Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka minimālais eksāmenu snieguma slieksnis ar šo mācību gadu būtu jāceļ līdz 15%, tomēr, kā norādījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tas varētu palielināt skolēnu skaitu, kuriem vajadzēs atkārtoti mācīties 9. klasē. Šādu secinājumu IZM veikusi, ņemot vērā skolēnu skaitu, kuri nespēja nokārtot 9. klases valsts pārbaudes darbus 2022./2023. mācību gadā, kad minimālais snieguma slieksnis bija 10%.
Kā informējusi IZM, pagājušajā mācību gadā 9. klases valsts pārbaudes darbu rezultātiem vērtējumu
kādā no obligātajiem trim valsts pārbaudes darbiem neieguva 881 izglītojamais, tajā skaitā 10 izglītojamie neieguva vērtējumu visos trīs valsts pārbaudes darbos, bet 88 izglītojamie – divos valsts pārbaudes darbos.
834 no viņiem 9. klasē šobrīd mācās atkārtoti.
"Ņemot vērā, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta, lielāks izglītojamo skaits, kas nesasniedz minimālo vērtējuma slieksni un nenokārto valsts pārbaudes darbus, var radīt Latvijā lielāku personu loku bez pamatizglītības, tādējādi ietekmējot šo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un līmeni. Savukārt nepieciešamība lielam skaitam izglītojamo atkārtoti mācīties 9. klasē radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu šo izglītojamo vecākiem, izglītības iestādēm un valsts budžetam," norādījusi IZM.
Ministrija skolēnu sekmju pasliktināšanos skaidro ar Covid-19 pandēmiju un ilgstošajām mācībām attālināti. Tāpat IZM paudusi, ka nepieciešams izveidot efektīvu atbalsta sistēmu, paplašinot izglītības ieguves iespējas un veicinot izglītības turpināšanu, tiem izglītojamiem, kuri neiegūs vērtējumu valsts pārbaudes darbos. Šo atbalstu paredzēts nodrošināt ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas finansējumu.
Valdībā atbalstītie grozījumi paredz, ka šajā mācību gadā minimālais 9. klases valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksnis tiek saglabāts 10% apmērā, bet nākamajā mācību gadā tiek celts līdz 15%, savukārt 2025./2026. mācību gadā un turpmāk – līdz 20%.
Vidējās izglītības posmā 12. klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 15%, kā tas paredzēts jau iepriekš.
Šobrīd IZM izstrādā Izlīdzinošā gada koncepciju, lai 2024./2025. mācību gadā nodrošinātu izglītības iespēju piedāvājumu tiem 9 .klašu skolēniem, kuri nav sasnieguši prasīto snieguma līmeni un nesaņem apliecību par obligātās pamatizglītības ieguvi.
Viens no paredzētajiem risinājumiem ir piedāvāt skolēniem apgūt arodizglītības programmu, kuru, jau sākot no nākamā mācību gada, varēs īstenot vispārizglītojošās skolas sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm.
Šis risinājums neprasa arī būtiskus normatīvo aktu grozījumus.
Izlīdzinošā gada koncepcijas ietvaros plānots izstrādāt arī profesionālās pamatizglītības programmas, ko īsteno profesionālās izglītības iestādes. Šāda veida izglītības programmu īstenošanu plānots uzsākt 2025./2026. mācību gadā. Tas ir konceptuāli jauns risinājums – viengadīga programma bez kvalifikācijas iegūšanas, kurā tiek piedāvāti profesionālo kompetenču moduļi atbilstoši jauniešu interesēm.
KONTEKSTS:
Vēl pirms pāris gadiem sekmīgai eksāmenu nokārtošanai pietika ar 5% pareizu atbilžu. Tāpēc toreizējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece virzīja izmaiņas, kas paredzēja pakāpenisku eksāmena nokārtošanai vajadzīgo atbilžu sliekšņa celšanu, līdz tas sasniegtu 20% nākamā mācību gada beigās.
