Vai kādreiz tik varenās partijas "Saskaņa" laiks ir pagājis? Vai krieviski runājošo pilsoņu balsis turpmāk iegūs politiķi, kuri līdz galam nenosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā?
ĪSUMĀ:
- Daugavpilieši par attieksmi pret "Saskaņu" un mēru Elksniņu runā nelabprāt.
- Daugavpils vicemērs: Iedzīvotājus vairāk interesē cenas un rēķini, nevis ārpolitika.
- Daugavpils opozīcija: Elksniņš vadās pēc krievu vēlētāju noskaņojuma pilsētā.
- Rēzeknes mērs Bartaševičs: Atbildība par "Saskaņas" neveiksmi vēlēšanās jāuzņemas partijas vadībai.
- Rēzeknes opozīcija: Bartaševiča vēlētāji balso par valodu.
- Rēzeknē pasūtījumi Bartaševiča radu firmai, pilsētai apturēta ES fondu nauda.
- Ušakovs: "Saskaņai" un Latvijai nekas vairs nebūs, kā tas ir bijis.
- Politoloģe aicina nesteigties ar "Saskaņas" norakstīšanu.
- Par krievvalodīgo balsīm cīnīsies "Saskaņa", "Stabilitātei!" un "Kopā".
"Es viņu mīlu, bet…"
23. februāra pusdienlaiks Daugavpilī, "Ditton" tirdzniecības centrā – līdzīgā tirgum, kur zem milzīga angāra jumta ir izvietotas desmitiem norobežotas tirdzniecības vietas. Patukšajā centrā visapkārt skan tikai krievu valoda.
Vienā stūrī, kur garām plūst lielākas gājēju masas, atrodas periodikas stends. Visi izdevumi ir krievu valodā, tostarp vietējā Daugavpils avīze "Miļjon" ("Miljons"). Gandrīz 30 lappušu biezais iknedēļas laikraksts "Miljons" pieder Daugavpils domes deputātam Pēterim Dzalbem no opozīcijā esošās Daugavpils novada partijas.
No lielā tirdzniecības centra var tieši nonākt blakus esošajā āra tirgū. Tā kā temperatūra ir zem nulles, pie garajām koka letēm ir vien dažas apģērbu tirgotājas, viena maizes lete. Kāds vīrietis tirgo tualetes papīru un dvieļus. Arī šeit pircēju ir maz.
Sastopu 82 gadus vecu kundzi, kura strādā par pārdevēju, jautāju, kā viņa vērtē no "Saskaņas" aizgājušo Daugavpils mēru Andreju Elksniņu. "Elksniņu? Nezinu, es viņu mīlu, bet…" nosaka pārdevēja.
Viņa arī atklāj, ka iepriekš bija par partiju "Saskaņa", bet smejoties piebilst, ka "tagad jau vairāk nekādas saskaņas nav".
Neviens no uzrunātajiem daugavpiliešiem, kad jautāju domas par to, ka pilsētā vairs pie varas nav "Saskaņa" (jo mērs Elksniņš no partijas ir izstājies), nevēlas nosaukt savu vārdu. Cilvēki runā nelabprāt, sievietes tirgu velta īsus komentārus: ""Mēs vairs negribam Elksniņu!", "Viņi visi ir labi... kad guļ!" vai "Tikai apsola, ka viss būs, bet neko nedara."
Vēlos noskaidrot, cik svarīgi krievu tautības cilvēkiem Daugavpilī ir tas, ka pilsētas mērs Andrejs Elksniņš un atsevišķi vietējie politiķi nav asi nosodījuši Krievijas iebrukumu Ukrainā. Abām pārdevējām atgādinu, ka "Saskaņas" līderi Rīgā to izdarīja jau pirmajā kara dienā.
"Neapspriež! Te nedrīkst skaļi neko runāt. [..] Nu tāpēc. Pats zināt, kāda situācija Latvijā," saka viena pārdevēja.
Otra piebilst: "Visi baidās."
Daugavpils vicemērs: Publiskajā telpā krievus Latvijā vaino visos pasaules grēkos
Lai gan aptuveni 80% Daugavpils iedzīvotāju ir nelatvieši, krievvalodīgo partijām "Saskaņai" vai Latvijas Krievu savienībai šeit pēdējos 20 gadus nav izdevies iegūt noteicošu vairākumu. Politiķiem ir vienmēr nācies meklēt koalīcijas partnerus.
