"Veselībai nav ne partijas piederības, ne pozīcijas un opozīcijas piederības, tā ir mūsu visu vērtība," uzsvēra ministre.
Viņa pauda, ka ar cieņu izturas pret garo priekšlikumu sarakstu veselības jomā, norādot, ka tie "ir mūsu dienaskārtībā un ar jūsu ar palīdzību tie jāvirza uz priekšu".
Ministre atzina, ka veselība ieguvusi mazāk, nekā tai pienākas, un budžetu sāks bez 500 miljonu finansējuma, kas iepriekš bija piešķirts papildus Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai.
"Nozare ir nogurusi, bet, tiekoties ar mediķiem, es redzu, ka aicinājums ir viņu acīs," sacīja Meņģelsone.
"Mūsu pienākums ir ne tikai reformēt veselības aprūpi, bet vest to uz izcilību", un tas nozīmē labu pārvaldību, labu pieejamību un labu kvalitāti, "un tam visam centrā ir pacients, nevis sistēma", sacīja ministre.
Saeimas sēde par šī gada budžetu "bija lielā mērā veltīta veselībai, un par to – paldies", deputātiem pateicās ministre.
Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") debatēs pateicās deputātiem par priekšlikumiem, piebilstot, ka atšķirībā no iepriekšējās Saeimas šoreiz bija daudz vērtīgu un racionālu piedāvājumu. Tomēr arī viņš uzsvēra, ka "valdībai nav privilēģijas runāt par vienu sfēru, ka tā ir vissvarīgākā, valdības pienākums ir sabalansēt visas nepieciešamības un pienācīgi tās nofinansēt".
Savukārt par veselības aprūpes nozares ilgtspējīgu finansēšanas modeli jādomā nākotnē, tāpēc jau drīz valdība sāks pārskatīt nodokļu pamatnostādnes, sacīja Ašeradens.
Finanšu ministrs arī norādīja, ka deficīta palielināšana šim mērķim nav iespējama, jo Eiropas Komisija iepriekš strikti norādījusi, ka Latvija jau sasniegusi robežu.
KONTEKSTS:
Saeima pēc gandrīz diennakts ilgām debatēm par šī gada budžetu un 13 pavadošajiem likumprojektiem ceturtdien, 9. martā, galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
Valsts budžeta deficīts nākamgad plānots 4,2% no IKP, bet IKP kritums – 0,6%. Jaunām valdības prioritātēm 2023. gada budžetā – 710 miljoni eiro.
Sēde par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem ilga 23 stundas un 56 minūtes, pārspējot iepriekšējo garākās sēdes rekordu 2008. gada decembrī, kas ilga 19 stundas un 26 minūtes.
Izskatot 206 budžetam iesniegtos priekšlikumus, Saeima noraidīja visas opozīcijas ieceres, liela daļa no kurām bija saistīta ar papildu finansējumu veselības aprūpei un arī izglītībai.
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus.
