Vai nav bažu par to, ka, iestājoties siltākam laikam, robežpārkāpēju plūsma atkal varētu palielināties?
Lai arī beidzas Ministru kabineta apstiprinātais režīms, kas dod papildu tiesisku ietvaru, tomēr
robežsardze nepāriet strādāt ikdienas režīmā. Robežsardze turpinās sargāt Baltkrievijas robežu ar saviem resursiem pastiprinātā režīmā.
Tāpat jau ir parakstītas pavēles par personāla nosūtīšanu uz Baltkrievijas robežu no citām pārvaldēm. Mēs monitorēsim situāciju. Skaidrs, ka nebija pamata vērsties pie valdības, lai pagarinātu, ņemot vērā pēdējo mēnešu tendenci, ka faktiski pārkāpumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas nav. Rīcības plāni sadarbībai ar Valsts policiju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir izstrādāti, un esmu pārliecināts, ka mēs operatīvi reaģēsim, ja situācija atkal mainīsies.
Šodien ar 2023. gada darbības rezultātiem iepazīstinājāt tieši Robežsardzes koledžā Rēzeknē. Ņemot vērā šī brīža izaicinājumus gan saistībā ar hibrīdkaru, gan nelegālo robežšķērsošanu, vai ir kas mainījies tajā, kā tiek apmācīti jaunie robežsargi?
Jā, papildus veicam apmācības, kā savaldīt pūli, kas ir neraksturīgi robežsargiem, bet, redzot notikumus uz Baltkrievijas–Polijas robežas, kur notika mēģinājumi tūkstošiem cilvēku ielauzties caur robežšķērsošanas punktiem vai pa mežu, – tātad pūļa savaldīšana, pūļa kontrole. Mēs arī izveidojām papildu trauksmes grupas, proti, labāk apmācītus robežsargus, kuri ir atbalsts speciālo uzdevumu vienībai "SIGMA" robežsardzei bīstamu personu aizturēšanai, kuriem papildus ir fiziskā sagatavotība, militārā taktika, šaušanas nodarbības. Un bez mūsu pašu apmācībām
mēs pa šo laiku esam apmācījuši vairāk nekā 1200 zemessargus un armijas personālu robežapsardzības specifikai.
Kādas ir Valsts robežsardzes prioritātes 2024. gadā?
Robežas drošība, nelegālās migrācijas novēršana. Skaidrs, ka mūsu kaimiņvalstis nemainīsies un tuvākajā laikā nemainīsies to politiskais kurss.
Līdz ar to ir sagaidāmas dažādas provokācijas vai apdraudējums uz Latvijas–Baltkrievijas robežas un nav izslēdzams uz Latvijas–Krievijas robežas.
Ir svarīgs šo resursu attīstības plāns, proti, gan personāla noturēšanai, gan papildu robežsardzes personāla piesaistei, robežsargu pārejai uz NBS formastērpiem. Un jāturpina mums kā ekspertiem piedalīties infrastruktūras sakārtošanā uz Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas un dažādu Eiropas sistēmu ieviešana. Proti, ļoti svarīga ir šī vienotā ieceļošanas–izceļošanas sistēma, kuras ieviešana kavējas, bet šis ir tas lūzuma gads, kad jāpabeidz sistēmas ieviešana un personāla apmācība, lai varētu sistēmu izmantot.
Mainīgs migrantu pieplūdums
Pērn "karstais laiks" Valsts robežsardzei sākās augusta sākumā un ilga līdz pat vēlam rudenim. Atvaļinājumi bija jāatliek, jo valsts robežu cauri mežiem un purviem centās pārkāpt trešo valstu pilsoņi.
No robežšķēršošanas atturēto skaits mērāms tūkstošos, bet aizturēto – simtos. Par Latvijā aizturētajiem nelegāli ieceļojušajiem zināms, kas vairāk tie cilvēki no Afganistānas.
"Vēl gada sākumā bija novērots, ka ģimenes ieradās ar maziem bērniem. Tad dominējoši no pavasara līdz rudenim bija jauni vīrieši, kuri ir spējīgi ātrāk pārvietoties. Mērķis bija nokļūt sagaidītāja automašīnā, lai tiktu uz Vāciju, Franciju vai citu Eiropas Savienības valsti," pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Šonedēļ pastiprinātais robežapsardzības režīms beidzas, un jau vairākas nedēļas pārkāpēju teju tikpat kā nav.
Darbu pamet vairāk nekā atnāk
Robežsardzes Daugavpils pārvaldei, kas atbild par teju visu Latvijas-Baltkrievijas robežu, pērn nomainījies vadītājs. Šajā pārvaldē ir lielākais robežsargu skaits, taču darbu pamet vairāk, nekā viņu vietā atnāk jauni.
"Personāla samazinājums jeb cilvēki, kas aiziet, tas ir dabisks. Ir atsevišķi gadījumi, kad personas sagaida lielāku atalgojumu. Diemžēl tas tā ir," pauda Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Raimonds Kublickis.
Robežsargi sagaidījuši algas pieaugumu. Pērn prēmijās un naudas balvās izmaksāts pusotrs miljons eiro.
Robežsardzes priekšnieks gan norādīja, ka līdz atalgojumam, ko saņem Nacionālie bruņotie spēki, vēl jāgaida nākamais gads. Tad robežsargiem varētu piešķirt līdzīgu sociālā atbalsta paketi: uzturdevas, dzīvokļa īres kompensācijas.
Tiesa, jāstiprina arī disciplīna. Pagājušogad iekšējās kārtības noteikumos nostiprināts – robežsargi, veicot darba pienākumus, savstarpēji runā tikai valsts valodā.
"Salīdzinoši [situācija] Valsts robežsardzē nav tik saspringta šajā jomā. Ir bijuši atsevišķi incidenti, ir daļai piemēroti disciplinārsodi par neētisku rīcību.
Daži ir atvaļināti no dienesta, kur ir izrādīts atbalsts agresoram," atklāja Pujāts.
Vēl robežsargi gaida, kad varēs nomainīt formas tērpus, tie arī būšot tādi kā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
No 2023.gada 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. 19. septembrī valdība nolēma nelegālās migrācijas spiediena dēļ slēgt Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju.
Cīņā pret nelegālo migrāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Valsts robežsardzei atbalstu sniedza arī Igaunijas un Lietuvas robežsargi.