Tikai aizpagājušā gada vēlēšanās "Saskaņai" ar Andreju Elksniņu priekšgalā beidzot izdevās iegūt septiņas vietas no 15.
No Latvijas Krievu savienības saraksta ievēlētā Alekseja Vasiļjeva piesaistīšana ļāva Elksniņam kļūt par domes priekšsēdētāju. Vasiļjevs ieguva zelta balsi koalīcijā un vicemēra amatu.
Aleksejs Vasiļjevs, Daugavpils valstspilsētas domes vadītāja vietnieks, Latvijas Radio stāsta, ka dzīvo Daugavpilī un zina cilvēkus, ar kuriem turpinās strādāt vai plānos strādāt. "Šeit nepieciešams vairāk domāt par tiem cilvēkiem, nevis partiju, ar ko es strādāšu," skaidro Vasiļjevs.
Viņa dzīvē Daugavpils deputātu atšķelšanās no "Saskaņas" patlaban neko nemaina. Arī Elksniņa pretrunīgi vērtētā attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā Vasiļjevam ir pa prātam.
"Es nedomāju, ka Daugavpils iedzīvotājiem, runājot par vietējām vēlēšanām, ir svarīgi, vai kāds nosodīs vai nenosodīs ārpolitikas jautājumus," uzskata Vasiļjevs.
Latvijas Krievu savienība, līdzīgi kā Elksniņš, arī nav asi nosodījusi Kremļa rīcību. Partija tikai publiski uzstāj – karš ir slikti, un militārais konflikts par katru cenu jāaptur.
"Man šķiet, ka šeit cilvēkam svarīgāks transports, vai mēs pacelsim braukšanas maksu, vai turpināsim ēdināt bērnus bez maksas, vai samazināsim rēķinus par siltumu," spriež Vasiļjevs.
Viņš uzskata, ka publiskajā telpā krievus Latvijā vaino visos pasaules grēkos.
"Arī runājot par visiem šiem procesiem Ukrainā, – krievvalodīgie vispār vainīgi par visu. Tas ir ļoti nepareizi, bet tas skan no dažas partijas," pauž Vasiļjevs.
"Vadās pēc krievu vēlētāju noskaņojuma pilsētā"
Elksniņš no "Saskaņas" izstājās janvārī. Līdz ar viņu partiju pameta arī pārējie seši deputāti, kas bija ievēlēti no "Saskaņas" saraksta. Viens no viņiem, Elksniņa līdzgaitnieks Anatolijs Gržibovskis izvairīgi runā par šo lēmumu. No viņa teiktā noprotu, ka aizgājis no "Saskaņas" kompānijas pēc.
"Mani personiskie uzstādījumi netika izpildīti tieši no vadības puses, un tiešām mēs turamies kā komanda, un tas ir tāds komandas lēmums," skaidro Gržibovskis.
Jautāts, kas tieši nepatika "Saskaņas" darbā, viņš atzīst, ka ir "grūti koncentrēties tā uz vienu atbildi, to, ka brieda variants, ka mēs varētu dibināt šeit partiju, orientētu uz pilsētniekiem, tas laikam bija galvenais iemesls".
Viņš noliedz, ka "Saskaņas" vadības asais nosodījums Krievijas iebrukumam Ukrainā būtu aiziešanas iemels: "Noteikti nē."
Pats Elksniņš telefonsarunā apsola sniegt interviju, tomēr norunātajā laikā viņš uz zvanu vairs neatbild.
Pērn novembrī Elksniņu intervēja portāla "Delfi" žurnāliste Olga Dragiļeva. Politiķa izteikumi par Krimu izsauca sašutumu latviešu un ukraiņu sabiedrībā, jo viņš apgalvoja, ka "Krima ir Krievijas Federācijas sastāvā" un par to, vai tā Krievijas sastāvā iekļauta likumīgi, "diskutēt varētu pēc dziļākas analīzes".
Vēlāk Elksniņš medijos taisnojās, ka viņam kā pašvaldības vadītājam ir saistoša valsts ārpolitika un juridiski Krima ir Ukrainas teritorija.
Elksniņa izteikumi par Ukrainu un viņa aiziešana no "Saskaņas" nav sakritība. Tā uzskata Daugavpils domes opozīcijā esošās "Mūsu partijas" deputāts, bijušais Daugavpils domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs.
