Ar šādiem plāniem otrdien, 9. jūlijā, klajā nāca Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Nākotnes mērķis – 2500 eiro alga
Šobrīd augstāko pedagoģisko izglītību iespējams iegūt četrās valsts augstskolās – Latvijas Universitātē Rīgā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Akadēmijā, Daugavpils Universitātē un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.
"Kvalitatīvas izglītības atslēga ir motivēts skolotājs – labi sagatavots darbam ar skolēniem un finansiāli novērtēts.
IZM mērķis ir sasniegt vidējo pedagogu atalgojumu 2500 eiro apmērā. Tomēr šis ir tikai viens no instrumentiem.
Tikpat būtiska ir jauno pedagogu ataudze – kvalitatīva un kvantitatīva. Līdztekus vairākiem stimulējošiem mehānismiem jaunajiem un topošajiem pedagogiem esam vienojušies arī ar IZM sektora valsts augstskolām par palielinātu budžeta vietu skaitu pedagoģijas studiju programmās jau no šī studiju gada sākuma," pavēstīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Vēlāk gan intervijā Latvijas Televīzijai ministre atzina, ka 2500 eiro alga nav tuvas nākotnes skaitlis. Nākamgad tiks palielināta stundas likme par 81 centu, sasniedzot 10 eiro un 35 centus stundā.
"Mans mērķis bija politiskā cikla laikā tikt līdz tam. Šobrīd es apzinos situāciju, kas saistīta ar drošības riskiem un arī šī gada budžets tiek definēts kā iekšējās un ārējās drošības budžets," sacīja Čakša.
Divreiz vairāk budžeta vietu, stingrākas prasības
Ministre žurnālistus informēja, ka šobrīd valsts apmaksā 1697 pilna laika un 758 nepilna laika pedagoģijas studiju vietas, bet nākamajā mācību gadā paredzēts budžeta vietu skaitu dubultot. Tam iedalīti 1,2 miljoni eiro, ko valsts arī gatava nekavējoties ieguldīt, ja vien būs pieteikami daudz pretendentu.
"Šis finansējums ir nolikts blakus, bet tiks samaksāts pēc tā, cik ir. Nav tā, ka nauda tiek iedota un viss. Nē, nē, nauda ir nolikta blakus un jāizpilda konkrētie nosacījumi," skaidroja Čakša.
Tāpat turpināsies iepriekšējie atbalsta pasākumi, piemēram, programma "Mācītspēks" – viena gada apmaksātas studijas tiem, kas vēlas strādāt skolā un ir kādreiz šajā virzienā mācījušies, kā arī turpinās izmaksāt paaugstinātas stipendijas 300 eiro apmērā prioritārajos virzienos – STEM priekšmetos, Eiropas Savienībā aktuālajās svešvalodās un latviešu valodā.
Taču, iepludinot skolās svaigus spēkus, tiks paaugstināti arī kritēriji pretendentiem uz šīm budžeta vietām.
Vidējās izglītības atestāta vidējā atzīme nedrīkst būt zemāka par 7 ballēm. Arī profila priekšmetā, ko students izvēlēsies kā topošais pedagogs, vērtējums nedrīkst būt zemāks par 7.
Jaunā pieeja attieksies uz pilna un nepilna laika pedagogu izglītības programmām – sākumskolas skolotājiem, priekšmetu skolotājiem, speciālās izglītības pedagogiem. Visiem, izņemot pirmsskolas skolotājus.
Ar šo iniciatīvu nākamajā akadēmiskajā gadā tiks palielināts studējošo skaits pedagogu sagatavošanas studiju programmās un ilgtermiņā nodrošināts izglītības iestādēs nepieciešamo skolotāju daudzums. Rudenī IZM izvērtēs rezultātus, kā arī veiks monitoringu, ar kādiem centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem iestājušies jaunie studenti.
Ministrija īpaši atbalstīs augstskolas, kas piesaistīs studējošos ar augstākiem CE rezultātiem.
Ministrijas piedāvājums ir pārrunāts ar augstskolām, notiks rūpīgāka atlase, vienota uzņemšana un būs lielāks uzsvars uz praksi. Tāpat būs vienots kvalifikācijas eksāmens, līdzīgi kā tas ir juristiem.
Norāda uz pietiekamas kvalifikācijas nepieciešamību
Latvijas Universitāte (LU) ir lielākā pedagogu kalve valstī. Aizvadītajā mācību gadā tās Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti absolvēja 846 topošie skolotāji, tai skaitā 70 programmas "Mācītspēks" absolventi (šie skaitļi neietver maģistrus un doktorus).
Bijusī izglītības ministre Mārīte Seile, kura ir uzsākusi darbu nupat izveidotajā LU Studiju inovāciju nodaļā, ir jau veikusi rūpīgu izpēti, un stāstīja, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla, bet tas nav attaisnojums.
"Neviens jau nesakatās uz šo kā maģisko nūjiņu, kas kaut ko atrisinās. Mēs ejam soli pa solim. Ir ziņa par algu, ir ziņa – ja jūs vēlēsieties mācīties par skolotāju, tad budžeta vietu ir vairāk un daudz lielāka varbūtība, ka varēsiet to par velti darīt," sacīja Seile.
Atalgojumam jābūt virs vidējā valstī, ministres uzstādījums par 2500 eiro atbalstāms, bet nepieciešams arī, lai pedagogs no augstskolas iznāk ar pietiekamu kvalifikāciju, uzsvēra Seile. Kļūda ir kadru trūkuma dēļ pazemināt prasības topošajiem skolotājiem.
Plānots jebkuram LU studentam piedāvāt iespēju apgūt pedagoģijas kursu, lai varētu sākt strādāt skolā. Paredzēta arī informācijas tehnoloģiju rīku arvien ciešāka iesaiste studiju procesā. Tiks uzlabota arī esesošo pedagogu profesionālā pilnveide.
Nav noslēpums, ka šobrīd skolotājiem tiekot piedāvāti arī kursi, kas patiesībā ir neefektīvi. Ne jau papīrā esot jēga, bet sistēmā, kur sadarbojas IZM un universitāte. Notikšot arī talantu atbalsta virziena stiprināšana – jauno fiziķu, jauno ģeogrāfu skola, ir parakstīti memorandi ar pašvaldībām, kas ļaus to labāk īstenot.
Seile arī pavēstīja, ka
darbu skolā šobrīd pirmajos piecos gados pamet pat 75% jauno pedagogu.
Par to, kā jaunos pedagogus noturēt skolā, diskutēja arī šodien raidījumā "Krustpunktā". Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Baiba Bašķere norādīja uz nepieciešamību mazināt slodzi jaunajiem skolotājiem.
Reflektantu vienotā pieteikšanās studijām 2024./2025. studiju gadam noris elektroniski portālā "Latvija.lv", apstiprinot pieteikumu. Pieteikšanās maģistra studiju programmām notiek līdz 11. jūlijam, bet pamatstudijām – no 16. jūlija līdz 22. jūlijam.
Jāatgādina, ka Valsts kontrole nozares ministrijai pārmeta nespēju nodrošināt skolotāju apriti un ataudzi. Izglītībā kadru trūkums var atspēlēties daudz kritiskāk nekā citās nozarēs, jo skolas, kā zināms, veido Latvijas nākotni.
Latvijā kopumā neaizpildītas ir vairāk nekā 500 skolotāju slodzes. Vislielākais skolotāju deficīts ir Rīgā, kur 101 skolā izglītojas aptuveni puse Latvijas skolēnu. Otrajā vietā – Daugavpils.
