Ministrs sacīja, ka darbinieku trūkuma jautājums joprojām aktuālākais ir Valsts policijā.
"Skatoties uz reālo situāciju tieši Valsts policijā, tā ir prioritāte – prasīt papildu finansējumu. Personāls ir prioritāte. Skaidrs, ka bez strādājošiem policistiem mēs nevarēsim iztikt," pauda Kozlovskis.
Ministrs norādīja, ka kopumā valstī trūkst vairāk nekā 1000 policistu, liels ir arī to cilvēku skaits, kas aizplūst no dienesta Valsts policijā. Piemēram, pagājušajā gadā Valsts policiju pameta par 200 vairāk darbinieku, nekā tika uzņemti dienestā, savukārt Valsts robežsardzē šis skaitlis ir 34. Tikmēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, piemēram, pagājušais gads tika noslēgts ar pozitīvu bilanci – dienests gadu noslēdza ar 40 glābējiem vairāk.
Līdz ar to, veidojot nākamā gada valsts budžetu un nākamo vidējā termiņa budžetu, Kozlovskis ceru uz papildu finansējumu, lai celtu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojumu, it īpaši Valsts policijā.
"Valdība kopumā ir noteikusi iekšējo drošību kā prioritāti, uz nākamo gadu un varbūt arī vidējo termiņu mēs ļoti ceram, ka būs iespēja palielināt atlīdzību un arī sociālās garantijas, kas tiešam dod papildu motivāciju uzsākt dienestu [Valsts policijā], un tas ir arī zināms vēstījums, lai nepamestu šo dienestu," sacīja Kozlovskis.
Ministrs uzsvēra, ka prioritāte ir apturēt straujo darbinieku aizplūšanu no dienesta Valsts policijā trīs gadu laikā. Tādēļ vajadzīgs arī atalgojuma pieaugums, tomēr tas neesot vienīgais instruments.
"Pirmais ir atlīdzība. Ja mēs runājam par atlīdzību, tad vidējais atalgojums policijas darbā nebūs tas, kas nodrošinās vēlmi strādāt. Tam jābūt tādai sastāvdaļai, lai policists varētu noīrēt dzīvokli, apmaksāt to un zināmā mērā uzturēt ģimeni. Es gribētu minēt sociālās garantijas policistiem – tā ir valsts apmaksāta veselības aprūpe, izdienas pensija," atzīmēja Kozlovskis.
Iekšlietu ministrija arī sagaida, ka šovasar būs vairāk studētgribētāju dažādās iekšējās drošības mācību iespējās, tajā skaitā Valsts policijas koledžas jaunajā studiju programmā, ar kuru plānots būtiski audzēt policijas izmeklētāju skaitu.
KONTEKSTS:
Valsts policijas vadība vērsusi uzmanību uz to, ka Latvijā ir viens no Eiropas Savienībā lielākajiem atbirumiem policijā – policistu Latvijā ir par maz, un nepieciešams steidzami rīkoties. Policijas darbinieku aptaujā noskaidrots, ka ir divas sāpīgas lietas – atlīdzība un izdienas pensijas.
Algas iekšlietu darbiniekiem pērn palielinātas vidēji par 10%. Kaut gan vidējā mēnešalga trijos dienestos pērn nesasniedza 1400 eiro, kopā ar piemaksām un kompensācijām vidējā atlīdzība pirms nodokļu nomaksas svārstījās no 1500 eiro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā līdz 1900 eiro robežsardzē un 2000 eiro policijā.
Iekšlietu ministrijas piedāvātajā algu reformā ierosināts jau nākamgad visiem iekšlietu struktūrās strādājošajiem – tostarp policijas koledžas kadetiem – maksāt kompensāciju par uzturdevu, kā arī par mājokļa īri un komunālajiem maksājumiem – kopā 650 eiro. Savukārt 2026. un 2027. gadā ir iecerēta mēnešalgu celšana. Kadetiem, kas tikai uzsāk dienestu, maksātu ne vairs 706 eiro, bet attiecīgi bāzes algas apmērā 870 un 1020 eiro. Bet izmeklētāju mēnešalgas izdalītu atsevišķi un tuvinātu prokuroru atalgojuma, līdz 3500 eiro.
Reforma trīs gadu laikā prasītu kopumā 253 miljonus eiro. To, ka iekšējā drošība ir prioritāte, valdība apzinās, bet, vai tai atradīsies nepieciešamais finansējums, visdrīzāk, zinās augusta beigās.
