmēr frakcijas "Progresīvie" deputāti kopumā Čakšas ieceri atbalsta, taču vēl iepazīsies ar ZZS priekšlikumiem. Frakcijas deputāte Antoņina Ņenaševa uzsvēra, ka no jaunā finansēšanas modeļa redz daudz ieguvumu.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna skolu finansēšanas modeļa izveidi. Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, paredzot pašvaldībām dot vēl vienu gadu, lai sakārtotu izglītības iestāžu tīklu.
Jauno pedagogu atalgojuma modeli ieviesīs pašvaldības, kas ir sakārtojušas savu skolu tīklu, un tās saņems arī dažādas priekšrocības.
