"Biežās teritoriālās reformas valstī mazliet jauc to musturu ārā"
Gārsenes lauku kopiena Jēkabpils novadā ir viena no senākajām un aktīvākajām Sēlijā, stāstīja Gārsenes kopienas aktīvists, lauksaimnieks Andris Zībergs. Kopiena nav liela, bet spēj dažādām aktivitātēm piesaistīt gan vietējos iedzīvotājus, gan bijušos novadniekus.
"Mēs kā kopiena darbojamies jau vismaz 44 gadus, no 1980. gada, kad sākās [dzejnieka Imanta] Ziedoņa kustība par ozolu atbrīvošanu. Pie mums aktīvi ir kādi 15–20, un tad talkās piebiedrojas citi; riteņbraukšanas sacensības palīdz organizēt atkal citi, kapus kopt – tāpat. Īstenībā ir tā, ka daļēji Gārsenē iedzīvotāji jau ir pārņēmuši pašvaldības funkcijas, bet bez finansējuma. Piemēram, Juris Brakovskis ziemā organizē ziemas peldēšanu, pats savā īpašumā ierīko slidošanas laukumu, kur bērni brauc pat no Aknīstes, un to viņš dara pats par savu naudu. Kaut gan tā ir pašvaldības funkcija, bet ar to dažu funkciju deleģēšanu uz perifēriju iet grūti vai negribīgi," sacīja Zībergs.
"Sēlijas salas" ir tā organizācija, kas apvieno lauku kopienas Sēlijā, lai darītu tās spēcīgākas un, tieši pateicoties kopienām, kuru skaits šajā novadā jau ir pāri par 40, Sēlija atplaukst, atzina biedrības "Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas"" vadītāja Daina Alužāne.
"Tās biežās teritoriālās reformas valstī mazliet jauc to musturu ārā, un tieši cilvēki ir tie, kas satur laukus kopā. Sēlija pēdējos gados ir uzplaukusi, pateicoties kopienām un kopienu cilvēkiem. Katru gadu, braucot cauri Sēlijai, mēs redzam, ka vietas kļūst arvien vairāk skaistas, sētas sakoptākas, mēs vairāk mirdzam, arvien vairāk ejam uz āru, neesam vairs tik kautrīgi," pauda Alužāne.
Biedrības pārliecinātas – lauku kopienas uztur dzīvību reģionos
Nereti, pateicoties šādu lauku kopienu jeb vietējo cilvēku iniciatīvai, laukos vēl ir dzīvība, neslēpa biedrības "Ūdenszīmes" vadītāja Ieva Jātniece no Kaldabruņas.
"Lauku kopienām ir nepārvērtējami liela nozīme, īpaši pēc reģionālās reformas. Mūsu pašvaldības, augstākā līmeņa vadība atsevišķos gadījumos jau atzīst, ka ciemats, kur ir aktīva kopiena un biedrība, dzīvo, kur tādas nav, tur arī nekā nav. Jo aktīva kopiena un biedrība spēj pateikt, ko vietai vajag, ko cilvēkiem vajag, un spēj gudri, korekti paprasīt no jebkā. Ja prasītāja nav, tad arī nav jēgas dot," atzina Jātniece.
Valsts līmenī uz lielu atbalstu Latvijas lauku kopienas cerēt nevar, pārsvarā tā ir sadarbība ar pašvaldībām, atzina Daugavpils un Ilūkstes partnerības "Kaimiņi" vadītāja Inga Krekele: "Tas vairāk ir pašvaldību, vietējo kopienu un vietējo lauku partnerību sadarbība."
Valsts līmeņa atbalsta kopienām laukos tikpat kā nav.
"Īsti nav, vienīgais Sabiedrības integrācijas fondā vēl ir projektu konkurss, bet tas notiek visas Latvijas mērogā un tur netiek īpaši izdalītas lauku teritorijas. Līdz ar to tur lauku organizācijas konkurē ar pilsētas organizācijām, un bieži vien pilsētas organizācijas ir jaudīgākas, bet tā, lai būtu vēl kāda atsevišķa programma? Nē, tādas nav," pauda Krekele.
Mazākām kopienām iegūt finansējumu – sarežģīti
Mazām kopienām iegūt finansējumu savu iniciatīvu īstenošanai – vai tas būtu bērnu laukums, sakārtots parks, kāda labiekārtota atpūtas vieta – ir sarežģīti, nereti neiespējami, to uzsvēra Gārsenes kopienas aktīvists Andris Zībergs.
"Pašvaldības ietvaros kopienas cīnās par to naudu, kas jau tā ir atvēlēta maza, un tad tur rīko dažādus konkursus, un mums ir jācīnās, piemēram, tie iedzīvotāju projekti. Ja kopiena nebūs aktīva, tad tu pie tās naudas netiksi. Dīvaini ir tas, ka jau tā mūs visus samet vienā katlā, bet nevar konkurēt maza kopiena ar skaitliski lielu kopienu, ja vēl tie ir kādi interneta balsojumi. Nu pamēģiniet, teiksim, Jēkabpili pārsist, ja tur iedzīvotāju ir 10–20 reižu vairāk nekā Gārsenē," sacīja Zībergs.
Ja naudas būtu vairāk, vairāk būtu arī iespēju laukos, ar savu iniciatīvu biedrības ministrijās jau ir vērsušās, stāstīja Krekele.
"Multifonda pieejamība no Eiropas Savienības finansējuma viedokļa, kad tiek apvienoti dažādi fondi. Piemēram, šobrīd kopienas tiek atbalstītas tikai no Lauku fonda, bet tā iespēja, ka tās tiktu atbalstītas arī no [Eiropas Savienības] Reģionālā fonda vai vēl kāda cita... Mēs mēģinām šo ideju virzīt, bet pagaidām atbalsta tai vēl nav," sacīja Krekele.
Pagaidām ideja iestrēgusi varas gaiteņos, tāpēc kopienas mēģina darboties ar esošajiem resursiem, kas nereti ir tikai pašu aktīvais cilvēks laukos, bet arī šis resurss ar laiku bez atbalsta var tikt izsmelts.
