Šis ir īpašs gads, jo pirms 20 gadiem Latvija kopā ar vēl deviņām valstīm pievienojās Eiropas Savienībai. Brīvība, demokrātija un cilvēktiesības ir daļa no mūsu ikdienas, bet vēl nesenā pagātnē ne visiem tas bija iespējams. Pulcēšanās brīvība, ceļošana, izglītība – šīs ir vērtības, kas tagad vieno Eiropas Savienības iedzīvotājus.
Jāatgādina, ka 1945. gada 8. maijā Eiropā beidzās Otrais pasaules karš. Tie bija drūmi laiki, un bija apņemšanās nepieļaut trešā pasaules kara iespējamību. Politiķi saprata, ka jādara viss, lai tas nenotiktu. 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis nāca klajā ar savu plānu, kā nākotnē izslēgt kara iespējamību, un tas lika pamatu vienotai Eiropai.
Par deklarācijas ideju Eiropas Stundā atgādināja "Eiropas kustības Latvijā" pārstāve Liene Valdmane: "Eiropas Savienības pamatā ir ļoti konkrēta un ekonomiska lieta – likt kopā ogles un tēraudu. Kāpēc? Tāpēc, ka tās ir izejvielas, no kurām ražoja munīciju. Un ideja bija pavisam vienkārša: ja līdz šim karojošās valstis – Francija un Vācija – saliks kopā vienotā pārraudzībā ogles un tēraudu, tad kara iespējamība nākotnē tiks izslēgta. Ļoti tālredzīgs plāns. Un tieši tāpēc ogles un tērauds tika ielikti un veidoja pirmo nosaukumu brīdī, kad Parīzē tika parakstīts Parīzes līgums. To parakstīja sešas valstis, kuras tiek uzskatītas par Eiropas Savienības dibinātājvalstīm."
Šī kopiena bija pirmsākums Eiropas Savienības izveidei, kurā šodien jau apvienojušās 27 valstis. Eiropas dienu sāka atzīmēt 1985. gadā.
Vai cilvēki Latvijā zina, ka šodien tiek atzīmēta Eiropas diena? Rīgas ielās Latvijas Radio noskaidroja, ka daļa to nezina.
"Nekā, eju uz darbu. Es īpaši par politiku neinteresējos."
Ko cilvēkiem nozīmē būt Eiropā?
"Drošību."
"Man ir tiesības darīt, ko gribu."
Un pienākumi?
"Varbūt aizsargāt savu īpašumu."
"Būt Eiropā man nozīmē būt drošībā. Ļoti atvieglo dzīvi. [Tas] dod vairāk iespēju nekā tām valstīm, kas nav Eiropā. Tas arī palīdz mums, jauniešiem izaugsmes ziņā, jo daudz vieglāk ir mācīties citās Eiropas universitātēs."
"Brīvību zināmā mērā."
Arī drošību?
"Jā, šobrīd noteikti. Bet tas vairāk [saistīts] ar NATO. Piemēram, pirmdien es lidoju uz Portugāli. Vai es savā jaunībā to varēju iedomāties? Nē. Te ir brīvi, un nav jādomā, kā jāuzvedas."
Eiropas dienu Latvijā svin ļoti plaši – noris dažādi pasākumi, koncerti un citas aktivitātes. Piemēram, Daugavpilī notiek Eiropas pagalma svētki, Dobelē - izzinoša viktorīna, Jelgavas pamatskolā pasākums "Ar grāmatu pa Eiropu" un citi. Tāpat ceturtdien var kārtot Eiropas eksāmenu, ko līdz šim jau nokārtojuši vairāk nekā 42 tūkstoši dalībnieku.
Tikmēr pie Saeimas nama norisinājās Eiropas pikniks, kurā baudīt dažādu valstu sarūpētos gardumus, piemēram, Ukrainas boršču, Latvijas gardo svētku kūku, beļģu vafeles un citus nacionālos našķus un ēdienus varēja ikviens pasākuma dalībnieks un garāmgājējs. Uz pikniku bija ieradušies arī dažādu vēstniecību un tautību pārstāvji.
Tāpat Eiropas Savienībā un trīs Rīgas valsts ģimnāziju skolēni bija sarīkojuši orientēšanās atjautības spēli "Saskati Eiropu". Piecos pieturas punktos jauniešiem uzdevumos bija jāliek lietā zināšanas par Eiropas Savienību, kā arī nācās uzzināt ko pavisam jaunu. Lai gan laiks ceturtdien ir aukstāks nekā gaidīts, orientēšanās spēli gatavojot, par dalībnieku skaitu rīkotāji nesūdzas.
Savukārt pēcpusdienā notiek Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju rīkotā pieņemšanā par godu Eiropas dienai un Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 20 gadiem.
Bet, ja vēlamies apsveikt viens otru šajā dienā, varam vienkārši paspiest roku, jo tas ir oficiālais sveiciens svētkos.
Ārlietu ministrijā norādīja, ka dalība ES nav tikai ģeogrāfisks apzīmējums, tas ir apliecinājums gribai iestāties par kopējām Eiropas vērtībām un būt kopā ar valstīm, kas respektē un aizsargā cilvēka cieņu, iestājas par cilvēktiesībām, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti, tajā skaitā solidaritāti Ukrainai tās cīņā par brīvību, demokrātiju un noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Ministrijā arī atzīmēja, ka Latvija no saņēmējvalsts kļuvusi par donorvalsti - pasaules drošībai un ilgtspējai. Attīstības sadarbības finansējums 20 gados pieaudzis līdz 131 miljonam eiro 2023.gadā. Latvija piedalās lielos ES finansētos attīstības sadarbības projektos un aktivitātēs. Ukraina ir bijusi galvenā prioritāte Latvijas attīstības sadarbībā, sniedzot tai vērtīgu pieredzi un zināšanas, kas tagad ļoti noder Ukrainas ceļā uz ES. Kopējais Eiropas atbalsts Ukrainai sasniedzis 144 miljardus eiro.
