Tas, ka valsts aizsardzības dienesta (VAD) pirmajā iesaukumā brīvprātīgi pieteicās vairāk jauniešu, nekā sākotnēji bija plānots uzņemt, pēc Pudāna domām, liecina par sabiedrības vēlmi apgūt militārās iemaņas un izpratni, kādēļ tas tiek darīts.
Pudāns norādīja, ka VAD nav konkurents Zemessardzei, jo tā pamata auditorija ir 18–19 gadu veci jaunieši. Savukārt Zemessardze ir pieejama visiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem, taču vairākums zemessargu ir "jaunieši virs 30 gadiem, kas ir nostabilizējušies dzīvē un redz valstiskās vērtības, ko vēlas aizstāvēt".
Šogad interese par iestāšanos ZS, salīdzinot ar pagājušā gada pavasari pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, gan esot zemāka, taču tā tāpat ir augstāka nekā pirms 2022. gada februāra.
"Šogad ir tuvu pie 600 jauniem pieteikumiem, kas ir vairāk nekā līdzšinējos pat gada ietvaros," pavēstīja Pudāns.
Komandieris atgādināja, ka Zemessardzē ir pārsniegts 10 000 cilvēku slieksnis, zemessargi turpina apgūt jaunu ekipējumu un bruņojumu un dažādo savas spējas.
KONTEKSTS:
Latvijā obligāto valsts aizsardzības dienestu ievieš šogad. Pirmais iesaukums ir brīvprātīgs, un tam pieteicās 488 Latvijas pilsoņi, no kuriem 11 ir sievietes, seši – ārvalstīs dzīvojošie. Šis iesaukums sāks dienestu 1. jūlijā, pašlaik notiek medicīniskās pārbaudes, un vēl nav zināms, cik no tiem, kas pieteicās dienestam, to varēs sākt.
Savukārt no 2024. gada 1. janvāra dienests noteikts kā obligāts.
