Lai pilnībā segtu visus gada zaudējumus, pērn Daugavpils slimnīca bija nepieciešami 7,6 miljoni eiro. 4,8 miljoni bija kritiskā summa, lai līdz gada beigām norēķinātos ar parādiem un neieslīgtu bankrota procesā. Pērn slimnīcā nomainījās valde un tika uzsāktas sarunas par iespējām pārņemt Daugavpils reģionālo slimnīcu valsts pārvaldībā.
Šo gadu Daugavpils slimnīca sāka ar bilanci – mīnus 5 miljoni eiro – un bez nodokļu parādiem, spējot norēķināties arī ar saviem darbiniekiem. Finanšu grūtības mazināt un nedaudz nostabilizēt finansiālo situāciju ļāva saņemtais 2 miljonu eiro avansa maksājums no Nacionālā veselības dienesta (NVD).
Lai gan joprojām finansiālā situācija slimnīcā ir smaga, parādu slogs ir mazinājies, atzina slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāve, Daugavpils pašvaldības izpilddirektore Sabīne Šņepste:
"Līdz ar valdes maiņu ir uzsākts aktīvs darbs pie izdevumu pārskatīšanas un šī pusgada laikā tie ir samazināti. Tāpat ir apstiprināta padome jaunā sastāvā, kas arī piedalās jautājumu risināšanā. Kopumā situācija slimnīcā ir stabila."
Slimnīcas plānos ir ņemt arī aizņēmumu, jo bez tā izķepuroties no parādu sloga piegādātājiem būs sarežģīti, sacīja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Kononovs ("Saskaņa"):
"Viss iet normālā gaitā.
Dabīgi, ka parādu kaudze, kas krājusies gadiem, pusgada laikā nenoregulēsies. Ir jautājums par kredītlīnijas ņemšanu, lai dzēstu degošus parādus."
Bez valsts atbalsta Daugavpils reģionālajai slimnīcai tomēr neiztikt, atzina Šņepste: "Esam vērsušies Veselības ministrijā ar lūgumu aktualizēt jautājumu par valsts atbalstu, lai izietu no šīs situācijas."
Arī Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Vasiļjevs ("Latvijas Krievu savienība") uzsvēra, ka valstij būtu jāpalīdz slimnīcai: "Situācija ar parādiem izveidojās ne vienā gadā. Ja valsts nepiedalīsies šajā procesā, mums būs ļoti grūti dzēst parādus."
Tikmēr Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Edgars Labsvīrs norādīja, ka šobrīd slimnīcas parāds ir aptuveni 4 miljoni eiro. Slimnīca nekādus pakalpojumu pārtraukumus neplāno.
"Kopējais parāds piegādātājiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir samazinājies par aptuveni miljonu eiro. Kavēto maksājumu apjoms ir ap 4 miljoniem eiro, tas pakāpeniski samazinās," pauda Labsvīrs. "Šobrīd tas pamata izaicinājums ir nevis nodrošināt pelnošu operatīvo darbību, bet norēķināties vienlaikus par uzkrātajiem parādiem un par tekošajām piegādēm. Nekādā gadījumā pakalpojumos nav plānoti nekādi ierobežošanas pasākumi."
Gan Daugavpils pašvaldība, kas ir 90% slimnīcas kapitāldaļu turētāja, gan arī pati Daugavpils reģionālā slimnīca vairākkārtīgi paudusi, ka risinājums finanšu problēmām būtu slimnīcas pārņemšana valsts paspārnē. Arī Veselības ministrija publiski atzinusi, ka apsver iespēju valstij pārņemt reģionālās slimnīcas, tostarp, Daugavpils slimnīcu, lai uzlabotu slimnīcu sadarbību gan valsts, gan reģionālajā līmenī. Darbs šajā jomā vēl turpinās.
KONTEKSTS:
Daugavpils reģionālā slimnīca pērn septembra sākumā cēla trauksmi par naudas trūkumu. Oktobrī atlūgumu iesniedza Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs. 2023. gada sākumā, kad Semjonovs pirmo reizi brīdināja par tuvojošos bankrotu, tika lēsts, ka līdz gada beigām pietrūks 10 miljonu eiro. "Savelkot jostas" un saņemot atbalstu no valsts, summa saruka līdz 7,6 miljoniem eiro.
Slimnīcas lielākais kapitāldaļu turētājs ir Daugavpils pašvaldība, kurai pieder gandrīz 90%, bet Daugavpils savu naudu slimnīcā, lai palīdzētu risināt šo situāciju, neieguldīja. Slimnīcā sāka 2022. un 2023. gada saimnieciskās darbības un finanšu auditu, un pagaidu valdei radās aizdomas, ka iemesli slimnīcas nonākšanai uz bankrota robežas nav tikai nepietiekamais finansējums, bet arī neskaitāmas citas problēmas – gan darba organizācijā, gan iestādes pārvaldībā.
Decembra vidū, kad slimnīcā par pagaidu vadītāju tika iecelta Inta Vaivode, sarunās ar slimnīcas lielāko kapitāldaļu turētāju – Daugavpils pašvaldību – un Veselības ministriju panākta konceptuālā vienošanās, ka valsts pārņems daļu slimnīcas kapitāldaļu.
