Lāčupes kapos rosība valdīja jau 8. maijā
Lāčupes kapos Rīgas nomalē aiz parastām kopiņām vesels lauks atvēlēts brāļu kapiem. Akmenī iekalts uzraksts krievu valodā vēsta: "Mūžīga slava. Šeit apglabāti Sarkanās armijas kareivji, kas krita par mūsu dzimtenes brīvību un neatkarību Lielā Tēvijas kara periodā no 1941. līdz 1945. gadam."
Par nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu izvēlēts 8. maijs, tāpēc jau pirmdien Lāčupes brāļu kapos valdīja rosība. Kāds vīrs uzvalkā aizdedza sveces, sieviete piekārtoja sarkanas neļķes un narcises.
Ļaudis bija piegājuši pie plāksnēm ar kritušo vārdiem. Viena no sievietēm stāstīja, ka atnākusi nolikt ziedus kritušajiem šeit, bet 9. maijā dosies uz citiem kapiem. Latvijas Radio saruna ar sievieti ātri vien gan nonāca līdz pērn demontētajam piemineklim Uzvaras parkā, Rīgā.
Sieviete: Piemineklis – kam tas traucēja? Tur taču neālējās. Dziedāja dziesmas, jā, un tās tomēr bija beigas karam. Viss.
Latvijas Radio: To izmantoja politiķi.
Sieviete: Nu jā, bet kas mums ir prezidenti un ministri? Viens – amerikānis, otrs, man liekas, bija no Izraēlas, ebrejs. Es dažkārt apskatos biogrāfijas – viņi visi ir bijuši fašisti!
Latvijas Radio: Nē, es te vairāk runāju par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka viņš izmantoja situāciju, cilvēkus, kuri atnāca pie pieminekļa, noskaņoja uz karu. Nē? Jūs tā nedomājat?
Sieviete: Putins vispār, kad uz viņu paskatās, dvēseles dziļumos ir labs cilvēks. Es pat pievērsu uzmanību – vienreiz, kad pieminēja kritušos, viņam asaras sāka tecēt. Viņš ir labs cilvēks, tāpēc arī ar Ukrainu velk tādu gumiju, jo viņam vienkārši ir žēl cilvēku. Lai kā arī nebūtu, tur arī mirst bērni un tā. Bet visam ir savas robežas. Tāpēc, jā, banderoviešiem jādara gals, cik ilgi var ciest? Tagad atkal rādīja filmu – ārprāts, ko viņi darīja! Viņi zīdaiņus pienagloja pie galdiem, sacirta veselas ģimenes! Banderovieši!
Latvijas Radio: Bet varbūt šajos laikos visām filmām nevar ticēt?
Sieviete: Bet tā taču ir dokumentālā filma! Kā tai nevar ticēt? Tie taču ir veci kadri!
"Saskaņas" līdere Ločmele šo dienu atzīmē brāļu kapos
Partijas "Saskaņa" līdzpriekšsēdētāja Regīna Ločmele, kurai pagājušogad Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārmeta pulcēšanās aizlieguma pārkāpumu, kopā ar domubiedriem uzturoties pie toreiz vēl nenojauktā pieminekļa Uzvaras parkā, šogad aktīvi iedibina jaunu tradīciju – tā dēvēto "Uzvaras dienu" atzīmēt brāļu kapos, kādus var atrast daudzviet Latvijā.
Ločmele stāstīja: "Pirms 9. maija es esmu šeit, Lāčupes kapos, kur atrodas viens no 350 Latvijā esošajiem brāļu kapiem. Šeit ir apglabāti 256 kritušie sarkanarmieši, no kuriem 245 ir zināms vārds, 11 ir nezināmi. Šeit ir arī latvieši, šeit ir sievietes. Redziet – "Lagzdiņ", zināms tikai uzvārds, ierindas karavīrs, kritis 1941. gada 3. jūlijā."
Bijusī parlamentāriete agrāk aktīvi darbojusies kritušo karavīru meklēšanas grupā "Leģenda". Viņa stāstīja, ka pati jau iepriekšējos gados maijā tradicionāli apciemojusi apbedījumus Priekulē, Vaiņodē un Pampāļos: "Es zinu konkrētus kapus, kur guļ karavīri, kurus es pati savām rokām biju cēlusi no zemes, ekshumēju, pārapbedīju, šogad 9. maijā es arī braukšu turpat."
Apsveikumus Krievijas kara veterāniem katru gadu sūtot arī Ušakovs
Latvijas Radio Lāčupes kapos sastapa arī 88 gadu veco Krievijas pilsoni, pensionēto kara lidotāju un bijušo karavīru Vladimiru Nikolajeviču Tulovski. Viņš norādīja, ka konkrētie kapi tiek uzkopti datumos, kas pietuvināti Sarkanās armijas gadadienām un panākumiem Latvijas teritorijā: 8. maijā, 21. jūnijā, 12. oktobrī un 22. februārī.
