2022. gadā pētnieku grupa Viskonsinas Universitātes Oklērā profesora Harija Džola un Pitsburgas Dikena universitātes profesora Filipa Rīdera vadībā pirmo reizi atbrauca uz Liepāju. Pagājušajā gadā darbi turpinājās. Un, lūk, – trešā sezona. Darba metodes komandai ir neinvazīvas – tikai mūsdienīgas ģeoloģiskās un ģeofiziskās tehnoloģijas. Katru gadu profesori ņem sev līdzi jaunas studentu grupas – viņi gan apgūst jaunākās darba metodes praksē, gan iepazīstas ar holokausta vēsturi. Studentu pienākumos ir arī katru dienu ievadīt jaunus datus tiešsaistes atskaitē par darbu gaitu. Pēc ekspedīcijas studenti gatavo savus referātus dažāda līmeņa konferencēm.
Svētdien pētnieku komanda strādāja uz ziemeļiem no Šķēdes memoriāla. Te tika nogalināti tūkstošiem cilvēku, vismasveidīgākās nošaušanas notika 1941. gada decembrī.
Studenti ar aparatūru iet gar nostieptajām mērlentēm, vāc datus. Profesors Harijs Džols paspēj gan kontrolēt procesu, gan atrast laiku pastāstīt par darbu.
"Pašlaik pētām vienu no tranšejām (tā ir 250 metrus gara un četrus metrus plata – L.M.). To atrada vēl padomju Ārkārtējā komisija, bet mēs – atkārtoti pagājušajā gadā. Profesoram Martinam Gotlam – lūk, viņš, māca studentus strādāt ar dronu – izdevās atrast tā šķūņa paliekas, kurā tika turēti ebreji pirms nošaušanas," stāsta Harijs Džols.
Viņš atkal sūrojas, ka trūkst datu par krasta līniju, jo tā pastāvīgi mainās. Ir Otrā pasaules kara laika dati, bet pēc tam – tikai no 1991. gada, taču padomju periods ir "melnais caurums". Spriežot pēc pirmo divu gadu pētījumiem, šeit, Šķēdē, ir ne viena vien tranšeja ar nošautajiem. Piemēram, pagājušajā gadā tika atrasts nekur nefigurējošs neliels grāvis, kas iet perpendukulāri no padomju pieminekļa uz jūru. Darba te ir neticami daudz – pirms gada pētnieki teica, ka tikai jau "uztaustītajai" 250 metru garajai tranšejai vajadzīgi mēneši.
Pirmdien komanda aizgāja vēl vairāk uz ziemeļiem un tuvāk jūrai – vairāki cilvēki pētīja krasta līniju, bet galvenā grupa izdarīja atzīmi un "izgaismoja" jauna iespējamā "nošaušanas grāvja" vietu.
Šogad komandai pievienojies režisors Staņislavs Tokalovs: "Jau sen interesējos par holokaustu Latvijā, uzskatu, ka šī tēma ir nepietiekami izpētīta. Man ir ar to saistītas idejas filmām. Un nolēmu fiksēt visu šeit notiekošo – dziļākai izpratnei."
Šajā reizē komanda no ASV arī turpinās pētījumus pie bākas – vienas no pirmajām 1941. gada nošaušanu vietām – un Līvas kapsētā. LSM.lv drīzumā pastāstīs par šo darbu.