"Spriežot pēc noskaņojuma, komentāriem pirms pašvaldības vēlēšanām, pirms Saeimas vēlēšanām bija redzams, ka vairāki iedzīvotāji teica, ka būtu labi, ja domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš veidotu savu partiju un aizietu no "Saskaņas", jo no daudziem iedzīvotājiem es pat dzirdēju, ka viņi neuzticas "Saskaņas" partijai un partijas līderiem," pauž Prelatovs, norādot, ka tas noticis tieši kara jautājuma dēļ.
To, ka Elksniņš vadās pēc krievu vēlētāju noskaņojuma pilsētā, saka arī bijušais pilsētas vicemērs Pēteris Dzalbe no Daugavpils novada partijas.
"Manuprāt, no Elksniņa puses tas ir tīrais aprēķins. Jo šobrīd tad, kad "Saskaņa" zaudēja savam elektorātam noteiktos solījumus un pamainīja virzienus uz LGBT atbalstīšanu un varbūt ne vairāk ģimenes vērtību atbalstīšanu, bet tiešām kaut kādas eiropeiskas vērtības sāka atbalstīt, tad sākās tā primārā šķelšanās pašā "Saskaņā". Un, vērtējot Daugavpils izstāšanos no "Saskaņas", tā ir tāda kā aiziešana no atbildības," spriež Pēteris Dzalbe.
Viņš ir pārliecināts, ka "Saskaņa" Daugavpilī zaudēja vēlēšanās sacensībā ar partiju "Stabilitātei!", kas iekļuva Saeimā. "Saskaņa" nepietiekami aizstāvēja savu vēlētāju, jo nebija gana krieviska.
"Ja skatās no reģionālā viedokļa un no tā, kāpēc tieši "Saskaņa" zaudēja reģionā Rosļikovam un "Stabilitātei!", tā bija nostāja par krievvalodīgajiem, jo neiestājās par krievvalodīgo aizsardzību nevis kara kontekstā, bet tieši kā krievvalodīgo aizsardzību, – kā krievvalodīgo uzrunāšana viņu dzimtajā valodā, komunicēšana un turpināšana viņus apkalpot viņu dzimtajā valodā," uzskata Pēteris Dzalbe.
Bartaševičs: Diezgan lielu daļu no vainas vajadzēja uzņemties partijas vadībai
Rēzeknes pilsētas domes vadītājs Aleksandrs Bartaševičs Rēzeknes pašvaldību vada jau gandrīz 14 gadus. Deviņdesmitajos un divtūkstošo gadu sākumā Bartaševičs bija Saeimas deputāts no Latvijas Sociālistiskās partijas, "Tautas saskaņas partijas" un PCTVL (politisko partiju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"). Pēdējos 14 gadus viņš ir aizvadījis "Saskaņas" rindās.
"Nu, tas svarīgākais bija, protams, pārdomām viela – vēlēšanu rezultāti, kas parādīja, ka
"Saskaņa" aizgāja nedaudz citā virzienā un citā virzienā aizgāja mūsu vēlētājs," aiziešanu no partijas skaidro Bartaševičs.
Janvārī, īsi pirms "Saskaņas" kongresa, Bartaševičam bija konflikts ar partijas vadību. Viņš, kā arī citi delegāti no Rēzeknes, uz kongresu Rīgā neaizbrauca. Partijas valde nolēma politiķi no savām rindām izslēgt.
"Tad bija piedāvājums, nu pēc vēlēšanām faktiski, no manas puses sākt diskusiju partijā – kāpēc tas tā noticis," skaidro Bartaševičs.
Publiski ir izskanējis, ka strīdus iemesls bija "Saskaņas" attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Mans viedoklis, ka nu diezgan lielu daļu no vainas vajadzēja uzņemties partijas vadībai, kam partijas vadība arī nepiekrita. Un attiecīgi nu tādas šķiršana notika, ja tā īsi," rezumē Bartaševičs.
Viņš "Saskaņas" valdes sēdē pirms kongresa teicis, ka karš Ukrainā jāsauc par konfliktu, Latvijai būtu jābūt neitrālai valstij un jāprasa drošības garantijas no kaimiņiem.
Pārmetumus, ka viņam ir prokremliska nostāja, Bartaševičs uzskata par melīgiem.
Viņš stāsta, ka bijušie partijas biedri izmantojuši iespēju, lai no viņa atbrīvotos.
