Tajā aprakstīti tie darbi, kas Latvijai jāpaveic, lai līdz 2030. gadam sasniegtu Eiropas Savienības uzstādītos klimata mērķus. Pretējā gadījumā par to var nākties maksāt.
Plāns sastāv no piecām daļām: dekarbonizācijas un atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes, energodrošības, Eiropas Savienības iekšējo enerģijas tirgu integrācijas, kā arī pētniecības, inovācijas un konkurētspējas.
Plānā ietverti ap 250 pasākumiem, kas vērsti uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti, transporta sektoru, lauksaimniecību un zemes sektoru.
"Darbs neapstājas. Šis ir tā kā zināma starpposma nofiksēšana: kur mēs esam, kur mēs gribam iet. Diskusijas noteikti turpināsies ar sociālajiem partneriem, nevalstisko sektoru, ar nozarēm, jo mēs ļoti labi zinām, cik strauji mainās nozares un kādas ir tās jaunākās tehnoloģijas," pauda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Plāns tālāk tiks iesniegts Eiropas Komisijai, kas klimata un enerģētikas jomā jau sniegusi rekomendācijas, piemēram, par nepieciešamību palielināt zemes sektora devumu emisiju samazināšanā, sniegt detalizētu informāciju par energoefektivitātes pasākumiem, ēku renovācijas pasākumiem, ēku renovācijas stratēģiju.
