Izglītības nozarē papildu finansējums paredzēts, lai sagatavotos pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā, ieviestu eksāmenus dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmu mācību priekšmetos, nodrošinātu brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem un palielinātu atlīdzību asistenta pakalpojuma sniedzējiem. Tāpat papildu finansējums piešķirts augstākās izglītības un zinātnes jomā, kā arī sporta atbalstam.
Pieprasot lielākas algas un slodzes sabalansēšanu, pagājušā gada rudenī skolotāji draudēja ar streiku. Lai tas nenotiktu, valdība ar nozares arodbiedrību panāca vienošanos, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks ir jāapstiprina kopā ar likumprojektu par valsts budžetu.
Taču tas nav izdarīts un streika vienošanās prasības izpildītas vien daļēji. Tā par pieņemto finansējumu izglītības jomā šī gada budžetā sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Viņa uzsvēra, ka budžetā nav paredzēts finansējums darba samaksas paaugstināšanas grafikam, nav arī rasts finansējums pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nevienlīdzības novēršanai un profesionālajām ievirzēm, kā, piemēram, mūzikai un mākslai. Arī augstākajai izglītībai un zinātnei nav konkrēta bāzes finansējuma.
"Nu, kāds var būt gandarījums, ja budžeta projekts ir izstrādāts, neievērojot desmit spēkā esošus normatīvos aktus, tajā skaitā arī spēkā esošus likumus, piemēram, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likumu, kas nav ievērots un kur ir skaidri un precīzi un norādīts, kam ir jābūt budžetā un kādam ir jābūt finansējumam, bet tas neatspoguļojas," sacīja Vanaga.
Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns pauda, ka skolu direktori un vadītāji pašlaik vēl ir nogaidoši. Viņu ieskatā budžeta veidošanā bija jāievēro politiskās atbildības principi, pildot iepriekš dotos solījumus, un tikai tad var domāt par visu pārējo.
"Nu, godīgi teikšu tā – lielas vai mazas skolas direktoram valsts budžeta miljardi, simti miljoni – šādi apmēri, summas, godīgi sakot, neinteresē. Viņu interesē tādas praktiskas, skaidras lietas attiecībā uz skolēnu izmaksām, uz pašvaldību sadalījumu dotācijās, uz minimālo likmi un tā tālāk," sacīja Kalvāns.
Viņš gan piebilda, ka, ja solījumi netiek pildīti, tad ir jārēķinās ar sekām.
Arī Inga Vanaga sacīja, ka atliek vien gaidīt nākamās nedēļas valdības sēdi, pēc kuras pieņems nākamos rīcības soļus.
"Solis tuvāk streika procedūras atsākšanai,
jo kompromisus jau pat vairs nav, par ko meklēt. Redzot, ka nav pieticis arī jaunajai valdībai ar trīs mēnešiem, lai atrisinātu streika vienošanās izpildi, un zinot, ka šodien vēl nav mūsu rīcībā dokumentu projektu, par ko mēs vēl varētu pārliecināties, ka ir ņemtas vērā streika vienošanās, tad mēs kā arodbiedrība pieturēsimies pie sava lēmuma," sacīja LIZDA vadītāja.
Ja līdz 15. martam netiks pieņemti konkrēti grozījumi normatīvajos aktos par streika vienošanās prasību izpildi, tad arodbiedrība rīkosies tālāk, proti, apzinās streikotāju skaitu, dalībnieku skaitu un, ievērojot normatīvos aktus, informēs visas iesaistītās puses par streika procedūras atsākšanu un gājiena rīkošanu.