"Kas attiecas uz Ukrainu, tad mans viedoklis – viņš neatšķiras no vairākuma cilvēku Latvijā, ka Krievija pieļāva agresiju pret Ukrainu, ka tas karš ir netaisnīgs, ka Ukrainai vajag palīdzēt, un tur nu nekādu strīdu šinī sakarā nav. Vienkārši nu mēģināja cilvēki mainīt vai spēlēt ar vārdiem, jo es uzskatīju, ka, jā, par šo jautājumu arī jādiskutē, nevis vienkārši... Tur vairāki pieņēmumi var būt izteikti, lai nonāktu līdz tam pareizam lēmumam, rezultātam, bet pamatā tā attieksme mana, teiksim, neatšķiras no vairākuma Latvijas sabiedrību viedokļa," uzsver Bartaševičs.
Tāpat kā Daugavpilī – līdz ar mēru no "Saskaņas" izstājās arī pārējie septiņi deputāti, kurus Rēzeknes domē ievēlēja no partijas saraksta. Bartaševičs domā, ka viņam sekos arī "Saskaņas" vēlētāji.
"Tagad uz ielas es mēru katru dienu – pie manis pienāk cilvēki un, kā teikt, ar atbalsta vārdiem un pateicībām un tā tālāk. Tad tas ir tāds… Tas ir tāds lineāls, ar kuru es mēru iedzīvotāju attieksmi," saka Bartaševičs.
Rēzeknē "valoda privatizēta"
Par "Saskaņu" un Bartaševiču pēdējās divās pašvaldību vēlēšanās nobalsoja vairāk nekā 60% iedzīvotāju.
Bet šogad 23. februāra pēcpusdienā Rēzeknes pilsētas domē starp ikdienā lemjamiem jautājumiem bija arī opozīcijas deputātu sagatavots demisijas pieprasījums. Viņuprāt, Bartaševičs šķeļ vietējo sabiedrību un rada plaisu starp Rēzekni un pārējo Latviju.
"Mani uztrauc, ka Rēzeknes mērs no malas izskatās kā pretvalstisks darbonis, ar kuru vairākas reizes tiekas Valsts drošības dienests, un rezultāti nav zināmi lielākai sabiedrības daļai. Kurš runā tikai par vienas tautības kopienas tiesībām, nevis pienākumiem," pauž Jānis Zeltiņš, Rēzeknes valstspilsētas domes deputāts no "Progresīvajiem".
Apvērsuma mēģinājums gan izgāzās. Par Bartaševiča atbrīvošanu no amata nobalsoja pieci deputāti. Pret viņa atbrīvošanu no amata nobalsoja astoņi deputāti.
Jānis Zeltiņš ir viens no pieciem opozīcijas deputātiem Rēzeknes domē. Pārējie četri domnieki ir no piecu partiju apvienotā saraksta, kurā ietilpa Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība", Zaļā partija, Reģionu apvienība un Latgales partija.
Viena no domniecēm, kas pārstāv apvienoto sarakstu, ir Ināra Groce. Jautāta, kā notiek Rēzeknes pārvaldīšana, viņa saka: "Šī sajūta, ka īsteni vara pieder ne jau "Saskaņai", bet vienam cilvēkam. Gan viņam pašam, gan arī viņa radītajiem, saistītajiem uzņēmumiem."
Groce stāsta, ka Rēzekne Bartaševiča vadībā nekļūst ne latviskāka, ne arī eiropeiskāka.
Tieši pretēji. Lai gan visām skolām jāpāriet uz mācībām valsts valodā jau no 2025. gada, Rēzeknē tam pienācīgi negatavojas.
"Šobrīd sekmes valsts valodas zināšanā ir daudz sliktākas, nekā tas bija pirms gadiem 15, tas nozīmē, ka tas jau vairāk ir attieksmes, ne zināšanu jautājums. Jo jaunieši, bērni jau ir gudri, viņiem apgūt valodas nav problēmu," uzskata Ināra Groce.
Krievu valoda, nevis sasniegumi pilsētas attīstībā, ir tas, ka nodrošina Bartaševičam atbalstu vēlēšanās, domā vēl viens deputāts no opozīcijas – Juris Guntis Vjakse.
"Domāju, ka pirmais, par ko balso viņa vēlētājs, [ir] par valodu.
Es pat biju devis tādu terminu sev – privatizējis valodu. Lai nu kāds būtu, bet savējais tieši caur valodas prizmu," saka Vjakse.