Vaicāts, cik Krievijas kara veterānu vēl ir dzīvi, Tulovskis sacīja: "Ir tikai viena sieviete. Kad es pirms 27 gadiem, 1995. gadā, organizēju biedrību, bija 180 veterāni. Tiem, kam kara sākumā bija 18 [gadu], tagad ir 100. Ne katrs tik ilgi ir nodzīvojis."
Ločmele gan norādīja, ka visā Latvijā vēl dzīvi esot 470 bijušie Otrā pasaules kara veterāni – sarkanarmieši, koncentrācijas nometņu ieslodzītie, toreizējie nepilngadīgie, kuri strādāja rūpnīcās kara vajadzībām vai arī kara hospitāļos.
Tulovskis arī atklāja, ka līdzās Krievijas prezidentam Putinam veterāniem apsveikumus katru gadu sūta arī bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa").
9. maija svinētāju noskaņojums kara Ukrainā laikā – ļoti svārstīgs
Kā noprotams pat paviršās sarunās, par šiem cilvēkiem un arīdzan par 9. maija norisēm Latvijā joprojām ir aktīva interese arī kaimiņvalstij Krievijai, bet 9. maija svinētāju noskaņojums Krievijas uzsāktā kara apstākļos – ļoti svārstīgs.
Austrumeiropas Politikas pētījumu centra eksperts Mārtiņš Kaprāns, kuram viens no pētījumu virzieniem ir krievvalodīgie iedzīvotāji postpadomju telpā, to nosauca par aisberga neredzamo daļu.
Kaprāns skaidroja: "Redzamais attiecībā uz 9. maiju ir tas, ka daļa vai vismaz redzamākās krievvalodīgās partijas un aktīvisti ir aicinājuši to atzīmēt brāļu kapos – tajās piemiņas vietās, kur arī latvieši to viņus ir aicinājuši darīt. Nevar pamanīt tendences, ka varētu mēģināt organizēties nesakcionētās pulcēšanās pie vietas, kur kādreiz atradās tā dēvētais Uzvaras piemineklis. Redzamie fakti liecina, ka Latvijas krievvalodīgā kopiena, kas agrāk aktīvi atzīmēja 9. maiju, visticamāk, ir samierinājusies ar jauno realitāti."
Taču ārpus Rīgas, īpaši – Daugavpilī, samierināšanās, iespējams, ir tikai ārēja, uzskata Kaprāns. Un arī tur stāsts ir saistīts ar pieminekļiem.
Kaprāns norādīja: "Zināt, es pats biju marta sākumā Daugavpilī tajā vietā, kur tika demontēts piemineklis – tas laikam bija oktobra beigās vai novembra sākumā –, un tur joprojām cilvēki noliek ziedus, tur deg svecītes. Tas savukārt kalpo kā atgādinājums par neredzamo daļu – liela daļa krievvalodīgo pieminekļa demontāžu līdz galam nav pieņēmusi un nekad nepieņems."
Daugavpils pašā centrā, Dubrovina parkā joprojām ir arī piemiņas vieta sarkanarmiešiem, ko nojaukt nedrīkstēja, jo atšķirībā no Uzvaras parka Rīgā tur atrodas arī karavīru kapi. Un arī Daugavpils mēra Andreja Elksniņa uzvedība liecina, ka tur būs krietni karstāk nekā Rīgā.
"Es nezinu, vai jūs dzirdējāt Elksniņa divdomīgos paziņojumus. Viņš esot ar policiju sarunājis, ka visi tur drīkstēs pulcēties. Viņš mēģina audzēt savu politisko kapitālu, pozicionējoties pret Rīgu. Ļoti labi viņš trāpa vidējā daugavpilieša sirdī," atzīmēja Kaprāns.
Policija strādās pastiprinātā režīmā
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Zellis gan uzsvēra, ka 9. maijā Latvijā nav atļauts rīkot publiskus pasākumus – sapulces, gājienus vai piketus, ir aizliegta arī pirotehnikas izmantošana līdz 10. maija pulksten 7.00.
Zellis skaidroja: "Pievērsīsim uzmanību bijušajām padomju režīma slavinošo piemiņu demontētajām vietām, tur, iespējams, varētu notikt pulcēšanās, arī ziedu nolikšana šajās vietās tiks uzskatīta par militārās agresijas slavināšanu un netiks pieļauta, lai novērstu pulcēšanos, aizliegtu pasākumu izpausmes un attīstību."
Savukārt Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" aicināja ievērot likumus: "Protams, redzam zināmu aktivitātes pieaugumu, tuvojoties 9. maijam. Ir dažādas slēpta rakstura grupas un izpausmes, kā arī sabiedrībā pazīstamu personu izpausmes. Aicinu ievērot Latvijas likumus."
Tikmēr 8. maija pasākums Lāčupes kapos noritēja visai miermīlīgā gaisotnē, sirmgalvju kompānija ēda līdzi paņemto cienastu, skandēja dzeju un diskutēja par latviešu valodas eksāmeniem, ko Krievijas pilsoņiem tagad nepieciešams nokārtot uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā.
