Vēlētāju aktivitāte Daugavpilī ir 20,76%, kas nozīmē, ka balsot atnāca viens no pieciem daugavpiliešiem. Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās aktivitātes rādītājs bija labāks.
Vienības namā Daugavpilī atrodas centrālais un varētu teikt – arī lielākais vēlēšanu iecirknis, taču arī te vakar neiegriezās ne tūkstotis vēlētāju. Kopumā Daugavpilī mājās palika 43 tūkstoši balsstiesīgo.
Daugavpilietis Igors: "Mēs arī nebijām. Nekas no mums nav atkarīgs. Zināt zinājām, jo reklāmas visur."
Daugavpiliete Nadežda: "Es principā politikai nesekoju nekad dzīvē. Saprotu, ka vajadzētu. Cik es esmu dzirdējusi, Latgale vienmēr atpaliek. Kāpēc, nav ne jausmas."
"Saskaņas" kandidāte Olga Petkeviča īsi pirms vēlēšanām Daugavpilī atvēra biroju. Ne biroju, bet atbalsta centru izveidojusi arī partija "Stabilitātei!".
"Idejiskākie atbalstītāji atnāca, bet lielāko daļu neuzrunāja, jo trūkst zināšanu, kas ir Eiropas Parlaments," pauda Daugavpils Universitātes docents Dmitrijs Oļehnovičs.
Vēlētāji Daugavpilī Anita un Nikolajs: "Mums te brauc tādas partijas, kas uzrunā galvenokārt krievvalodīgos. Bet es nezinu, vai bieži brauktu Nacionālā apvienība vai "Jaunā Vienotība". Jābrauc šurp!"
Daugavpiliete Regīna: "Vienīgā partija, kas sevi rādīja, un telts viņiem bija, tā bija "Saskaņa". No pārējām partijām mēs nevienu neredzējām, bet "Saskaņu" redzējām."
Uz pāris nedēļām telpas bija atradusi kaimiņpilsētas politiķa Aleksandra Bartaševiča vadītā partija "Kopā Latvijai". Bartaševičs īsi pirms vēlēšanām publiski paziņoja par sadarbību un atbalstu partijai "Latvija pirmajā vietā". Daugavpils mēra Andreja Elksniņa partejiskā piederība joprojām nav noteikta, iet balstot par kādu politisko spēku Eiropas Parlamenta vēlēšanām savos sociālajos tīklos viņš neaicināja.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši vismaz 521 325 vēlētāji jeb 33,83% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte kā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.
Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju apstiprinās tikai rudenī.