Apturētie ES fondu līdzekļi Rēzeknē
Tas arī esot iemesls, kāpēc vēlētājam nešķiet nozīmīgi šaubīgie saimnieciskie lēmumi. Piemēram, nevis ieguldīt naudu enerģētiskajā drošībā, bet uzbūvēt āra peldbaseinu.
"Manuprāt, tas ir komiski, šāda veida būve, āra baseins Rēzeknē, kurš ir atvērts, nezinu, cik mēnešus gadā," norāda opozicionārs Jānis Zeltiņš.
Pirms sešiem gadiem atklātais baseins izmaksāja vienu miljonu eiro un tagad rada 20 000 eiro zaudējumus gadā. To būvēja Bartaševiča brālim un sievai uz pusēm piederošā kompānija "Latgalija".
Firmai labi veicas Rēzeknes domes konkursos. No 2018. gada "Latgalija" ieguva pasūtījumus ap 20 miljonu eiro vērtībā. Siltināti un pārbūvēti bērnudārzi, skolas un slimnīca.
Bartaševičs ir pārliecināts, ka nekas nosodāms tas nav.
"Viņiem ir tiesības startēt konkursos. Viņiem ir tiesības uzvarēt, nu ar labāko cenu vai par labāko piedāvājumu. Starp citu, visas pieminētās kompānijas – viņi uzvarējuši ar labāko cenu. Tad tur nu... Jā, var, protams, tā teikt, spriedelēt par to, ka nu, redziet, kāda korupcija valda, bet neviens Latvijas likums nav pārkāpts.
Un šinī sakarā mēs arī nevaram pateikt kompānijai – jūs nestartējiet," spriež Bartaševičs.
Rēzeknes mērs apgalvo, ka viss esot likumīgi: "Pateikšu vienu, ka mans šķietamais interešu konflikts jau izpētīts no visām pusēm, no visām iestādēm!"
Pirms pusotra gada pēc Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) iesnieguma pārbaudi uzsāka Eiropas Komisija. Šī iemesla dēļ pašvaldība nevar saņemt Eiropas naudu vairākos projektos, kuros piedalās Bartaševiča ģimenes uzņēmums.
"Nu mums skaidro, ka mēs aizsūtījām Eiropas Komisijai jau pusotru gadu atpakaļ vēstuli. Nu, lūdzu, ir tur interešu konflikts, jūsuprāt, vai nav interešu konflikta? Jo viss bija darīts pēc Latvijas likumiem. Un mēs jau pusotru gadu nevaram saņemt atbildi no CFLA par šo tematu," saka Rēzeknes mērs.
"Un viss tas iesaldēts, karājas gaisā. Mums nedod skaidrojumus, kāpēc viņi tā dara, tad vienkārši… Nē, nu nav lielas summas, bet vienalga tas ir... Nu, protams, tie ir miljoni," viņš klāsta.
Centrālā finanšu līgumu aģentūra, kas kontrolē Eiropas naudas izlietojumu apstiprina, ka nauda ir apturēta. Taču neko plašāk tā arī nepaskaidroja. CFLA arī nekomentēja, kad pārbaude beigsies.
Ušakovs: Vienīgais cerīgais scenārijs krieviski runājošiem cilvēkiem Latvijā – ja Krievija karā zaudē
Ar vienu no trijiem "Saskaņas" partijas līderiem, Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu tiekos partijas birojā Rīgā, Stabu ielā. Kad es dodos iekšā, Ušakovs pēc tikšanās atvadās no pāris Rīgas domes deputātiem.
"Saskaņas" Rīgas domnieki tagad ir stabilākais balsts kādreiz šķietami nesatricināmai partijai, kas zaudējusi Saeimas vēlēšanās un nu piedzīvo arī līderu aiziešanu Latgalē.
"Tas, kas ir noticis, ir smagi, manuprāt, tā ir bijusi neizbēgama cena. Nu citādāk nevarēja būt. Nu par ko mēs runājam, – kā mēs varam iedomāties, ka šajos apstākļos, ar mūsu pozīciju, ka tas viss aizies gludi Latgalē vai gludi aizies Rīgā? Nu tas nebija no paša sākuma iespējams. Ar to vajadzēja rēķināties, bet mēs strādāsim, es teikšu jums, ļoti aktīvi," situāciju vērtē Ušakovs.
Vai vēl ir izredzes "Saskaņai" atjaunot to iepriekšējo spožumu?
Nils Ušakovs atzīst, ka iespējas ir "citādākas". "Tā, kā ir bijis, nebūs nevienam.
