Alfrēds Bankovičs Otrā pasaules kara laikā savas mājas pagrabā no nacistiem slēpa savu ebreju tautības sievu Rahili, lai viņa nenonāktu geto. Turpat pagrabā dzima arī viņu dēls Leonīds. Alfrēda un Rahiles mīlas stāstu ģimenē joprojām atminas, lai arī sākumā šī savienība netika akceptēta.
"Viņi abi jaunībā bija ļoti skaisti cilvēki. Tāpēc es nebrīnos, ka tēvocis Freds iemīlējās manā tantē," stāsta Abrahams Edelmans, Alfrēda Bankoviča attāls radinieks un ebreju vēstures pētnieks.
Alfrēds pēc tautības bija vācietis, taču viņš kopā ar savu tēvu Ādolfu pretojās antisemītisma ideoloģijai. "Nav brīnums par to, ko izdarīja Alfrēds Bankovičs kara laikā, jo tas viss nāca no viņa sirds un audzināšanas, kas bija šajā ģimenē," turpina Edelmans.
Alfrēds pagrabā slēpa arī radu meitenīti, sešgadīgo Judīti un vēl vairākus ebreju tautības cilvēkus.
Alfrēds nu jau 32 gadus ir mūžībā, bet balvu par varonību saņem viņa mazdēls Vadims.
"Esmu ļoti aizkustināts, līdz asarām. Un arī lepns. Lepns, ka vectēvam pietika spēka, drosmes un izdomas nenobīties un izglābt tik daudzus cilvēkus.
Stingrs, ļoti prasmīgs. Viņš mācēja visu – rosīties dārzā, veikt remontu, tapetes līmēt, izremontēt māju. Ļoti godīgs, kārtīgs cilvēks," pauž Vadims.
Pirmskara periodā Kārsavā bija reģistrēti 785 ebreji jeb teju puse no pilsētas iedzīvotājiem. Nacistu okupācijas laikā tur ierīkots geto, kur ieslodzīja aptuveni 500 pilsētas ebreju. Bēgļus slēpa ne tikai Alfrēds, bet arī viņa kaimiņi, vietējā ārste un arī policijas šoferis.
"Jebkur, kur dzīvo cilvēki, atrodas drosmīgie, kas riskē ar sevi, savas ģimenes veselību, dzīvību un tomēr nolemj glābt. Tā izdarīja Bankovičs kara laikā. Tas ir tas, par ko ir jāstāsta, nedrīkst aizmirst," norāda Žaņa Lipkes memoriāla idejas īstenotājs Māris Gailis.
"Sudraba pagales" goda apbalvojumu saņēmuši desmit Latvijas ebreju glābēju pēcteči un citi atbalsta cilvēki. Žaņa Lipkes memoriālā norāda, ka Latvijā apzināti jau ap 500 ebreju glābēju un viņu stāsti tiek izzināti arvien vairāk.
