ĪSUMĀ:
- Vietvaras, kur ir rindas uz bērnudārzu, līdzfinansē vecākiem privātos dārziņus.
- Noteikumi ļauj saglabāt līdzfinansējumu, ja bērns negāja uz dārziņu bez ārsta zīmes līdz 43 darbadienām gadā.
- Privāto pirmsskolu biedrība: Ir vecāki, kuri patur bērnu mājās biežāk.
- Ārstu biedrība: Bērni slimo regulāri, jāatbrīvo ārsti no birokrātijas.
- Ārsti un privātie bērnudārzi aicināja VARAM prasību pēc ārstu zīmēm atcelt.
- VARAM neredz pamatojumu mainīt kārtību, var diskutēt par nosacījumu – līdz 3 dienām pēc kārtas bez ārsta zīmes.
Pašvaldībās, kur jāstāv rindās uz bērnudārzu, vietvaras nāk ģimenēm talkā ar privāto dārziņu līdzfinansēšanu. Nauda nonāk privāto bērnudārzu rīcībā arī tad, ja bērns uz dārziņu nav gājis – vai nu slimojis, vai arī citu iemeslu dēļ.
Tiesa, Ministru kabineta noteikumi ļauj saglabāt finansējumu arī gadījumos, kad ārsta zīmes nav, taču gadā tās ir līdz 43 darbadienām. Tomēr ir vecāki, kas savas atvases patur mājās biežāk, un, lai nepazaudētu līdzfinansējumu, nepamatoti prasa ārstiem zīmes.
To savā darbā novērojusi Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.
"Piemēram, ja bērns vasarā ir paņēmis divus mēnešus atvaļinājumu kopā ar vecākiem no bērnudārza, un iespējams oktobrī, nedēļas otrajā pusē bērns jūtas saguris, un vecāki vienkārši grib iedot papildu brīvdienu, tad viņiem arī šādos gadījumos ir jādodas pie ārsta vai arī, jāsaka, viņi to dara un jautā ārstam zīmi, piemēram, imunitātes stiprināšanai," novēroja Kājiņa.
Privātās pirmsskolas "Patnis" vadītāja Kitija Bērziņa savukārt stāstīja, ka "protams, mēs esam, lūguši vecākus izrunāties ar savu ģimenes ārstu, kurš var attaisnot šo kavējumu, kā nepieciešamību uz atpūtu".
Tam, ka līdzšinējā kārtība ir jāmaina, piekrīt arī Ārstu biedrība. Tās prezidente Ilze Aizsilniece skaidroja, ka zīmju izrakstīšana aizņem daudz laika un bieži tās nav vajadzīgas.
"Latvijā bērniem tas būtu normāli, viņi var slimot četrreiz gadā ar akūtām saslimšanām. Lai bērni paspētu izveseļoties, vajag vismaz piecas dienas. Ko tas nozīmē?! 20 dienas gadā bērni ar akūtām slimībām var slimot nevis tāpēc, ka viņi ir slinki vai vecāki neved viņus uz skolu ļaunprātīgi, bet tāpēc, ka mums ir tādi ģeogrāfiskie apstākļi, un tā nu mūsu valstī ir.
Tad kāpēc šo zīmju dēļ apgrūtināt ārstus?! Laikā, kad varam strādāt ar pacientiem, runāt, mēs nodarbojamies ar birokrātiskām lietām," sacīja Aizsilniece.
Arī atļautās 3 dienas bērnu nevest uz izglītības iestādi īslaicīgas saslimšanas gadījumā ne vienmēr strādā. Vecāks tās iekrāj atļauto attaisnoto dienu skaitā, un ceturtajā dienā atved bērnu, kurš vēl nav īsti izveseļojies, lai nebūtu jādodas pie ārsta pēc zīmes. Ja būtu noteiktas vismaz 7 dienas īslaicīgas saslimšanas gadījumā, kā attaisnots kavējums bez ārsta zīmes, tas atvieglotu ikdienu gan vecākiem, gan ārstiem.