Ne "Saskaņai", ne Latvijai – viss ir mainījies. Mainījies tā, ka maz neliksies vēl diemžēl," viņš saka.
Ušakovs par galveno partijas neveiksmju cēloni uzskata skaļo nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā. Viņš joprojām uzskata, ka partijas vadība rīkojās pareizi.
"Vienīgais cerīgais scenārijs, ja mēs runājam par krieviem, krieviski runājošiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, tas ir, ka Krievija šajā karā zaudē. Un, runājot par politiķiem, nu, manuprāt, tas ir tas gadījums, kad tev ir jāizvēlas, arī ļoti labi saprotot visus riskus tev personiski," viņš saka.
Ušakovs stāsta – ja Krievijai izdotos paturēt daļu Ukrainas, tad Latvijas iedzīvotāji jutīsies apdraudēti un arī krievvalodīgajiem te klāsies sliktāk. Latgalē varēs aizmirst par investīcijām vai dzīves līmeņa pieaugumu, jo to uzskatīs par potenciālā Krievijas iebrukuma mērķi.
"Es pieņemu, ka zināmā mērā man būtu drošāk ieņemt kaut kādu "ne viss ir tik viennozīmīgi" pozīciju, ap to gaumīgi spēlēties. No elektorāta viedokļa, es domāju, tas būtu bijis nesalīdzināmi drošāks vai kaut kāds piesardzīgs variants, bet tā nedrīkst darīt. Vienkārši tev ir jāizvēlas dažreiz pozīcija, kuru tavi atbalstītāji neatbalsta, un tu centies izstāstīt, ka – nē, šis variants ir pareizs, un, pat ja jūs nepiekrītat, tik un tā viņš ir pareizāks nākotnei," skaidro Ušakovs.
Pēc Ušakova domām, no partijas izslēgto Aleksandru Bartaševiču un no "Saskaņas" aizgājušo Andreju Elksniņu vienā maisā nevarot bāzt.
"Bartaševičs visu to, ko viņš ir darījis un pasniedzis, un runājis par ģeopolitiskām lietām, viņš ir pasniedzis tā, ka nu tas ir vainagojums ilgiem gadiem. Savukārt to, ko jūs redzat attiecībā pret Andreju, – viņam ir bijusi ne īpaši veiksmīga viena intervija. Nu tā pēc būtības ir atšķirība liela diezgan," uzskata Ušakovs.
Nesteigties ar "Saskaņas" norakstīšanu
Partija "Saskaņa" savu lielo vietu skaitu parlamentā līdz šim vienmēr ieguva, pateicoties Rīgai, Rēzeknei un Daugavpilij. Abu Latgales pilsētu līderu zaudēšana ir skarbs trieciens partijai, it īpaši pirms nākamā gada Eiroparlamenta vēlēšanām.
"Vispār 2024. gada vēlēšanas būs īpašas, manuprāt. Tās būs krietni atšķirīgas, salīdzinot ar jebkuru citu Eiropas Parlamentu ciklu, tāpēc ka tas nebūs tikai par Eiropas Parlamentu. Pēc visa šī, kas ir noticis, visi gribēs parādīt un saprast, kur viņi atrodas," paredz Ušakovs.
Pēc sava starta Eiropas Parlamenta vēlēšanās un to rezultātiem Ušakovs arī izvērtēs, vai piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tās savukārt notiks 2025. gadā.
Politoloģe un lektore Rīgas Stradiņa universitātē Lelde Metla-Rozentāle savukārt norāda, ka ir vairāki jautājumi, domājot par "Saskaņas" nākotni.
"Jāsaka, ka tā partija ir ar ļoti ilgām un stabilām tradīcijām un tāpēc
mēs nevaram tik ļoti prognozēt, ka viņi noteikti izjuks, kā, piemēram, skatoties uz citiem, īslaicīgiem politiskiem veidojumiem," vēl nesteigties ar "Saskaņas" norakstīšanu iesaka Metla-Rozentāle.
"Iespējams, tagad Ušakova kungam atgriežoties, kādam jau ir piemirsies, kāpēc viņš vispār kaut kur devās projām un kāda bija tā situācija Rīgas domē pirms ārkārtas vēlēšanām. Ja klajā atkal nāk kādi jauni skandāli, kas atgādina to, tad varbūt tur uzreiz ir grūtāk turpināt šo gaišā līdera tēla atjaunošanu," norāda politoloģe.
Lai saglabātu nacionāla mēroga partijas statusu, "Saskaņai" būs jāsaglabā orientācija uz Eiropas vērtībām, kuras visi krievvalodīgie vēlētāji neatbalsta.
Un tieši konkurences cīņa par krievu elektorātu komplektā ar spilgtu līderu trūkumu sagādās partijai lielākās grūtības.
"Agrāk bija "Saskaņa" un Latvijas Krievu savienība, nu Krievu savienība, tādi pilnīgi radikāļi ar Ždanoku un tā, visi pārējie – "Saskaņa". Bet šobrīd mēs redzam: ir "Stabilitātei!" – lai ko tur populisti, ne populisti, tas ir viens krievu vēlētāju uzrunājošais segments. Tagad būs Rēzeknē sava partija, kā izskatās, tad atsevišķi sava partija būs arī Daugavpilī," turpina Metla-Rozentāle.
"Saskaņa", "Stabilitātei" vai "Kopā"
Kamēr Daugavpilī vismaz šobrīd runā tikai par reģionālu politisku spēku, tad Rēzeknē jau aprīļa sākumā Aleksandrs Bartaševičs rīkos jaunas partijas dibināšanas kongresu.
Tajā viens no līderiem būs arī ilggadējs kādreizējais "Saskaņas" politiķis Andrejs Klementjevs.
"Es novēlu "Saskaņai" visu labu, jo tur palika mani draugi, cilvēki, ar ko es ļoti ilgi strādāju [kopā]," saka Klementjevs.
Viņš stāsta, ka jauno partiju interesēs nevis ārpolitika un Latvijas aizsardzība, bet gan tikai iekšpolitika. Arī nosaukums jau ir izdomāts.
"Jā, "Kopā Latvijai". Kāpēc kopā? Tāpēc, ka es redzu, ka tas tilts ir sajucis. Nu tie konflikti viszemākajā līmenī, ka mēs sākam pārmest viens otram, mēs gribam atkal to savienot," viņš skaidro.
Igaunijā ar šādu nosaukumu "Koos-Vmeste" jeb "Kopā" darbojas prokremliska politiska organizācija, kuras līderi uzskata, ka Igaunijai jābūt neitrālai, bet paši kara laikā apmeklē Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas.
Klementjevs saka, ka vienādie nosaukumi esot tikai sakritība.
"Kad mēs sākām veidot, mēs gribējām, lai tas sauklis, nosaukums būtu pozitīvs, pieņemsim uz kaut kādu konsolidāciju, "konsolidācija" būtu ļoti sarežģīti. Mēs vispār neskatījāmies nekādas paralēles," skaidro Kelmentjevs.
Jaunā partija mēģinās pārņemt "Saskaņas" vēlētājus. Tomēr šobrīd lielāks konkurents ir Alekseja Rosļikova izveidotā partija "Stabilitātei!".
Klementjevs ir pārliecināts, ka ilgi partija "Stabilitātei!" neizvilks, jo tai nav kvalificētu kadru.
"Tas, ko viņš stāsta, es jūtu, ka tas ir "TikToka" vienas minūtes "mesidžs", čiks un viss. Tur ļoti daudz tādu fundamentālu kļūdu, kur viņš zaudē laiku un viņš zaudē vēlētājus," pārliecināts ir Klementjevs.
Rēzeknes mēra Bartaševiča, Elksniņa un Rosļikova kopīgā iezīme ir ne tikai izvairīgā attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Visi trīs nu ir "TikTokā". Bartaševičs savu kontu sociālā tīkla lietotnē izveidoja mēnesi pēc Saeimas vēlēšanām. Savukārt Andrejs Elksniņš piereģistrējās šā gada sākumā.
Aleksejs Rosļikovs par saviem konkurentiem "TikTok" gan uzjautrinās.
"Nu tas ir smieklīgi [smejas], godīgi. Manā skatījumā. Nu, labi, no otras puses tas ir labs vārds man, viņi atkārto to, ko darīju es, uzskatot, ka tā ir veiksmes atslēga," saka Rosļikovs.
"Stabilitātei!" negrasās sadarboties ne ar Bartaševiča, ne Elksniņa, ne arī Ušakova vadītajiem politiskajiem spēkiem. Rosļikovs tic, ka viņa partija turpinās uzvaras gājienu pašvaldību vēlēšanās pēc diviem gadiem.