Vecākiem domas par obligātajām ārstu zīmē dalās.
Par šo iniciatīvu pie kādas privātās pirmsskolas iestādes Rīgā rīta pusē satiktās mammas Latvijas Radio sacīja:
"Ja ilgi slimo, tad, protams, vajag ārsta zīmi, bet ir reizes, kad man liekas, ka man derētu, ka man nevajag viņas nest. Četras, trīs dienas patur mājās uz savas sirdsapziņas, pēc tam, es domāju, ka es redzu, ka ir vesels bērns un var laist. Ja ir kaut kāds vīruss, bacilis, tad, jā, varbūt vajag," sprieda Antra.
"Lielākoties, kad viņa nav gājusi, tas arī ir bijis ar ārsta zīmi. Protams, ir jau, kas brauc ceļojumos un tā, bet tas ir tāds "tricky" jautājums, nezinu. Bet es esmu par ārsta zīmēm noteikti, jo manā pieredzē ir bijis ļoti daudz, ka ved pusslimus bērnus, un bērns vienkārši saslimst visu laiku," sacīja Maija.
Savukārt divu meitu mamma Liene Nipere Zemgales Reģionālajai televīzijai sacīja, ka "mums nepietiek to dienu, lai mēs varētu atpūsties kopā ar ģimeni, tad sanāk zvanīt ārstam un prasīt fiktīvu zīmi, lai mēs varam aizbraukt kaut kur un pavadīt laiku kopā ar ģimeni, un tas ir absurdi".
Ārsti un privātie bērnudārzi ar ierosinājumu kārtību mainīt vērsušies pie par reģionālo attīstību atbildīgās ministrijas, taču pagaidām nav sadzirdēti, sacīja Privāto bērnudārzu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.
Latvijas privāto pirsmsskolu biedrības biedre Inguna Vārtiņa skaidroja, ka "mēs runājām par to jau ļoti ilgstoši, mēs vienmēr meklējam risinājumu, kā palīdzēt ģimenēm šo birokrātiju mazināt un šobrīd, kad ir ļoti saaktualizējies jautājums par ārstu kapacitāti".
"Droši vien mēs neesam spējuši viņus pārliecināt vai pamatot par to, ka šī birokrātiju ir noteikti jāpārskata," sacīja Kājiņa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša neredz tam pamatojumu, jo jau šobrīd vecākiem ir iespēja noteiktu dienu skaitu pašiem attaisnot bērna prombūtni.
"Arī no pašvaldībām saņēmām lūgumu tomēr vērtēt un ielikt kādus nosacījumus, ja pašvaldības par šo privātās pirmsskolas izglītības sniegto pakalpojumu maksā. Lai būtu līdzīgi kā iepriekš – šis jautājums tika risināts ar savstarpējiem norēķiniem starp vairākām pašvaldībām pakalpojumu sniegšanā, lai arī šeit šī pakalpojuma sniegšana būtu efektīva un kontrolēta no apmeklētības un pakalpojuma izmantošanas viedokļa," norādīja ministrijas pārstāve.
Ministrijā piebilda, ka tomēr diskutējams jautājums varētu būt vēl par nosacījumu – ja bērns veselības dēļ ir prom ilgāk par trim dienām pēc kārtas, tad nepieciešama ārsta zīmē.
Līdz ar to ar nozares pārstāvjiem varētu būt diskusijas par dažu papildu dienu pagarinājumu pie esošo attaisnoti kavēto dienu skaita.
Ārstu biedrībā vēl pieminēja, ka papildu slogs rodas, ne tikai izsniedzot ārstu zīmes audzēkņiem, bet arī izrakstot darba nespējas lapas. Aizsilniecei zināms, ka citviet pasaulē, piemēram, ASV, ir pieņemts, ka darbinieks vidēji gadā desmit dienas akūti saslimst un nav nepieciešams ārsta parakstīts attaisnojums.
